Jēkabs Straume: Konspirāciju teoriju jūgā nedzīvojiet, svarīgi tikai fakti!

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume intervijā Neatkarīgajai daļēji atklāj kadru izmaiņas iestādē; sola cīnīties par to, lai KNAB darbinieku algas kļūtu konkurētspējīgas ar algām valsts drošības iestādēs, un apgalvo, ka  tikusi veikta īpaša pārbaude par Donalda Trampa ieraušanu t.s. oligarhu krimināllietā. 

Par saviem bijušajiem kolēģiem varu teikt tikai tos labākos vārdus. Jā, es labprāt gribētu redzēt MIDD cilvēkus, bet mēs diemžēl nespējam konkurēt ar atalgojuma līmeni. Mūsu cipars nav tāds, lai es varētu iet un runāt. Tas nav smuki, ka šādu iestāžu vadītāji savā starpā konkurē ar kadriem. Arī tāda staigāšana no vienas iestādes uz otru tikai tādēļ, ka ir lielāka alga, nav apsveicama. Ir jāaudzina savi kadri, ja ir no kā audzināt.

- Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers jauno KNAB telpu atklāšanas pasākumā jums uzdāvināja gleznu, kurā attēlots purvs, un novēlēja strādāt tā, lai purvs būtu tikai dabā, nevis valsts pārvaldē. Atminēsimies, ka vēl nesen arī KNAB bija «purvs», kas izpaudās kaut vai kā darbinieku nepaklausība priekšniecībai un politizēšanās. Vai šis «purvs» ir beidzies?

- Ir beidzies. Ir kolektīvs, un tas strādā.

- Kāds ir rezultāts? Cik daudz tiesvedību turpinās, un vai tie darbinieki, kuri ir gājuši prom, ir arī aizgājuši?

- Jaunas tiesvedības, kopš es esmu amatā, nav uzsāktas. Turpinās tikai tās, kuras es saņēmu mantojumā.

- Varat nosaukt personas, ar kurām notiek tiesvedības?

- Personas es nesaukšu. Turpinās tiesvedības ar četriem bijušajiem darbiniekiem; no tām trīs atrodas kasācijas instancē.

- Jūsu laikā darbu KNAB pameta Ilze Jurča un Laura Dūša. Tas no malas arī izskatās kaut kas konfliktam līdzīgs. Cik darbinieku jūsu laikā ir aizgājuši prom?

- Pavisam noteikti Ilze Jurča aizgāja pelnītā atpūtā - izdienas pensijā. Par tās tuvošanos viņa mani informēja jau tajā pašā dienā, kad stājos pie amata pienākumu pildīšanas. Viņa informēja, ka nākamā gada martā viņai būs pienācis tas laiks, kad ir sasniegts likumā noteiktais vecums, kad var doties izdienas pensijā. Likums nosaka, ka, sasniedzot piecdesmit gadu vecumu, ja kopējais stāžs ir bijis divdesmit gadu, no kuriem pēdējie desmit nostrādāti birojā, tad var doties izdienas pensijā. Tas arī notika šajā pavasarī.

Lauras Dūšas kundze darbu pameta pēc savas iniciatīvas. Kopš vadu biroju, to pametušas astoņas amatpersonas: piecas pagājušajā gadā un trīs šogad. Iemesli bijuši visdažādākie - vai nu ir gadījies labāk atalgots darbs kādā citā valsts pārvaldes vai privātajā sektorā, vai ir bijuši kādi personīgi izaicinājumi, bet neviena aiziešana nav bijusi kāda konflikta dēļ.

- Kā sokas ar štata nokomplektēšanu, ņemot vērā, ka amatus pametuši daudzi darbinieki?

- Štats nav pilns. Pavisam štata vietas ir 150. Mēs turamies zem 130 ar vēlmi virzīties uz štatu aizpildīšanu. Joprojām neatrisināts ir jautājums par pienācīgu atalgojuma līmeni, kas vismaz konkurētu ar radniecīgām iestādēm. To jautājumu mēs joprojām risinām.

- Veidojāt savu komandu vai balstījāties uz kadriem, kuri šeit jau strādāja?

