Lielās intervijas

Par sadarbību ar Saskaņu Rīgas domē, par Saeimas vēlēšanām un pilsētas attīstību saruna ar Rīgas vicemēru, partijas Gods kalpot Rīgai līderi Andri Ameriku.

Vēlēšanu likuma grozījumi nosaka, ka Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tās partijas, kuras dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām. Līdz ar to visiem, kuri nākamajās Saeimas vēlēšanās 2018. gada 6. oktobrī plāno startēt ar kādu jaunu politisko platformu, tā bija jāizveido līdz šā gada oktobrim. Viena no šādām konstrukcijām ir politiskais projekts – Kustība Par!, kuras aktīvs dalībnieks, Saeimas deputāts Andrejs Judins iniciēja parlamentārās izmeklēšanas komisiju (PIK) ar nosaukumu Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911. Par šīs PIK darbības jēgu, mērķiem un uzdevumiem saruna ar vienu no PIK pieaicinātajiem ekspertiem, Juristu biedrības prezidentu Aivaru Borovkovu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors, UNESCO LNK Zināšanu sabiedrības programmu padomes priekšsēdētājs Andris Vilks intervijā Neatkarīgajai raksturo LNB mūsdienīgo potenciālu, iespējas un problēmas.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Inbox.lv valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

Šī ir neklātienes intervija ar bijušo Latvijas muitas Kriminālās pārvaldes priekšnieku, ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku Vladimiru VAŠKEVIČU (viņš – Austrijā, es – Latvijā). Es aizsūtīju viņam jautājumus, un viņš uz tiem atbildēja.

Jau nākamgad sagaidīsim lielo valsts jubileju – Latvijas neatkarības proklamēšanas 100. gadadienu. Lai skaidrāk izprastu valsts pastāvēšanas jēgu, tās nozīmi Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem; par to, kādu no filozofiskā aspekta redzam valsts nākotni Latvijas pastāvēšanas otrajā gadu simtenī, saruna ar filozofu, sociologu, Latvijas Universitātes profesoru Tāli Tisenkopfu.

Nākamgad Latvijas izdevumi aizsardzībai sasniegs plānotos 2% no iekšzemes kopprodukta. Sasniegt šo līmeni bija mūsu mērķis kopš 2014. gada, kad strauji saasinājās starptautiskā situācija un kļuva skaidrs, ka miers nav nekas pašsaprotams, bet izdevumi aizsardzībai nav tukša naudas šķērdēšana. Par to, kur šī papildu nauda tiks tērēta un kā šie tēriņi stiprinās mūsu drošību, saruna ar Latvijas aizsardzības ministru Raimondu Bergmani.

Valdošās koalīcijas galvenie spēlētāji cer, ka Vienotības frakcija vismaz līdz budžeta pieņemšanai Saeimā uzvedīsies kā koalīcijas partneris un nesairs pa vīlēm, tad pēc tam jau situācija ir neprognozējamāka. Drošāk prognozējama ir Solvitas Āboltiņas ietekmes saglabāšanās arī pēc viņas izslēgšanas no partijas. Par koalīcijas stabilitāti un tās riska faktoriem Neatkarīgās intervija ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani un Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītāju Raivi Dzintaru.

Baltijas starptautiskajai akadēmijai – 25 gadi. Ceturtdaļgadsimta laikā Latvijas un citu valstu tautsaimniecībai sagatavoti ap 24 tūkstošiem kvalificētu speciālistu. Jubilejas svinības notiks 16. un 23. novembrī. Bet Neatkarīgās saruna ar inženierzinātņu doktori, asociēto profesori, BSA prorektori mācību darbā Žannu Caurkubuli ne sevišķi līdzinās jubilejas intervijai. Vairāk runājām par augstskolām un izglītības politiku valstī.

Intervija ar Saeimas deputātu no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un «oligarhu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) sekretāru Mārtiņu Šicu – par darbu komisijā, arī par LRA perspektīvām.

Par zivju pārstrādes nozares centieniem atrast jaunus tirgus un piedāvāt jaunu preci, par nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmējdarbību un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar akciju sabiedrības Brīvais vilnis valdes priekšsēdētāju, bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Arnoldu Babri.

Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks intervijā Neatkarīgajai teic, ka Latvijas perspektīvu noteiks spēja izrauties no vidējo ienākumu slazda. Bet – nekādu trekno gadu iepriekšējā izpratnē vairs nebūs.

«Vienotība beidzot pamanījusi, ka tās mājās dzīvo zilonis. Pamanīts pēc tam, kad saplēsti trauki, sabradāti tepiķi, izsisti logi, nomīti cilvēki,» – tā savā tviterkontā prāto bijusī Vienotības biedre Lolita Čigāne pēc Solvitas Āboltiņas izslēgšanas no partijas.

