Kazahstāna ir milzīga, dabas bagāta valsts ar grandiozu sadarbības perspektīvu Latvijai, kas pagaidām nav izmantota. Par Jauno zīda ceļu, par abpusējām investīcijām, par tranzīta, kravu loģistikas, jauno tehnoloģiju lietām un citām aktuālām Latvijas un Kazahstānas attiecību problēmām Neatkarīgās intervija ar vienu no Kazahstānas ietekmīgākajām amatpersonām, ārlietu ministra vietnieku Romanu Vasiļenko, kurš atbildīgs par satiksmi, tirgošanos un savas valsts tēlu pasaulē.
- Pagājušajā nedēļā notika 7. Latvijas un Kazahstānas starpvaldību komisijas sēde, kurā Latviju pārstāv satiksmes ministrs Uldis Augulis. Par ko runājāt, par ko vienojāties?
- Strādājām ļoti produktīvi. Parakstījām ļoti apjomīgu vienošanos uz desmit lappusēm par sadarbību satiksmē, jaunajās tehnoloģijās, lauksaimniecībā, tūrismā, izglītībā. Transports un loģistika ir jomas, kas ir mūsu valstu sadarbības tēmu priekšplānā. Mums pieder graudu terminālis Ventspils ostā, mēs esam ieinteresēti turpināt visu veidu sadarbību šajā virzienā, izmantojot Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas. Tāpat esam ieinteresēti un parakstījām tālākas sadarbības dokumentus starp mūsu dzelzceļa kompāniju un Latvijas dzelzceļu. Kopīgi ar Latvijas dzelzceļniekiem esam uzsākuši konteineru pārvadājumu projektu starp Sindzjanu Ķīnā, Altinkolu Kazahstānā, Rīgu Latvijā un Roterdamu Nīderlandē. Šis maršruts ir parādījis savu dzīvotspēju un tiks darbināts arī turpmāk.
Kazahstāna savā neatkarības laikā ir uzbūvējusi vairāk nekā 2500 kilometru dzelzceļa, tajā skaitā Jaunā Lielā zīda ceļa maršrutā. Tas ir vairāk, nekā uzbūvējušas visas bijušās Padomju Savienības valstis kopā, ieskaitot arī Krieviju.
Kazahstāna ir Eirāzijas savienības locekle kopā ar Krieviju, Baltkrieviju, Kirgizstānu un Armēniju un pirmā valsts ceļā no Ķīnas uz Eiropu. Kāds amerikāņu žurnālists nodēvēja Kazahstānu par sprādzi pasaules kravu pārvadājumu siksnā. Tik tiešām mēs esam sprādze, jo bez Kazahstānas nekas nesanāks. Vēl 2010. gadā konteineru pārvadājumi pa zemi neeksistēja, taču tagad tas ir mainījies - ir ļoti pieauguši kravu pārvadājumi pa dzelzceļu. Mēs gaidām, ka šogad konteineru pārvadājumi caur Kazahstānu būs pieauguši divas reizes. Tie ir maršruti no Ķīnas caur Kazahstānu un Krieviju uz Poliju un Vāciju, tāpat arī maršruti caur Kazahstānu pāri Kaspijas jūrai uz Azerbaidžānu. Vēl ir arī dzelzceļš uz Irānu, kura agrāk nebija. Plānojam, ka 2020. gadā konteineru pārvadājumi caur Kazahstānu būs divi miljoni tonnu gadā. Līdz ar to mums ir svarīgi atrast papildu maršrutus - piemēram, Rīgu, Ventspili, Liepāju. Ne velti Rīgā pastāvīgi uzturas mūsu dzelzceļa uzņēmuma pārstāvis. Kravas pa dzelzceļu virzās ātrāk nekā pa jūru - pa dzelzceļu tās ir 10-15 dienu, pa jūru vismaz 45 dienas. Dzelzceļa pārvadājumi ir arī daudz lētāki nekā ar lidmašīnām. Ķīnas datortehnikai ir svarīgi nonākt Eiropā ātrāk, līdz ar to pārvadājumi pa dzelzceļu ir izdevīgi. Iepriekš konteineri atpakaļ uz Ķīnu gāja pustukši, taču tagad arī šajā ziņā ir labi panākumi - ir daudz Eiropas preču, kuras tiek vestas uz Ķīnu pa dzelzceļu. Tas ir liels darbs, kuru veic dažādu valstu dzelzceļa uzņēmumi, tajā skaitā arī Latvijas dzelzceļš, un esam ieinteresēti šo darbu turpināt un aktivizēt.