- Kopš strādāju amatā, nevienu darbinieku es pēc savas iniciatīvas šeit neesmu «atvilcis» vai uzaicinājis. Šeit strādā tikai iepriekšējie darbinieki un tie, kuri tika rekrutēti vai pieņemti atklāta konkursa kārtībā.

- Grūti strādāt bez savējiem?

- Kāpēc? Šī ir mana komanda! Kā jau katrā komandā, katra persona ir individuāla, ar savām idejām; augstāku vai zemāku ego līmeni. Taču tai vienalga jābūt komandai.

- Pat iekšējās drošības priekšnieku neņēmāt savējo?

- Iekšējās drošības priekšnieks ir tas pats. Vadošajos amatos nekādas izmaiņas nav notikušas, izņemot pagājušajā gadā - Izmeklēšanas nodaļas vadītāja pati lūdza, ka vēlētos kaut ko citu darīt, vēloties pievērsties citu pienākumu pildīšanai. Šīs izmaiņas nebija iniciētas no manas puses, bet gan no paša darbinieka.

- Tā bija tā sauktās oligarhu krimināllietas procesa virzītāja Ilze Kivleniece?

- Tieši tā!

- Viņai pērn ļoti grūti klājās!

- Tas jums jājautā viņai pašai.

- Viņa jutās šīs krimināllietas sakarā «uzmesta»?

- Es tā neteiktu. Drīzāk darba apjoms, kurš bija ieguldīts šajā ilgstošajā procesā, rada tādu nepabeigtības sajūtu. Jebkuram izmeklētājam ir raksturīga tiekšanās uz mērķi sasniegt pierādījumu pietiekamības slieksni, lai process varētu virzīties tālāk. Domāju, ka šajā gadījumā varbūt nebija tik cieša saistība ar šo konkrēto kriminālprocesu, cik ar to, ka ilgstoši - divdesmit gadus - ir strādāts par izmeklētāju, un ir radusies vēlme darīt kaut ko citu.

- Jums mantojumā nonāca diezgan sapostīta Operatīvo izstrāžu nodaļa. Tur darbu pameta priekšnieks un viņa vietnieks. Vai šis robs ir veiksmīgi aizpildīts?

- Tas ir veiksmīgi aizpildīts. Daudzi darbinieki birojā strādā ilgstoši. Liels procents ir to, kuri šeit nostrādājuši piecus un pat desmit gadus. Ir arī tādi, kuri šeit strādā kopš biroja dibināšanas. Es nerunāju tikai par Operatīvo izstrāžu nodaļu, bet arī par citām. Līdz ar to institucionālā atmiņa ir uzkrājusies, un darbinieki ir spējīgi vakances kompensēt.

- Vadītāji iecelti no esošajiem KNAB darbiniekiem?

- Šajā gadījumā - jā. No esošajiem resursiem. Bet neko daudz es komentēt nedrīkstu. Tā ir tā darbinieku daļa, par kuriem nedrīkstu runāt. Tie, kā mēs saucam, ir numurētie, kuriem nav vārdu, uzvārdu, bet kuriem ir numuri.

- Kad kļuvāt par KNAB vadītāju, kompetentajās aprindās paklīda runas - Jēkabs Straume ir Maigura Strīķa cilvēks. Radās pieņēmums: lai nodrošinātu savu komandu, kadri tiks ņemti no Militārā izlūkošanas un drošības dienesta. Varbūt uz KNAB pārcelsies pats Maigurs Strīķis?

- Par saviem bijušajiem kolēģiem varu teikt tikai tos labākos vārdus. Jā, es labprāt gribētu redzēt MIDD cilvēkus, bet mēs diemžēl nespējam konkurēt ar atalgojuma līmeni. Mūsu cipars nav tāds, lai es varētu iet un runāt. Tas nav smuki, ka šādu iestāžu vadītāji savā starpā konkurē ar kadriem. Arī tāda staigāšana no vienas iestādes uz otru tikai tādēļ, ka ir lielāka alga, nav apsveicama. Ir jāaudzina savi kadri, ja ir no kā audzināt.

- No jūsu teiktā var noprast, ka arī pats esat atnācis stādāt uz zemāk atalgotu amatu?