«Mums ir nodarīts pāri!» oktobra sākumā trīs aktrises apgalvoja, ka ir Holivudas producenta Hārvija Vainšteina izvarotas. Pats Vainšteins apsūdzības noliedza, tomēr skandāls vērsās plašumā. Līdz šim Vainšteinu seksuālā uzmācībā apsūdzējušas jau neskaitāmas aktrises, turklāt viņu atmiņa uzlabojusies tieši pēc pirmajām apsūdzībām. Vēl vairāk: skandāls uzmundrinājis arī seksuālo minoritāšu klana pārstāvjus, un viens otrs pat «atcerējās», ka pirms gadiem trīsdesmit viņam uzmācies pats Kevins Speisijs. Ārkārtīgi tiklā un morāli noturīgā Holivudas publika draudzīgi izmeta no sava cieši noslēgtā loka amorālo Speisiju, tāpat vērsās pret citiem aktieriem un kinopasaules pārstāvjiem, kuri esot (!) savulaik uzmākušies cits citam.

Ko par mācību satura reformu un visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā domā krievu bērnu vecāki un pedagogi? To Neatkarīgā jautāja daudzbērnu mammai, juristei Nadeždai Losevai, mammai, juristei Jeļenai Bačinskai un pedagoģiskā centra Eksperiments zinātniskajam vadītājam Broņislavam Zeļcermanam. Taču arī pirms viņiem tiku lūdzis vairāku gudru, profesionālu krievu pedagogu domas. Mani pārsteidza tas, ka viņi labprāt pauda savu viedokli, taču… vēlējās palikt anonīmi. Jājautā – vai izglītības sistēma saviem darbiniekiem aizbāž mutes un atklāta, profesionāla polemika tajā ir izslēgta? Tāpēc vēl lielāks paldies šiem trim cilvēkiem par piekrišanu paust savas domas publiski.

Nākamgad plānotas finansiālas piešprices gan vairāku bērnu ģimenēm, gan audžuģimenēm, gan daļai pensiju. Cik pietiekamas un taisnīgas tās ir, kādas vēl izmaiņas sociālajā jomā gaidāmas un kas sekos ministra atvainošanās vārdiem bērnunama bērniem, Neatkarīgās intervija ar labklājības ministru Jāni Reiru (Vienotība).

«Latviešiem vajag nolaist asinis,» uzskatīja PSRS iekšlietu tautas komisārs, Staļina «suns» Nikolajs Ježovs, uzsākot prātam neaptveramas represijas pret latviešiem, kuri dzīvoja un strādāja Krievijā pagājušā gadsimta 30. gados. No arestētajiem 23 000 latviešu tika nošauti vairāk nekā 16 000. Tikai tāpēc, ka bija latvieši. Taču ne tikai mūsu tautieši cieta Lielajā terorā: laikā no 1936. gada 1. oktobra līdz 1938. gada 1. novembrim Ježova vadībā arestēja vairāk nekā pusotra miljona cilvēku, no tiem gandrīz pusei tika piespriests nāvessods. PSRS gulaga nāves nometnēs ieslodzīja miljoniem cilvēku, no kuriem lielākā daļa tur mira vai tika nogalināti.

Rīgā 25. un 26. oktobrī notika konference Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Starp uzaicinātajiem Čehijas pārstāvjiem bija arī kibernētikas, mākslīgā intelekta, robotikas speciālists, Teorētisko pētījumu centra dibinātājs Prāgas Kārļa universitātē un Čehijas Zinātņu akadēmijā, docents Ivans M. HAVELS. Dzejnieka, esejista, dramaturga, disidenta, pēdējā Čehoslovākijas un pirmā Čehijas Republikas prezidenta Vaclava Havela brālis. Intervijā Neatkarīgajai es pamatā lūdzu Havela kungu vērtēt šodienu samērā ar Vaclava Havela personību un domām.

Saruna ar bērnu ķirurgu, profesoru, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora amata kandidātu Aigaru Pētersonu.

Profesore Gunta Ancāne pirms neilga laika, iespējams, pašai negribot, rosināja diskusiju par latviešu literatūras «nederīgajiem tēliem», kuri mūs nemudina būt varonīgiem, izlēmīgiem utt. Vieni uztvēra profesores teikto kā latviešu literatūras noniecinājumu, savukārt citi saskatīja tajā patiesības graudu. Diskusijā aktīvi iesaistījās Francijā dzīvojošs un strādājošs latviešu jurists Juris Rudevskis. Un mūsu saruna skaipā izvērtās daudz plašāk nekā tikai par literatūru vien: par tautas pašapziņu, pašvērtību un zemapziņā iebūvēto tieksmi būt mūžīgai. Šodien piedāvājam interviju ar Juri Rudevski.