Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis intervijā Neatkarīgajai atklāj vairākas nianses par to, kā un kāpēc VID ģenerāldirektora amatam tika nominēts Māris Skujiņš.
- Mūsu mērķis ir saprast, kā patiesībā notika kandidātu atlase VID ģenerāldirektora amatam. Kā atradāt Māri Skujiņa kungu?
- Valsts iestāžu vadītāju atlases procesu nosaka MK noteikumi. Nozares ministrija, konkrētā gadījumā - Finanšu ministrija, definē prasības konkrētam amatam. Tad mēs - Valsts kanceleja - publicējam sludinājumu Latvijas Vēstnesī. Līdz konkrētam termiņam konkursam var pieteikties ikviens Latvijas pilsonis, kurš atbilst izvirzītajām prasībām. Šajā gadījumā ar finanšu ministres rīkojumu tika nodibināta konkursa komisija, nozīmēti tās locekļi un pieaicināti novērotāji (LDDK, LTRK, LOSP, arī KNAB un Drošības policija), kuri var pārliecināties, ka konkurss ir atklāts un godīgs.
- Bet finanšu ministre taču varēja arī nerīkot konkursu?
- MK noteikumi paredz divas iespējas - var rīkot konkursu uz iestādes vadītāja amata vakanci, var arī kādu no valsts amatpersonām ar atbilstošu kompetenci virzīt pa karjeras kāpnēm, pārceļot uz vakanto amatu.
- Vai tas nozīmē, ka otrajā gadījumā kandidātu drīkst izraudzīties tikai no ierēdņu vidus un nevar par VID vadītāju iecelt, piemēram, pa tiešo uzņēmēju Māri Martinsonu, kā te sarkastiski ieteica viens laikraksts?
- Ja Māris Martinsons nav ierēdnis, jūs nevarat viņu iecelt amatā bez konkursa. VID ir 4000 nodarbināto - viena no svarīgākajām iestādēm šajā valstī. Tādēļ tika izvēlēts atklāts konkurss, lai piesaistītu iespējami plašāku personu loku, tajā skaitā - no privātā sektora. Tādēļ mēs izmantojām arī personāla atlases kompānijas - SIA Eiro Personāls - pakalpojumus. Vairākas reizes tikāmies ar uzņēmuma vadību; izskaidrojām, kādiem kritērijiem kandidātam jāatbilst. Viņi papildus uzrunāja tos cilvēkus, kuri atbilda konkursa prasībām. Līdz 2. maijam pieteicās 19 pretendentu - gan paši pēc savas iniciatīvas, gan SIA Eiro Personāls uzrunātie. Konkursa pirmais posms bija formālo kritēriju (izglītība, darba pieredze, valodu zināšanas u.c.) vērtēšana. Pēc tā palika 11 kandidātu, kuri tika virzīti tālāk uz otro kārtu.
- Teicāt, ka tikāties ar atlases kompānijas pārstāvjiem. Kā viņi paskaidroja, kādēļ uzrunājuši tieši Skujiņa kungu, nevis kādu citu bezdarbnieku? Vai viņi paskaidroja kritērijus, kādēļ zvanīja tieši Skujiņa kungam, bet, piemēram, Rozenberga kungam nav pazvanījuši?
- Līgums ar Eiro Personālu noslēgts iepirkuma rezultātā. Vēl pirms publicējam sludinājumu, mēs tiekamies ar atlases kompāniju un rūpīgi pārrunājam prasības pretendentiem un arī viņiem uzdodamos jautājumus. Eiro Personāls mūs iepazīstina ar viņu uzrunāto personu sarakstu. Laika periodā no sludinājuma publicēšanas līdz pieteikuma iesniegšanas termiņam Eiro Personāls uzrunāja vairākus desmitus potenciālo pretendentu, kuri varētu atbilst amatam izvirzītajiem kritērijiem. Savukārt visi kandidāti piesakās pie mums Valsts kancelejā. Pretendentu vērtēšanu veic manis vadīta komisija. Savukārt Eiro Personāls tiek piesaistīts vēlreiz jau pašās atlases procedūras beigās, kad notiek atlases trešā konkursa kārta, kur tiek vērtētas pretendentu kompetences. Ministrija nosaka piecas kompetences un pasaka, kuras divas no tām ir kritiskās. Personāla atlases kompānija novērtē šīs piecas kompetences. Katrs pretendents dodas uz personāla atlases kompāniju. Tur notiek intervija, kur piedalās arī Valsts kancelejas pārstāvis. Pēc tam mēs saņemam atskaiti, kur novērtēta kandidātu atbilstība šīm piecām kompetencēm.