- To es nevaru komentēt, jo atalgojuma līmenis valsts drošības iestādē ir valsts noslēpums.

- Vienā no intervijām jūs skaidri un gaiši pateicāt: «Mani iepriekšējā iestādē iedrošināja nākt strādāt uz KNAB.» Kuri bija tie, kuri jūs iedrošināja?

- Iestādes vadītājs [Indulis] Krēķa kungs. Tas notika tad, kad es jau pats faktiski biju pieņēmis lēmumu. Teicu, ka ir tāds izaicinājums, kuru es varbūt varētu pieņemt. Vaicāju savas iepriekšējās iestādes [domāts MIDD] vadītājus, kā viņi uz to raugās, un saņēmu no viņiem atbalstu.

- Vai ir izdevies noskaidrot operatīvās informācijas - t.s. Rīdzenes sarunu - nopludinātājus?

- Arī to jau esmu komentējis. Birojā notika dienesta izmeklēšana. Pēc izmeklēšanas tika sagatavots ziņojums. Ziņojums tika klasificēts un nosūtīts drošības iestādēm izvērtēšanai. Kas tālāk notika ar šo informāciju - to es jums nevarēšu komentēt. Tas jums jālūdz tām iestādēm, ja vien tās vēlēsies to komentēt.

- Bet ir taču noteikta kārība, kādā cilvēki, kuriem ir pielaides, iepazīstas ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Līdz ar to tas taču ir zināms - kurš, kad un cik ilgi iepazinās ar šādu informāciju. Kur problēma noskaidrot?

- Ļoti daudz informācijas ir apritē elektroniskā veidā. Elektroniskā vidē esošā informācija ir jāsargā tieši tāpat kā tā, kas fiksēta uz papīra vai fotogrāfijās. Šeit neliels akmens iepriekšējiem biroja vadītājiem. Šī joma nebija līdz galam sakārtota. Tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ mums bija vajadzīga šī jaunā ēka. Šajā ēkā aprobēta strikta fiziskās un elektroniskās drošības sistēma. Šīs pēdas atrast tagad būtu daudz vienkāršāk.

- Bet jūsu laikā deputāts Andrejs Judins ieradās uz KNAB iepazīties ar operatīvo informāciju, tad aizgāja atpakaļ uz Saeimu, un žurnālisti jau pirms slēgtās Saeimas komisijas sēdes zināja, ko ir runājis - iedomājieties - Pretterorisma centra vadītājs ar lidostas vadītāju. Vai ir izdevies noskaidrot, kurš šajā gadījumā ir izpaudis slepeno informāciju?

- To, ka šāds fakts ir noticis, mēs zinām. Taču arī tā nav mūsu kompetence šādu faktu izvērtēt. Tas jums būtu jājautā kādai no drošības iestādēm.

- Nav šaubu - skaļas informācijas noplūdes no KNAB, kā tas bija iepriekš, ir beigušās, tomēr Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas laikā televīzijas kameras jūsu klientus jau gaidīja pie KNAB vārtiem. Kurš nopludināja šo informāciju?

- Es varētu tikai minēt, bet esmu pārliecināts, ka noplūde nebija no biroja. Šeit viegli izdarīt secinājumus, kāpēc tas notika un kā tas notika. Biroja aktivitātes, uzsākot šo procesu - kratīšanas, aizturēšanas, notika vēl pirms tas tapa zināms sabiedrībai, bet sanāca tā, ka Rimšēviča kungs tajā laikā neatradās Latvijā. Viņš ieradās tikai nākamajā dienā. Kopš tā brīža, kad mēs bijām sākuši savas aktivitātes, līdz tam brīdim, kad ieradās Rimšēviča kungs, pagāja zināms laiks, un tajā laikā mūsu aktivitātes tika padarītas publiski zināmas. Tas noteikti nebūtu noticis, ja Rimšēviča kungs tajā brīdī būtu bijis Latvijā. Ja informācija būtu noplūdusi nākamajā dienā, tad nevienam pie tiem vārtiem vairs nebūtu bijis īsti ko darīt.

Bet patiesībā šis fakts pats par sevi jau arī nav slēpjams. Vecajā KNAB atrašanās vietā bija atklāts pagalms. Apkārtējo māju iemītnieki varēja kaut vai tviterī translēt notiekošās aktivitātes.

