Lielās intervijas

Par vēl līdz galam neizspēlēto politisko pokeru Valsts prezidenta, eirokomisāra izvēlē, Rīgas varas un pašvaldības uzraugošās ministrijas simbiotiskajās attiecībās, gaidāmo Rīgas mēra Nila Ušakova atbrīvošanu no amata un nosēšanos Eiroparlamentā līdz ar citiem politiķiem Neatkarīgās diskusija ar ekspertiem – Rīgas Stradiņa universitātes profesori Ilgu Kreitusi un politologu, sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski.

Latvijas uzņēmējs, investors un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, BusinessEurope padomes loceklis, Eiropas ekonomikas sociālo lietu komitejas biroja loceklis Vitālijs GAVRILOVS intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka Latvijā nepieciešams daudz kvalitatīvāks sociālais dialogs starp tautu un varu. Tad nebūs populisma, tad nebūs izolacionisma.

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu par globālajiem izaicinājumiem, kuriem arī mums jābūt gataviem.

20. martā Rīgā notika Kaspersky caurredzamības konference, kurā tika sniegta jaunākā informācija par kiberdrošību un apdraudējumu Baltijas valstīs, kā arī Latvijas sabiedrība tika informēta, ka līdz 2019. gada pēdējam ceturksnim Kaspersky Lab pabeigs pārvietot Latvijas lietotāju datu apstrādes infrastruktūru uz datu centriem Cīrihē (Šveice). Uz Neatkarīgas jautājumiem atbild Kaspersky Lab Starptautiskās pētniecības un analīzes grupas drošības pētnieks Jornts van der Vīls (Jornt Van Der Weil).

"Mūsu valsti neuzbūvēja nodevēji, gļēvuļi un kolaboracionisti. Mūsu valsti uzbūvēja varoņi," teic Guntis Kalme.

Ar uzņēmēju Uldi Pīlēnu pēdējo reizi tikos intervijā 2009. gadā: tikko bija sākusies pasaules finanšu krīze, un Uldis Pīlēns tikko bija izstājies no Tautas partijas, jo nepiekrita tās vadības atbalstam ekonomikas glābšanas politikai, kas vainagojās ar Parex bankas pārņemšanu, valsts parādsaistību dramatisku pieaugumu un iespaidīga skaita aktīvu iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas.

Saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Gintu Kaminski par nupat pieņemto Bukarestes deklarāciju, par administratīvi teritoriālo reformu un tās stratēģisko jēgu.

Nodokļu reforma, gada ienākumu deklarācijas ar grūti izprotamo nodokļa parāda vai pārmaksas aprēķinu izsauca karstu reformas kritiku, kuru vēl pastiprināja Tiesībsarga biroja un Latvijas Universitātes pētnieku pētījuma atklāsmes, ka virkne nabadzīgo tās rezultātā ir nevis ieguvēji, bet zaudētāji. Skaidrot situāciju, kā arī problēmu mazināšanos bērnu institūcijās un citās jomās Neatkarīgā aicināja tiesībsargu Juri Jansonu.

Par «bezkompromisu tiesiskumu» Jaunās konservatīvās partijas mērcē, par valsts noslēpuma glabāšanu, par pārmērīgi ilgajām tiesu prāvām un citām tieslietu jomas aktualitātēm intervija ar zvērinātu advokātu, Atmodas laika iekšlietu ministru Aloizu Vazni.

Par attiecībām ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni, par iecerēm policijas izmeklēšanas kvalitātes paaugstināšanā, par policistu algām un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV).

«Pie mums atnāca kāds cilvēks, kura brālis – leģionārs – bija pazudis karā. Arī padomju okupācijas laikā nekādas ziņas par viņu nepienāca. Mēs pirms dažiem gadiem viņu atradām Zēdelgemas karagūstekņu nometnes sarakstos. Viņš pēc atbrīvošanas bija devies uz Austrāliju, tur 80. gados bijušais leģionārs aizgāja viņsaulē. Šeit dzīvojošajam brālim par to nebija nekādas informācijas. Viņš, uzzinājis Austrālijas brāļa likteni, apraudājās... Iespējams, ka Austrālijā dzīvojušais brālis ir mēģinājis sazināties ar Latvijā mītošo, bet vēstule, visticamāk, nonāca cenzētāju rokās... Un viss. Brāļi netikās. Tas ir tikai viens stāsts no simtiem līdzīgu: karš izšķīra, iznīcināja ģimenes, un šīs personiskās traģēdijas nav iespējams aizmirst,» stāsta Jānis Tomaševskis.

