Lielās intervijas

Atkal aktualizējies čekas maisu atvēršanas jautājums, tāpēc uz sarunu par to, kāpēc ir tik liela pretestība šo maisu publicēšanai un no kuras puses šī pretestība nāk, aicinājām VDK dokumentu izpētes komisijas priekšsēdētāju Kārli Kangeri.

Deviņdesmito gadu sākumā uz laikraksta Atmoda Atpūtai redakciju atnāca kāds bijušais VDK virsnieks. Viņam bija piedāvājums: nopirkt VDK ziņotāju sarakstu. Tajā bija ap deviņdesmit cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa bija sabiedrībā zināmas personas. Tā bija viena čekista aģentūra. Laikrakstā Atmoda Atpūtai mēs nopublicējām šo sarakstu, taču īstos vārdus un uzvārdus aizkrāsojām, un lasītāji redzēja tikai katra konkrētā ziņotāja segvārdu. Mēs nejutāmies tiesīgi būt par soģiem šiem cilvēkiem, tāpēc īstos vārdus neatklājām. Ivars, Elza, Leons, Ziediņš, Laima, Miķelis... Pirms dažām dienām piezvanīja dzejnieks Jānis Rokpelnis un lūdza steidzamu tikšanos. «Es biju VDK aģents ar segvārdu Miķelis,» viņš teica, «es gribu izstāstīt visu, kā bija.»

Neatkarīgās sarunā ar teoloģijas doktoru, mācītāju, mūsu vēsturei veltītu grāmatu autoru Gunti Kalmi mēs likām uzsvaru uz vārdu «atbildība». Par sevi, par tuvākiem, par Latviju.

Par to, vai Vienotībai nākamgad Saeimas vēlēšanām jāveido kopīgs saraksts ar citu partiju, kā vērtēt nodokļu reformas ieguvumus un trūkumus, kā risināt OIK skandālu un kādi ir Eiropas nākotnes scenāriji – saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu ( Eiropas Tautas partiju grupa, Vienotība).

Par nodokļu reformas ieguvumiem, par taisnīgumu nodokļu sistēmā saruna ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu ( Zaļo un zemnieku savienība).

Par divu ātrumu Latviju, pilsētu un lauku attīstības perspektīvām, Latvijas augstskolu neizmatoto eksporta potenciālu Neatkarīgās intervija ar domnīcas Certus pētniecisko direktoru, Latvijas Universitātes (LU) asociēto profesoru Dauni Aueru.

Tālajā 1966. gadā par Lielstraupes psihoneiroloģiskās slimnīcas galveno ārstu tika iecelts tikko Medicīnas institūtu beigušais Jānis Strazdiņš. Viņš Straupi izveidoja par lielu medicīnas, rehabilitācijas un kultūras centru. Vēlāk Strazdiņš ir strādājis atbildīgos amatos Rīgā, bijis divu Rīgas domes un triju Saeimas sasaukumu deputāts. Tagad Straupes slimnīca tiek slēgta. Kā tas tā varēja notikt? Kas būs tālāk? Kas atbildīgajām institūcijām būtu jādara turpmāk? Par to Neatkarīgās intervija ar psihiatru un narkologu Jāni Strazdiņu.

Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs, tiesību zinātņu doktors, habilitētais politikas zinātņu doktors, Juridiskās koledžas direktors, Baltijas Stratēģisko pētījumu centra direktors, pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis sarunājas ar Neatkarīgo par valsts nepārtrauktības pamatotību un pētniecības stāvokli Latvijā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild a/s Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis.

Nākamā gada 26. janvārī Latvijas Universitātē notiks Tiesību zinātņu pētniecības institūta konference Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā. Konferences nolūks ir sākt diskusiju par sabiedrības un arī plašsaziņas līdzekļu radīta sabiedriskā viedokļa ietekmi uz sabiedriski nozīmīgu tiesvedību gaitu un rezultātu. Neatkarīgajai šī tēma likās interesanta, tāpēc iesākumam aicinājām uz advokāta neatkarībai (arī no publiska viedokļa) veltītu diskusiju zvērinātus advokātus Jāni JONĀSU, Jāni KĀRKLIŅU, Jāni ROZENBERGU (viņš arī Latvijas zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs), Viktoru TIHONOVU, kā arī advokātu, Saeimas deputātu, LU profesoru Ringoldu BALODI.

Kādreizējā Latvijas Televīzijas zvaigzne, leģendārais labvakarietis Edvīns Inkēns, gatavojoties Latvijas simtgades svinību ietvaros plānotajam Labvakar atkal kopā sanākšanas raidījumam, pārskata vecos Labvakar ierakstus. Lai arī šobrīd Inkēns ir atgājis no aktīvās politikas, viņš ilgus gadus ar to nodarbojās ikdienā un smalki pārzina politisko virtuvi no plīts puses. Šīs viņa personiskās pieredzes dēļ tikos ar viņu, lai pārrunātu esošo politisko konfigurāciju pirms nākamruden paredzētājām Saeimas vēlēšanām.