- Interesanti to noskaidrot ir tieši tādēļ, ka Rimšēviča kungs bija ārzemēs. Kurš gan var noskaidrot viņa atbraukšanas laiku?

- Arī labs jautājums. Protams, ka mēs zinājām, bet šajā gadījumā esmu pārliecināts, ka no biroja šī informācija nenoplūda.

- Varbūt vainojami ārvalstu spēki?

- Esmu dzirdējis pieņēmumus, ka šajā sakarā biroja aktivitātēs piesaistīti kādi ārvalstu spēki. Varu pateikt tikai to, ka šī ir tikai un vienīgi biroja lieta. Tas, ka tā vienlaicīgi sakrita ar ASV FinCEN ziņojumiem, ir pilnīga sagadīšanās. Ziņojumam nav pilnīgi nekāda sakara ar šo krimināllietu. Ne ASV puse zināja, ko mēs plānojam darīt, ne mēs zinājām, ka būs tāds ziņojums. Tā ir tīrākā sakritība.

- Kā jūs varat izskaidrot, ka Ilmāram Rimšēvičam joprojām ir pielaide valsts noslēpumam (intervija notika 28. maijā plkst. 13.00, bet SAB par pielaides anulēšanu paziņoja 13.43)? Varbūt tas nozīmē, ka viņam ir pamatīgs piesegums no SAB? Varbūt viņš ir īpašais SAB aģents, kurš ilgus gadus braukāja uz Krieviju, tikās tur neformālā gaisotnē ar ietekmīgiem vīriem? NATO regulā par pielaidi slepenai informācijai skaidri un gaiši teikts - ja tu komunicē ar ne NATO valstu personām, tev par to ir jāziņo vadībai; ja tas nav darīts - pielaide jāaptur līdz apstākļu noskaidrošanai.

Birojs ļoti cieši sadarbojas ar visām mūsu radniecīgām iestādēm, ieskaitot Valsts policiju, Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldi, Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju, VID Nodokļu un muitas policiju, arī ar visām valsts drošības iestādēm. Mums ir ļoti laba, pragmatiska ikdienas sadarbība. Protams, tā notiek par konkrētiem jautājumiem, par kopējiem saskarsmes punktiem. Stāsts par to, ka birojs dzīvo savu dzīvi un ne ar vienu apkārt nerunā - tas neatbilst patiesībai.

- Nezinu, ko uzskata vai kādas pārbaudes veic SAB. Tas jums jājautā SAB.

- Mēs jau jautājām. Viņi atbildēja, ka pielaide ir spēkā. Jautājums jau ir par to, ka tādējādi SAB apšauba jūsu darbu?

- Es tam nepiekristu. Ja SAB nav pieņēmis kādus lēmumus, tad tas nenozīmē, ka tas nākotnē nav paredzams. Atņemt vai neatņemt pielaidi - tas ir cits jautājums.

- Pirms veicāt krimināli procesuālās darbības, noteikti veicāt arī kādas operatīvās darbības, kuru rezultātā radās pamats sākt kriminālprocesu. Līdz ar to jau pirms kriminālprocesuālām darbībām jūsu rīcībā bija informācija, kura būtu vērtīga arī valsts noslēpumu sargājošajai iestādei. Vai tas nozīmē, ka jūs ar SAB neapmaināties ar operatīvo informāciju par šādam personām?

- Neminēšu par šo konkrēto lietu, konkrēto situāciju, bet pastāstīšu ģenerālās līnijās. Birojs ļoti cieši sadarbojas ar visām mūsu radniecīgām iestādēm, ieskaitot Valsts policiju, Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldi, Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju, VID Nodokļu un muitas policiju, arī ar visām valsts drošības iestādēm. Mums ir ļoti laba, pragmatiska ikdienas sadarbība. Protams, tā notiek par konkrētiem jautājumiem, par kopējiem saskarsmes punktiem. Stāsts par to, ka birojs dzīvo savu dzīvi un ne ar vienu apkārt nerunā - tas neatbilst patiesībai.