Latvija mums ir sen pazīstams, labs partneris. Piemēram, lielākā daļa Kazahstānas lidotāju un lidojumu dispečeru ir mācījušies savulaik Rīgas Aviācijas institūtā. Arī pašlaik Latvijas augstskolās studē vairāk nekā 350 Kazahstānas jauniešu. Pagājušajā nedēļā noslēdzām vienošanos par to, ka mūsu studentu Latvijā būs vēl vairāk.
Esam ieinteresēti tūrismā - lai attīstās gan Latvijas tūristu apmeklējumi Kazahstānā, gan kazahu tūrisms uz Latviju. Mūsu starpvalstu sakaru uzlabošanos noteikti sekmēs tiešie avioreisi starp Rīgu un Almati - šāds reiss notiek jau ilgāk nekā mēnesi, abos virzienos trīs reizes nedēļā lidmašīnas ir pilnas. Pagājušajā gadā Kazahstāna atviegloja vīzu režīmu ar Eiropas Savienības un tajā skaitā Latvijas pilsoņiem - tas arī ir domāts, lai sekmētu mūsu valstu sadarbību. Līdz 30 dienām latvieši var uzturēties Kazahstānā bez vīzas. Pašlaik strādājam pie tā, lai Kazahstānas pilsoņi varētu bez vīzas apmeklēt Šengenas zonas valstis. Esam pateicīgi Latvijai, kas mūs ir atbalstījusi. Latvija bija pirmā valsts, kas ratificēja Kazahstānas vienošanos ar ES, kas ļauj mūsu valstij būt vienlaikus gan Eirāzijas tirdzniecības līguma ietvarā, gan līgumattiecībās ar ES.
Pagājušajā nedēļā viens no Latvijas pārstāvjiem starpvaldību sarunās pārteicās, sakot krieviski, ka Latvija ir ieinteresēta godīgās attiecībās ar Kazahstānu. Pēc tam viņš sevi palaboja, sakot, ka domājis «ciešās attiecībās ar Kazahstānu». Mēs pajokojām, ka esam ieinteresēti gan ciešās, gan godīgās attiecībās - tieši tas ir vajadzīgs.
- Astanā pagājušajā gadā notika pasaules izstāde EXPO. Kādu iespaidu tā atstāja?
- Esam pateicīgi Latvijai par dalību EXPO izstādē pagājušajā gadā. Zinu, ka bija problēmas un jautājums, vai Latvija vispār piedalīsies, taču beidzās viss labi. Turklāt sekmīgi - Latvijai bija ko parādīt par nākotnes enerģētiku. Astanu apmeklēja Latvijas prezidents.
Bijušo izstādes teritoriju izmantojam kā īpašu ekonomisku zonu un biznesa centru, kurā darbojas britu likumdošana - nevis Eiropas vai postpadomju, bet angļu likumi! Tas ir savdabīgs, neparasts juridisks anklāvs.
- Tirdzniecības apjoms starp Latviju un Kazahstānu varēja būt arī lielāks. Turklāt 2016. gadā tas samazinājās par ceturtdaļu. Kāpēc?
- Tik tiešām, pašlaik nevar mūsu savstarpējo tirdzniecību saukt par milzīgu - tā ir mazāka nekā 100 miljonu eiro gadā. Tomēr esmu pārliecināts, ka, sākot ar šo gadu, sāksies stabils pieaugums, būs jauni preču aprites maršruti, avioreiss starp Rīgu un Almati veicinās cilvēciskus kontaktus un līdz ar to arī tūrismu un biznesu. Pieaug naftas cena pasaulē, līdz ar to būs sekmīgāks bizness.
2016. gads nebija veiksmīgs Kazahstānā. Mēs nepieļāvām ekonomikas kritumu, taču bija attīstības tempa samazinājums. Savu negatīvo ietekmi uz ekonomiku atstāja ģeopolitika - Krievijas un rietumvalstu attiecību pasliktināšanās. Taču 2017. gads jau bija labāks - mūsu ekonomika auga par 4%, prognozējam, ka arī šis gads nebūs slikts.
