Mācību gada sākums būs jauns sākums arī Radio SWH Spin, atklājot Liepājas studentu radio, kas nebūs tikai radio studentiem, bet arī studentu veidots, ar iespēju Liepājas Universitātes (LiepU) studentiem mācīties gan praktiski, gan teorētiski. Par šo iniciatīvu, kā arī radio tirgu un nākotni Latvijā, valdības apturēto Radio SWH akciju pārdošanas darījumu Neatkarīgās intervija ar Latvijā pirmās privātās radiostacijas valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Jāni Šipkēvicu.
Neatkarīgā: - Studentu radio un studiju programmas izveide Liepājā ir jūsu personiska iniciatīva?
Jānis Šipkēvics: - Jā, tā ir sava veida parāda atdošana Liepājai, kurā arī es sāku sapņot par radio. Ir forši, ka Kristaps Porziņģis Liepājā izveido basketbola laukumus, un man arī gribējās kaut ko atstāt savā pilsētā. Kad es kā puika sāku interesēties par radio lietām, man nebija iespējas par to iegūt zināšanas kādās izglītības programmās, nācās pašizglītoties, meklēt izglītības, zināšanu iespējas pa visu pasauli. Radio ir izgājis mediju nomaiņu un tehnoloģisko satricinājumu vētras, saglabājot savu nozīmi un uzticību tautā, neraugoties uz tehnoloģiju, gadžetu, G tīklu attīstību. Radio ir neaizvietojams automašīnās un citviet, un gribam parūpēties par to, lai radio kā medijs izdzīvotu un šo ietekmi noturētu. Tāpēc darīsim to, ko valsts šobrīd nespēj - sagatavosim cilvēkus darbam radio un tieši komercradio.
Otrs faktors ir tas, ka gan sabiedriskajā, gan pārējos medijos trūkst labi sagatavotu kadru, ir ļoti grūti atrast, piemēram, ziņu dienesta cilvēkus, arī sabiedriskā radio cilvēki nemaz tā neraujas iet strādāt citur. Šajā situācijā labāk ir viņus pašiem apmācīt, tāpēc nolēmām vienu mediju nodot LiepU rīcībā, lai jauniešiem, kāds es biju pirms entajiem gadiem, radio būtu nevis nesasniedzama lieta, bet reāla platforma. Mēs atvēlam Radio SWH Spin radiostaciju jauniešiem, kuri grib iepazīt radio.
Mums ir ļoti zinoši cilvēki, piemēram, improvizācijas mākslas meistars Kaspars Breidaks, kurš ir viens no pieprasītākajiem pasniedzējiem profesoriem improvizācijas jomā ārvalstīs, kā arī viens no zinošākajiem radio rīta programmu vadītājiem.
- Viņš arī veido izglītības kursu?
- Jā. Vēl ir Inese Vaikule, kurai ir radio un televīzijas informācijas pasniegšanas pieredze, ir mārketinga un reklāmas cilvēki, Ilgvars Rukers, kurš arī ļoti daudz gudrību sasmēlies ārzemēs, Vladis Goldbergs - Latvijas reklāmas celmlauzis un guru. Arī man 25 gados ir šis tas sakāms, lai jaunieši noskaidrotu, vai radio ir tā lieta, ko viņi vēlas darīt, turklāt darīt tepat Latvijā, Liepājā, studiju C programmas ietvaros patestēt šo jomu.
- Ir ne tikai sentimentāli iemesli, bet arī racionāli - parūpēties par kadru kalvi laikā, kad daudzas jomas, tostarp mediju, sastopas ar kvalificētu darbinieku trūkumu?