- Par fotogrāfiju, ko SAB pēta, kurā redzams Rimšēviča kungs izklaides braucienā Kamčatkā. Jūs esat bijušais Militārās izlūkošanas dienesta speciālists. Vai Rimšēviča kungam, braucot šādos braucienos, kuri pavisam nebija lēti, nebija arī jādeklarē šis brauciens kā darījums? Vai pētāt, par kādiem līdzekļiem viņš brauca?

- Sadalīsim jautājumus divās daļās. Vai par braucieniem uz ne NATO valstīm personām, kurām ir izsniegtas speciālās pielaides darbam ar valsts noslēpumu, būtu vai nebūtu jāziņo valsts drošības iestādēm - tas jautājums ir katras drošības iestādes ziņā, kura atbild par to vai citu nozari. To, vai šajā saistībā ir notikusi komunikācija ar drošības iestādēm, es neņemos komentēt, jo es to vienkārši nezinu. Kas attiecas uz visu ienākumu un izdevumu deklarēšanu - tas ir katras valsts amatpersonas pienākums. Ja ir bijuši iespējami kādi izdevumi, kuru izcelsme nav skaidra, tad ir jāveic pārbaudes un izmeklēšana, ko veic gan VID, gan KNAB.

- Šajā gadījumā?

- Šajā gadījumā par konkrētu izmeklēšanu nerunāsim.

- Ko jūs varat pateikt par t.s. Rimšēvica lietu - tās virzību un nākotnes perspektīvām?

- Es nevadu procesa virzītāju. Viņa neatkarība ir nostiprināta likumā, un, nedod dies’, iejaukties, ja iestādes vadītājs sāk regulēt, kuru procesu vajag pret kuru ierosināt. Uzraudzību par viņa darbībām veic prokuratūra. Bet, protams, es esmu informēts, kas un kā notiek, kaut vai tāpēc, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu, piemēram, gadījumos, kad nepieciešama sadarbība ar citām iestādēm vai starptautiskā palīdzība. Mans secinājums ir tāds: izmeklēšana notiek veiksmīgi. Izmeklētāji un prokurori, kuri šo lietu uzrauga, veiksmīgi sadarbojas. Lieta nonāks prokuratūrā pavisam noteikti.

- Pavisam noteikti - kad?

- Neviens netiek atzīts par vainīgu, kamēr nav tiesas sprieduma vai vienošanās ar prokuroru nav spēkā. Ir pagājuši tikai trīs mēneši. Ja kāds domā, ka izmeklēšanu var pabeigt ātri, vienā dienā - tā tas dzīvē nenotiek. Brīžiem izmeklēšana ilgst gadiem, un ne jau tāpēc, ka lietā katru dienu ir tik daudz ko darīt, bet bieži vien ir jāgaida atbildes no ekspertīzēm, atbildes no ārvalstīm uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. Reizēm nepieciešams veikt izmeklēšanas darbības noteiktā secībā. Ļausim izmeklētājiem strādāt.

- Jaunās ēkas atklāšanas ceremonijā minējāt, ka šeit ziņotāji varēs droši nākt un palikt nemanīti. Kā jūsu vadītā iestāde strādā ar ziņotājiem?

- Iepriekš KNAB ēka atradās daudzdzīvokļu namu ielenkumā. Pagalms bija pilnībā novērojams. Šeit anonimitāte ir daudz labākā līmenī. Komunikācijas rīki ar biroju palikuši iepriekšējie. Nekas nav mainījies, ieskaitot anonīmo tālruņa numuru un e-pasta adreses. Top aplikācija, kura gan vairāk būs orientēta uz vēlēšanu periodu. Katrs, kurš pamanīs kādus pārkāpumus priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, ar mobilās ierīces palīdzību varēs ziņot KNAB. Nākotnē būs arī aplikācija, kur varēs ziņot par konkrētās personas iespējamiem pārkāpumiem.

- Jautājums bija par to, vai patiesi jūs aicināt ziņotājus ierasties KNAB telpās?

- Tehniskie jautājumi, kā notiek komunikācija ar ziņotājiem un slepenajiem palīgiem, atrunāti normatīvajos aktos. Ir vēl katra operatīvā darbinieka radošā pieeja, kā viņš to veic. Bet, ja kāda persona vēlas ierasties un ziņot - tā var ierasties. Mums darbojas ziņojumu centrs, kur pieņem ziņojumus.