«Iedomājos: piedalos ANO Ģenerālajā Asamblejā un runāju skaistajā latviešu valodā, man mugurā ir balts krekls, kura stāvkrādziņā iešūtas Latvijas karoga krāsas. Nevajag taču man apkārties ar auseklīšiem, lai visi saprastu – esmu no Latvijas,» stāsta Edgars Kramiņš, gluži lietišķi sapņodams par to, kā pildīs Valsts prezidenta pienākumus. Mūsu sarunā viņš atklājas pavisam citā veidolā: ne vairs kā nevaldāmais dziedāšanas šovu kritiķis vai politiķu skarbais no pacietības izvedējs... bet gan kā mēreni emocionāls politikas lauka vērtētājs.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Baiba Liepiņa intervijā Neatkarīgajai par reklāmas nozari, tās melnajām avīm un Saeimas plāniem reklāmas ierobežošanā.

Izdevniecībā „Antava” iznākusi Māra Ruka grāmata „25 gadi sektā”, kas jau ieguvusi dižpārdokļa statusu. Uz vāka tai ir sabiedrība pazīstamas sejas – Ilmārs Rimšēvičs, Raivis Dzintars, Dace Melbārde, Vaira Vīķe – Freiberga. Kad ieskatās ciešāk, fonā var samanīt arī melnbaltu Andrieva Niedras profilu un Viktora Arāja portretu. Grāmatas pieteikumā sacīts: „Māris Ruks „Lettoniā” iestājās vienlaikus ar Ilmāru Rimšēviču, Kasparu Gerhardu un tajā pašā laikā, kad korporāciju sektu pasaulē ieslīga arī Dace Melbārde u.c. Grāmatas autors bijis labi pazīstams ar daudziem grāmatā aprakstītajiem korporeļiem un tiem pietuvinātiem cilvēkiem, kas ietekmējuši un ietekmē Latvijas valsti un gandrīz katru tās iedzīvotāju joprojām. „

Veselības ministre Ilze Viņķele izteikusies, ka veselības aprūpe ir cilvēktiesības, nevis ekstra. Kā šo cilvēktiesību nodrošināšanu viņa sekmēs, esot amatā, padarot medicīnu pieejamāku – ar mazākām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, zemākām zāļu cenām, mainītu apdrošināto personu pakalpojumu grozu un sistēmu, ar mediķu pietiekamību un viņu normālu atalgojumu. Neatkarīgās intervija ar I. Viņķeli (Attīstībai/Par!).

Kāpēc Saeimas atbildīgās komisijas deputātus neapmierina labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) darbs, kādus uzlabojumus varētu un nevarētu sagaidīt labklājības jomā, kādi būtu darbi, kas jāpadara šodien, lai vismaz nākamgad situācija uzlabotos, Neatkarīgās intervija ar ilggadējo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu Andreju Klementjevu (Saskaņa).

Pirms piecpadsmit gadiem Monika Mihališina strādāja Latvijas Kultūras akadēmijā, vadot studiju programmu Latvijas – Polijas starpkultūru sakari, savukārt, atgriezusies savā dzimtenē – Polijā, viņa lasīja lekcijas Varšavas universitātē – par latviešu valodu un latviešu kultūru. Šodien Monika Mihališina ir Polijas vēstniece Latvijā, un man ir sajūta, ka viņa atgriezusies, lai še paliktu ilgi. «Es mīlu Latviju,» viņa teic, un tam var ticēt.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme.

Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai analizē t.s. Lemberga prāvas rekordilguma iemeslus un tiesiskumu kriminālprocesā, kā arī prognozē, kas notiks tiesas zālē jau tuvākajos mēnešos.

«Ja dzirdat kādu braši saukājam citus par tumsoņām, tad ir diezgan droši, ka tur runā postmodernais neomarksists. Marksisms nav miris, tikai uzspodrināts ar postmodernu politūru. Latvijā to visredzamāk pārstāv Progresīvie. Redzot politkorektuma galējības, mēs ceram, ka tas pāries, paļaujamies uz veselo saprātu. Taču vai pēdējo 20–30 gadu pieredze ļauj cerēt, ka varam uz to paļauties?» retoriski vaicā Jānis Vanags.