Kopš oktobra vidus SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) valdes priekšsēdētājs ir Aivars Gontarevs. Bijis SIA Latio Namsaimnieks vadītājs, priekšsēdētāja padomnieks stratēģisko pakalpojumu attīstības jautājumos SIA Latio un valdes loceklis citos uzņēmumos. Viņam ir augstākā izglītība nekustamā īpašuma pārvaldē un novērtēšanā, divi maģistra grādi – tieslietās un uzņēmējdarbības vadībā.

Ar lielu kavēšanos, salīdzinot ar citām Eiropas un Baltijas valstīm, Latvija pieņēmusi likumu, kas nepieciešamības gadījumā nodrošinās atbalstu radošajām personām, kas savukārt ne visiem šķiet taisnīgi. Kā tas darbosies, kā veicinās radošumu, kā Latvijas valsts simtgades svinības var saliedēt sabiedrību un kas var pabojāt šo svinību prieku – Neatkarīgās intervija ar kultūras ministri Daci Melbārdi (Nacionālā apvienība (NA)).

Kaut arī politiķi apgalvo, ka vēlēšanu kampaņa vēl nav sākusies – un oficiāli tā, protams, tiešām nav sākusies –, nākamo Saeimas vēlēšanu tuvums tomēr virmo ļoti spēcīgi. Politiķi mēģina izdibināt, ar kādiem spēkiem ir gatavas iet kopā konkurējošās partijas, lai spētu laika gaitā veiksmīgi izvietot savas partijas šaha figūras. Vienā no vadošajām partijām – Vienotībā – pārāk ilgi notika «asins nolaišana», kuras dēļ tā zaudēja savu ietekmi koalīcijā, un tagad tai nopietni jādomā par iekļūšanu Saeimā. Nedz ZZS, nedz Nacionālajai apvienībai tādu problēmu – vismaz pagaidām – nav. Un tomēr pirmsvēlēšanu saspringums sāk rasties visās partijās.

«Tu man prasi – kāds ir latvietis? Tāds, kādu to parāda mūsu kinoģēnijs Jānis Streičs,» atbild kinoproducents un režisors Andrejs Ēķis. Iespējams, viņš grib pietuvoties Streičam, un tas būtu tikai normāli, jo filmas ir Ēķa galvenais radošās dzīves dzinulis. Bet mēs runājam par patriotismu, nacionālo produktu un brīvību, patiesību sakot, par to pašu, par ko stāsta Andreja Ēķa filmas.

Par tiesnešu neatkarību, par paveikto maksātnespējas procesu administrēšanas jomā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība).

Akciju sabiedrības Dzintars prezidents, ekonomikas doktors, asociētais profesors Iļja GERČIKOVS intervijā Neatkarīgajai stāsta, kā klājas Dzintaram, un pauž savu viedokli par to, kas notiek valstī.

Ar pirmo Latvijas valdības vadītāju pēc neatkarības atjaunošanas, augstskolas pasniedzēju, finansistu un politiķi Ivaru GODMANI Neatkarīgā sarunājas par to, kāpēc Latvijas mūsdienu politiķi, izpildvara nespēj saņemt savai rīcībai, savām reformām sabiedrības akceptu, sabiedrības mandātu. Bet, jautāts par sava vārda saistīšanu ar «čekas maisiem», Godmaņa kungs atbildēja pavisam īsi: «Nekad neesmu bijis nekāds čekas ziņotājs. Lai taisa tos maisus vaļā un skatās. Problēma nav man, problēma ir tiem, kam nekādi neizdodas pieņemt lēmumu par maisu atvēršanu.»

Ventspils augstskola ir laidusi klajā profesora Andreja Jaunzema grāmatu J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum. Andreja Jaunzema grāmata ir zinātniska publikācija, kas ir uzrakstīta, lietojot speciālo terminoloģiju. Grāmatu veido trīs raksti (daļas), no kuriem viens veltīts augstākajai izglītībai un iespējamiem risinājumiem augstākās izglītības reformēšanā, bet divi – tirgus ekonomikas, liberālisma un demokrātijas mijiedarbībai.

Latviešu sabiedrībai pret Salaspils nometnes memoriālu jau pasen ir izveidojusies alerģija, jo daļa krievvalodīgās publikas šo vietu, nekrietna politiskā savtīguma vārdā padarot to par savveida «svēto govi», izmanto vēsturisko falsifikāciju izplatīšanai un padomju okupācijas attaisnošanai. Salaspils nometne bija moku vieta, taču Kremļa «vēsturnieki» un viņu propagandas apmātie «dzird» tikai stāstus par ebrejiem un baltkrievu bērniem, neņemot vērā to, ka nometnē atradās arī latviešu leģionāri, Latvijas Centrālās padomes locekļi, tostarp Konstantīns Čakste un citi vācu okupācijas laika varas likumpārkāpēji.