- Kā tad Eiro Personāls atrada Skujiņa kandidatūru?
- Vispārīgais princips ir šāds: personāla atlases kompānijai, līdzīgi kā žurnālistiem, ikdienā strādājot, veidojās sava datu bāze. Iezīmējas noteiktu personu kopums, kurš atbilst noteiktām kompetencēm. Arī Skujiņa kungs atbilda amatam izvirzītajiem profesionālajiem kritērijiem.
- Klīst runas, ka Martinsona cilvēki aizgāja pie personāla atlases kompānijas un ieteica uzrunāt Skujiņu un nospēlēt teātri ar konkursu. Tādēļ tas jautājums - kā viņi atrada Skujiņa kungu?
- Godīgi saku: Skujiņu atrada atlases procedūrai atbilstošā veidā. Komisijas uzdevums jau bija tas, ko jūs sakāt - lai nepieļautu tādas kandidatūras nonākšanu amatā, kura saistīta ar kādiem grupējumiem. Izvirzīt sazvērestības teoriju par personāla atlases kompānijas starpniecību kandidāta atlasē ir muļķīgi, jo konkursā varēja pieteikties jebkurš interesents, kurš atbilst izvirzītajiem kritērijiem, pat ja viņu nav uzrunājusi personāla atlases kompānija.
- Tieši tādēļ ir šis jautājums - no malas taču izskatās smukāk, ja kandidāts tiek atlasīts caur personāla atlases kompāniju. Protams, ar nosacījumu, ja konkursa norise netiek ķidāta, kā tas patlaban tiek darīts.
- Bet tam jau nav nekādas nozīmes! Visi pieteikumi tāpat tiek iesniegti Valsts kancelejā. Personāla atlases kompānija rādīja sarakstus, ko viņi ir uzrunājuši, bet tam nav nekādas nozīmes. Visi 11 kandidāti tika aicināti uz otro kārtu, kur notika pārrunas ar konkursa komisiju. Noskaidrojām motivāciju, kādēļ pretendents ir pieteicies un ko viņš vēlas sasniegt. Noskaidrojām viņa redzējumu par VID un nozares attīstību. Vērtējām viņa redzējumu, prezentācijas prasmes - to, kā viņš spēj argumentēt; arī angļu valodas zināšanu prasmi. Katrs komisijas loceklis katru kandidātu vērtēja individuāli. Vērtējumi tika summēti. Tad tika pieņemts lēmums, kurus pretendentus virzīt uz trešo kārtu. Trešā kārta ir kompetenču novērtējums, kuru veic personāla atlases firma. Tā kā VID ģenerāldirektora amatam vajadzīga pielaide valsts noslēpumam, paralēli tika veikts pieprasījums Drošības policijai - vai nav kāda informācija, kas liegtu šai personai saņemt pielaidi. Komisijas locekļi un es pats personīgi skatījāmies, kas par kandidātiem pieejams publiskā telpā - lai pārliecinātos, vai nav negatīva rakstura informācijas. Apkopojot iegūtos rezultātus, komisija pieņēma lēmumu, kuru pretendentu ieteikt finanšu ministrei apstiprināt amatā.
- Tātad par Skujiņa kungu - un jūs arī pats paskatījāties - publiskā telpā nekas slikts netika atrasts?