Mēs Kazahstānā esam vienmēr bijuši par to, lai domstarpības tiktu risinātas sarunu ceļā. Ir ļoti svarīgi, lai Krievijas un Ukrainas attiecībās tiktu izpildīti Minskas vienošanās nosacījumi. Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, cik nu tas ir bijis viņa spēkos, ir centies konfliktu mazināt, sekmēt mieru. Jo cieš ne tikai Krievija un Ukraina, bet arī valstis, kas nav iesaistītas konfliktā.
- Jaunais Zīda ceļš ir tāda poētiska metafora. Latvijā ir bažas, ka kaimiņvalsts Lietuva no šā projekta daudz iegūs, bet Latvija paliks maliņā. Vai šādām bažām ir pamats?
- Tā gluži nav. Tiesa gan, ka pastāv asa konkurence starp maršrutiem. Daudz kas atkarīgs no cilvēkiem - kā viņi pratīs sastapties, sarunāt, pārliecināt cits citu. Konkurence ir ne tikai starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām, bet arī starp Krievijas ostām, tur piedalās arī Somija un Polija. Konteineru pārvadājumu apjoms ir milzīgs, un tam ir tendence aizvien pieaugt. Latvijai ir lieliskas iespējas piesaistīt šīs kravas. Šeit var pārkraut preces kuģos un nav nepieciešamības mainīt riteņu pārus dzelzceļa vagoniem, kā tas ir uz Balkrievijas un Polijas robežas. Ļoti perspektīva lieta ir RailBaltica, kas būs Eiropas standartu platuma dzelzceļš.
- Kazahstāna ļoti cītīgi strādā pie ārvalstu investīciju piesaistes, ieviešot dažādus atvieglojumus nodokļos un tādā garā. Vai tas dod augļus?
- Tik tiešām - pie investīciju piesaistes strādājam jau ilgi. Pašlaik pasaules reitingā starp investīcijām labvēlīgākajām valstīm esam sasnieguši 38. vietu, bet negrasāmies šajā ziņā apstāties. Šis indekss veidojas no vairākām komponentēm. Dažās komponentēs Kazahstāna ir pirmajā vietā pasaulē. Mēs piešķiram mūs interesējošām ārzemju kompānijām nodokļu atlaides pat uz 60 gadiem, neprasām maksāt par vīzām un visādi veicinām to ienākšanu Kazahstānā.
- Par Centrālāziju Latvijā ir aizspriedumi kā par reģionu, kas nav politiski stabils. Viena Latvijas komercbanka pazaudēja diezgan prāvu naudas summu Kirgizstānā, jo tur piepeši nomainījās vara. Bet kā ir ar Kazahstānu? Vai tā ir stabila valsts?
- Kazahstānā politiskās stabilitātes un varas pārmantojamības garants ir valsts prezidents Nursultans Nazarbajevs. 2015. gadā viņš tika ievēlēts atkal par prezidentu līdz 2020. gadam. Dabiski, ka viņš saprot, ka vajag domāt par politisko stabilitāti nākotnē. Tāpēc, pēc viņa iniciatīvas, ir realizēta konstitucionālā reforma, konstitūcijā ir veikti 30 labojumu. To galvenā jēga ir bijusi nodot lielu daļu pilnvaru parlamentam un valdībai, lai sabalansētu dažādu varas centru ietekmi. Tas tiek darīts, lai padarītu mūsu valsts varu elastīgāku. Valsts prezidents ir ieinteresēts ilglaicīgā varas pārmantojamībā, lai valsts paliktu stabila un nenovirzītos no attīstības kursa. Tāpēc ir, piemēram, pieņemta valsts attīstības programma līdz 2050. gadam, ir nosprausts mērķis, ka Kazahstānai jāierindojas pasaules attīstītāko valstu trīsdesmitniekā. Tas ir ļoti liels mērķis, jo, lai to sasniegtu, mums nepietiek virzīties kopā ar pasauli, bet jāvirzās ātrākā tempā nekā pasaule.