- Kāds ir jūsu viedoklis, kādēļ t.s. oligarhu krimināllietā vajadzēja nopratināt pašreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu? Vai aiz tā nestāvēja ASV Demokrātu partijas lobijs vai lietu kārtotāju intereses, ar mērķi nomelnot topošo ASV prezidentu?

- Donalds Tramps uz lietas izmeklēšanas brīdi nebija nedz augsta valsts amatpersona, nedz arī politiķis. Viņš bija turīgs uzņēmējs. Jūs jautājat par Demokrātu partijas lobistiem un lietu kārtotājiem. Šis pieņēmums procesa ietvaros neapstiprinājās. Šis aspekts tika arī pārbaudīts. Donalds Tramps t.s. oligarhu lietā bija iesaistīts tikai kā uzņēmējs, kurš dibināja kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem.

- Bet procesuālo darbību brīdī Trampa tuvākajam lokam jau bija zināms viņa lēmums par virzību uz ASV prezidenta krēslu. Tādēļ jautājums par iespējamu Trampa nomelnošanu.

- Konspirāciju teorijas mēs varam uzvērpt visdažādākās. Nedod dievs, KNAB priekšniekam dzīvot konspirāciju teoriju jūgā. Svarīgi ir tikai fakti. Manā rīcībā nav tādu faktu, lai izdarītu šāda veida secinājumu, ka Latvijā būtu veikta kāda darbība, lai diskreditētu topošo ASV prezidentu. Ja kāds man var šādus faktus piestādīt, es varētu pārdomāt.

- Jūs esat minējis, ka šogad uz priekšvēlēšanu monitoringu tiks aicināti brīvprātīgie studenti. Ko viņi darīs?

- Mēs priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzības procesu segmentējam, lai pārredzamība būtu vēl lielāka. Jānodrošina vēlēšanu procesa caurskatāmība, lai politiskās organizācijas, kuras šajā procesā piedalās, nekonkurē ar «dopinga» palīdzību - piemēram, neskaidras izcelsmes naudas līdzekļiem. Ja kaut kas tāds notiek, birojam tas ir jāpamana. Tiks veiks neatkarīgs monitorings gan presē, gan internetā, gan elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, lai konstatētu reklāmas apjomus. Turklāt ar aplikāciju par iespējamiem pārkāpumiem varēs ziņot ikviens. Būs arī interaktīvā Latvijas karte, kur iezīmētas vides reklāmas vietas, kuras deklarējušas politiskās organizācijas. Ieraugot vides reklāmu, ikviens varēs apskatīties, vai tā ir deklarēta, bet ja nav, varēs ziņot. Svarīgi nodrošināt, lai vēlēšanas visiem notiek ar vienādiem noteikumiem. Ja kādreiz bija izveidojies viedoklis, ka KNAB strādā tikai viena politiskā spēka interesēs, tad tagad nekas tāds nedrīkst notikt. Mums visas politiskās organizācijas ir pilnīgi vienādas. Mēs tās visas uztveram kā tādus «sporta klubus», bet mēs esam tie tiesneši, kuri uzrauga, lai viens pret otru tie veiktu tikai godīgas darbības. Nav izslēgts, ka agri vai vēlu kāds no politikās organizācijas būs izdarījis kādu noziedzīgu nodarījumu un tiks saukts pie atbildības, un būs kriminālprocesi. Politisko organizāciju vadītājiem būtiski ir saprast, ka tā nav vēršanās pret politisko organizāciju, bet gan tikai pret konkrēto personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

- Korupcija bija, ir un būs - caur to jūsu amats ir mūžīgs. Vai korupcija Latvijā mazinās?

- Grūti pateikt. Es to saistu ar valsts izaugsmi. Jo valstij straujāka izaugsme visos segmentos, jo mazāka ir korupcija. Korupcija šo valsts izaugsmi bremzē visos virzienos, sākot no valsts iepirkumiem, kur uzņēmumi vienojas karteļos, nosaka cenu, valsts tikai maksā un beigās saņem nekvalitatīvu pakalpojumu.