- Jā. Personīgi pārliecinājos, ka par Skujiņa kungu publiskā telpā līdz viņa nominēšanai nekā negatīva nebija. Svarīgi - ja amatam vajadzīga piekļuve valsts noslēpumam, reputācijas riskus pārbauda arī kompetentās iestādes. Šajā gadījumā - Drošības policija.
- Publiski jūs teicāt, ka komisija pretendentam esot uzdevusi jautājumus arī par Martinsonu. Kādēļ komisija sāka interesēties tieši par Martinsonu?
- Konkursa komisija saņēma no Drošības policijas atbildi, ka par Skujiņa kungu nav riska informācijas. Par Martinsona kungu es uzzināju jau pēc tam, kad publiski bijām paziņojuši konkursa uzvarētāju. Piektdien mēs paziņojām uzvarētāju, un jau nākamās pirmdienas vakarā televīzijā tika paziņots, ka mūsu izvirzītajam kandidātam ir saistība ar Martinsonu. Tad es Skujiņa kungam lūdzu sniegt paskaidrojumus. Tas, kas bija iesniegts konkursa komisijai un kas bija pārrunāts arī ar Skujiņa kungu, ir tas, ka viņš bija darbojies SIA Energo Capital kā finanšu direktors un viņam bijis darba līgums - viņa darba pienākumos ietilpusi investīciju piesaiste šim uzņēmumam.
- To jūs redzējāt jau konkursa atlases pirmajā kārtā?
- Jā, atlases laikā tika pārrunāta Skujiņa darbība SIA Energo Capital, un tur šis Martinsona kungs nekādā veidā nefigurēja. Arī saņemtajā informācijā no drošības iestādes Martinsona vārds nefigurēja. Ja konkursa komisijai būtu zināms Martinsona vārds - kaut vai tas, ka kandidātam ir šķietama saistība ar viņu -, šī informācija noteikti tiktu pārbaudīta. Tādā gadījumā būtu tikai lietderīgi atlikt konkursa rezultātu paziņošanu un komisijai kopā ar drošības iestādi vajadzētu visu rūpīgi pārbaudīt. Man un pārējiem četriem komisijas locekļiem informācija par Martinsonu parādījās jau pēc Skujiņa kunga nominēšanas. To es esmu pārrunājis ar Skujiņa kungu, bet jau pēc viņa nominēšanas. Skujiņa kungs man personīgi apliecināja: nepazīstu Martinsona kungu; neesmu ar viņu nekādās biznesa attiecībās; neesmu ar viņu ticies. Esmu drošības iestādēm lūdzis sniegt skaidrojumus par Skujiņa attiecībām ar Martinsona kungu. Skujiņa kungs pēc mana lūguma vēlreiz ar visiem dokumentiem viesojās Drošības policijā, lai es un visa sabiedrība gūtu skaidru atbildi uz jautājumu - ir Skujiņa kungam kas kopīgs ar Martinsona kungu vai nav.
- Ko teica Drošības policija?
- Atbilde vēl nav saņemta.
- Varbūt Drošības policija nevar tik ātri atbildēt tādēļ, ka Skujiņa sieva ir strādājusi Satversmes aizsardzības birojā?
- Jautājums: kurā brīdī Skujiņa kunga sieva ir strādājusi Satversmes aizsardzības birojā?
- Brīdī, kad viņa bija Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece.
- Es cienu, kad tiek atspoguļota korekta informācija. Viņa sāka savu darbību Ārlietu ministrijā. Tad turpināja darbu Tieslietu ministrijā. Jūs atsaucaties uz dīvainu avotu - «drošības jautājumu ekspertiem». Viņa nav bijusi Satversmes aizsardzības biroja darbiniece. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Ingai Skujiņai nav nekādas saiknes ar Satversmes aizsardzības biroju. Pat ja mēs attīstītu jūsu sazvērestības teoriju un pieņemtu, ka Skujiņa jebkad ir strādājusi Satversmes aizsardzības birojā - pieņēmums, ka kāds no Satversmes aizsardzības biroja izdarīja spiedienu uz komisiju Skujiņa kandidatūras jautājumā, neiztur kritiku, jo pārbaudi taču veic Drošības policija, ne SAB.