Centrālāzijas reģionā nesen ir notikušas ļoti pozitīvas pārmaiņas Uzbekistānā, kas ļauj nojaukt agrākās barjeras mūsu valstu biznesa sakaros. Tāpat uzlabojas attiecības arī starp citām Centrālāzijas valstīm.
- Latvijai varētu būt interesanta Kazahstānas pieredze ar valsts valodu. Padomju laikā pārkrievošana bija tik spēcīga, ka kazahi, kas dzīvo pilsētās, sāka nerunāt kazahiski. Prezidents Nursultans Nazarbajevs ir daudz stiprinājis kazahu valodu, zināms arī, ka valsts pāriet no kirilicas uz latīņu rakstību. Kā šīs lietas izdodas tā mierīgi risināt?
- Kazahstānā dzīvo vairāk nekā 100 tautu, mēs esam daudznacionāla valsts. Kazahu ir aptuveni 67%, krievu ir 21%. Ir vēl arī citas lielas etniskās grupas - uzbeki, korejieši, ukraiņi, Pievolgas vācieši, kurus Staļina laikā izsūtīja no viņu vides uz Kazahstānu. Valsts prezidents un valdība jau kopš pirmajām valsts neatkarības dienām ir strādājuši, lai saglabātu šo unikālo daudznāciju sadzīvošanu un panāktu, lai visi jūtas labi Kazahstānā - lai tā nebūtu tikai sadzīvošana, bet lai visi ir iesaistīti gaišas nākotnes celtniecībā. Tas varbūt skan patētiski, bet tieši tā mēs domājam - lai visi ir par gaišas nākotnes celtniecību. Mēs saprotam un esam iejūtīgi pret to, ka liela daļa cilvēku Kazahstānā ieradās nevis tāpēc, ka paši gribēja, bet tādēļ, ka viņus ar varu atveda - čečenus, korejiešus, vāciešus. 1995. gadā tika pieņemta konstitūcija, kas noteica, ka kazahu valoda ir valsts valoda, bet netika nospiesta zemē arī krievu valoda - krievu valodai ir diezgan liela loma, tā ir starpnāciju saziņas valoda. Pašlaik ir mērķis izveidot Kazahstānā «trejvalodību» - lai cilvēki runā un mācās kazahu, krievu un arī angļu valodu. Mērķis ir, lai 75% zina kazahu valodu, lai tiek lietota krievu valoda un lai 20% cilvēku prastu runāt angliski. Mūsu politisko diskusiju valodā jau sen netiek lietots jēdziens «etniskās minoritātes», kas pie mums griežas ausīs un izklausās politnekorekti, jo kaut kā ne visai labi samazina un pazemo citu tautu lomu, kas nav kazahi vai krievi. Mēs lietojam vārdkopu «etniskās grupas».
Kopš 2016. gada Kazahstānā ir svētki 1. martā - Pateicības diena, kas veltīta cilvēkiem, kas pirms kara, kara un pēckara laikā ziedoja pēdējo kreklu un maizes kumosu, lai palīdzētu ļaudīm, kas bija izsūtīti uz Kazahstānu.
- Uz Kazahstānu bija izsūtīti un lielā skaitā gāja bojā arī latvieši. Kā jūsu valsts glabā šo cilvēku piemiņu?
- Valsts prezidentam un mūsu nācijas līderim dziļi sāp šie vēstures notikumi. Mūsu valsts teritorijā bija 11 lēģeru, kuros necilvēcīgos apstākļos dzīvoja un mira represētie cilvēki. Tur gāja bojā gan kazahi, gan no citām zemēm izsūtītie. Tās ir traģiskas vēstures lappuses. «Vēstures notikumiem ir īstā vērtība tikai tad, ja tos saprot mūsdienu Kazahstānas paaudze,» ir sacījis mūsu prezidents. Latvijas un citu zemju piederīgo kapi Kazahstānā tiek rūpīgi kopti. Kazahstānai ar Latviju ir lieliskas sadarbības perspektīvas. Lai gan ģeogrāfiski atrodamies tālu, mūsdienu globālās ekonomikas laikmetā ir pamats strādāt, lai šī sadarbība kļūtu ciešāka un godīgāka, kā pārteicās jūsu politiķis.