- Kā Drošības policija spēja tik zibenīgi veikt priekšpārbaudi, ja nav sievas faktors?
- Par to, ko un kā pārbaudīja, nevaru komentēt, jo tas ir drošības iestādes kompetencē. Mums labi jāsaprot, ka kaut kas jau ir bijis pārbaudīts. Skujiņa laulātajai [šobrīd vēstniece Vācijā] visu laiku ir bijusi pielaide valsts noslēpumam. Kad pārbauda kādu cilvēku, pārbauda arī viņa tuvāko loku, lai arī ne tik detalizēti kā pašu personu.
- Televīzijas raidījumā Māris Skujiņš pats atzina, ka ir bijis SIA Natural Resources fiktīvs īpašnieks vai zicīpašnieks - ka būt šajā kompānijā ir bijis viņa darba pienākumos. Kā to vērtēt?
- Pieteikumā konkursam Skujiņa kungs bija uzrādījis tikai otru uzņēmumu - SIA Energo Capital, tādējādi komisijā Skujiņa darbība uzņēmumā Natural Resources netika pārrunāta. Parasti ir tā - ja jūs startējat konkursā, jūs CV norādāt tikai tās darbavietas, kuras jūs uzskatāt par būtiskām konkrētajam amata konkursam.. Piemēram, ja es kandidētu uz kādu amatu, es, visticamāk, nenorādītu, ka trīs mēnešus esmu kaut kur strādājis kā students par autovadītāju. Neatkarīgi no tā, ir vai nav darbavieta norādīta CV, drošības iestāde pārbauda visu informāciju. Informācija par viņa darbu Natural Resources un iespējamo saistību ar Martinsonu parādījās publiski jau pēc Skujiņa nominēšanas. Mēs to labprāt komisijā būtu pārrunājuši vēl pirms viņa nominēšanas. Rezultātu paziņošana būtu pārcelta kaut vai par vairākām nedēļām, lai tikai noskaidrotu patiesību. Skujiņa kunga skaidrojums, kāpēc viņš pievienojās šim Natural Resources, bija šāds: pirms pievienošanās šai kompānijai viņš strādājis Baltcom TV par finanšu direktoru. Viņa galvenais uzdevums bija sakārtot Baltcom uzņēmumu grupu, lai varētu piesaistīt ārvalstu investorus. Savu uzdevumu viņš paveicis, un ar līdzīgu uzdevumu viņš ticis pieņemts darbā SIA Energo Capital - ar mērķi veikt darbības, lai piesaistītu ārvalstu investorus un sakārtotu uzņēmumu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Lai varētu piesaistīt finansējumu no respektablām bankām, lai šī uzņēmumu grupa varētu izveidot biogāzes staciju. Šīs vienošanās ietvaros viņš ticis nominēts par valdes locekli arī SIA Natural Resources un vienlaikus kļuvis arī par tās īpašnieku. To viņš paziņoja man pēc tam, kad viņš bija jau nominēts amatam, un arī drošības iestādē iesniedza visus dokumentus, ka viņam ir līgums ar patiesā labuma guvēju. Skujiņa kungs man personīgi un arī drošības ie-stādei iesniedza informāciju, kurās kredītiestādēs viņš ir deklarējis patiesos labuma guvējus.
Natural Resources beidza savu darbību ar likvidēšanu, un nodokļu parādu nav. Skujiņa kungs savas kapitāla daļas atsavināja. Otram uzņēmumam - Energo Capital -, kur viņš bija algots darbinieks - tur šobrīd, pēc publiskās informācijas, ir nodokļu parādi. Bet viena lieta, ja par nodokļu parādiem runājam šodien, cita lieta - par parādiem 2012. gadā. Turklāt algots darbinieks nav atbildīgs par uzņēmuma nodokļu nomaksu. Tādējādi, runājot par šī jautājuma ētisko pusi, varu vaicāt - vai jūs kā darbinieki pārbaudāt, vai jūsu uzņēmums katru mēnesi nomaksā nodokļus?
- Bet nianse! Atbilstīgi pu-bliski pieejamai informācijai, SIA Energo Capital gatavojās celt dūmgāzes un koksnes granulu stacijas, turpretī SIA Natural Resources - biogāzes staciju. Tās ir atšķirīgas tehnoloģijas. Tādējādi, ja šie uzņēmumi ir saistīti, tad tos saista tikai viena lieta - Martinsons. Cita saistība vismaz publiskos avotos nav atrodama.
- Skujiņa kungs ir uzrādījis noslēgtos līgumus. Viņš nav zicīpašnieks tādā izpratnē kā bomžu firma, kur bezpajumtnieks par atlīdzību paraksta visu, ko liek priekšā. Līgumus viņš iesniedzis drošības iestādēm. Tur atrunāti visi nosacījumi.
- Vai nebija tā, ka premjers vai kāds cits no politiķiem teica, ka nevajag iespringt - ar Skujiņa kandidatūru viss kārtībā?
- Nedz premjers, nedz kāds cits neko tamlīdzīgu neieteica. Tiek ļoti dramatizēts šis politiskās ietekmes stāsts.
- Tas tādēļ, ka klīst runas - kaut kas ir nosponsorēts no Martinsona kunga puses.
- Tas, kurš lūdza kā novērotājus pieaicināt Drošības policiju un KNAB, bija tieši premjers.
- Premjers kā pieredzējis politiķis taču zināja, kas ir Māra Skujiņa sieva Inga Skujiņa?
- Tad jau no jūsu sazvērestības teorijām sanāk, ka premjers arī zināja, ka Māris Skujiņš pieteiksies dalībai konkursā? No mana skatu punkta - tās ir muļķības! Tādēļ jau premjers vēlējās pieaicināt šos novērotājus, lai izslēgtu spekulācijas par mēģinājumiem iebīdīt ar «grupējumiem» saistītus personāžus. Mans uzdevums bija novērst iespējamās informācijas noplūdes. Pirms katras komisijas sēdes ierīces, kuras kaut ko ieraksta, tika novietotas citā telpā. Visi pieraksti pēc komisijas sēdēm tika ielikti seifā. Nekādi, ne mazākie mājieni - ne no premjera vai kāda cita politiķa -, ka viņiem vēlams viens, otrs vai trešais kandidāts, neizskanēja. Visi komisijas locekļi secināja, ka Skujiņš ir labākais. Nebija šaubu.
- Tad kādēļ viņš tik pēkšņi «nolēca» no cīņas, atsaucot savu kandidatūru?
Ceturtdien [7. jūnijā] Skujiņš atnāca pie manis uz divu stundu tikšanos ar telefonā jau sagatavotu publisku paziņojumu, ka viņš šīs melu kampaņas dēļ vairs nevēlas turpināt kandidēt. Es viņu aicināju pagaidīt līdz brīdim, kamēr noskaidrosies patiesība; taču viņš atbildēja, ka šīs kampaņas dēļ jūtoties salauzts. Kad presē tiekot rakstīts arī par ģimenes locekļiem, to apspriežot arī viņa bērnu klasesbiedri, viņš jūtoties fiziski salauzts. Tā bija Skujiņa saruna ar mani, nevis kāds tur politiskais spiediens. Arī es izmantoju argumentu - ja jau viņš jūtas pārliecināts, lai pagaida, līdz viss noskaidrosies. Tomēr mūsu saruna noslēdzās ar viņa paziņojumu, ka viņš dosies mājup.
- Kāds ir kopējais secinājums, kas ir noticis ar šo konkursu?
- Mēs notikušo izrunāsim ar Drošības policiju, pēc tam secinājumi. Apkoposim nianses, faktus, viedokļus un tad izdarīsim secinājumus par to, kas notika, lai saprastu, kā rīkoties nākotnē.