- Jā. Un es zinu, ko nozīmē perifērijas puišelim sapņot par medijiem, bet netikt tiem klāt. No Liepājas nāk ne tikai daudz labu mūziķu, bet arī mediju un gara cilvēki, piemēram, Jānis Peters, Mirdza Ķempe, Andžels Remess... Pirms daudziem gadiem mani Žurnālistikas fakultātē uzaicināja nolasīt lekcijas par komercradio darbības principiem, par to, kā tas var būt interesants jaunajā Latvijas žurnālistikas paletē. Pie šiem 2. kursa studentiem no 4. kursa kā C daļas interesents piebiedrojās puisis no Jelgavas vokāli instrumentālā ansambļa, vārdā Renārs. Viņš ar tik lielu degsmi interesējās par radio un tik ļoti vēlējās pamēģināt, ka piedāvāju viņam darboties Radio SWH, kur viņš trīs gadu laikā pārkoda šo mediju, saprata, ko nozīmē komunicēt ar auditoriju. Kad man piezvanīja Andrejs Ēķis un jautāja, vai nav kaut kāds jauns, atraktīvs cilvēks jauna televīzijas projekta Mēmais šovs vadīšanai, ieteicu Renāru. Kad viņš metās iekšā, visi saprata, ka ir viens puika, kurš prot improvizēt, kuram ir harisma, prot aizraut cilvēkus, būt kameras priekšā. Gribu dot iespēju šādiem maziem nākotnes renāriem iešķilties Liepājā.
Bez C daļas izvēles kursa apgūšanas iespējas profesionālu cilvēku vadībā LiepU 2. septembrī sāks raidīt studentu radio. Kad vinnējām konkursā Liepājas frekvenci, sapratu, ka tas ir zīmīgi, ka man vajag dot liepājniekiem iespēju no turienes trīs stundas dienā raidīt, ko vien vēlas. Esam atlasījuši septiņus cilvēkus, kurus pirmajā pusgadā apmācīsim, kuri veidos savus trīs raidījumus, kas Radio SWH Spin skanēs laikā no pulksten 16 līdz 19 frekvencē 94,6 FM Liepājā, bet internetā tā būs pieejama visā valstī un pasaulē.
- Rīgā jau ir studentu Radio NABA. Ar ko jūsu radio atšķirsies?
- LiepU bija ļoti atsaucīga šim pilotprojektam. Šobrīd mediju vidē svarīgi ir atrast savu nišu. Radio SWH kā grupa izveidojusies, zinot noteiktas nišas vajadzības - mums ir Radio SWH Rock, kas ir vienīgais šāda veida formāts Latvijā, ir Radio SWH+, kas ir labākais un lielākais krievu sabiedrības medijs. Nodibinot Radio SWH Spin, sapratām, ka jauniešiem vajadzīga sava platforma, tāpēc šis ir konkrēti jauniešu auditorijai. Mēs nejauksimies studentu raidlaikā, viņi paši ir izdomājuši raidījumus, ko, kā darīs, paši pierādīs savu dzīvotspēju. Pārējā laikā visu Radio SWH Spin smagumu iznesīs šā projekta vadītāja Ligita Mieze.
- Nekādas finansiālas atbildības studentiem nebūs?
- Neļausim viņiem nomirt bada nāvē un neuzliksim arī satura kontroles sviras. Dodam jauniešiem iespēju paralēli tam, ko viņi studē, sagatavot sevi darbam Radio SWH vai jebkur citviet.
- Nebūs žēl gatavot kadrus citiem, tostarp konkurējošiem medijiem?
- Nē, Radio SWH nemaz nav tik viegli iekļūt, no otras puses, Latvijā radio ir ļoti labā līmenī, ir daudz radio programmu, ka atrast pielietojumu nav grūti. Labi žurnālisti, ētera personības vienmēr būs pieprasītas.
- Vai Latvijā strādājošas 44 komercradio stacijas nav par daudz? Tas esot četrreiz vairāk nekā, piemēram, Lielbritānijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Vai par konkurentiem uzskatāt tikai piecus pārējos nozares milžus (Latvijas Radio, Mediju grupa Super FM, Radio Skonto, Star FM, Mediju grupa MIX Media Group), kuru reklāmas ieņēmumi veido ap 80% no visu radiostaciju reklāmas kopējiem ieņēmumiem?
- Izdzīvot ar vienu vai divām radiostacijām šobrīd nav iespējams. Tikai, savienojoties grupās, līdzīgi, kā tas ir citviet pasaulē, un dalot izdevumus, var izdzīvot, jo reklāmas tirgus palielinās nedaudz. Ar Radio Amadeus mēs bijām pirmie, kuri uzsāka raidīt klasisko mūziku privātajā sektorā, kas bija kā trešā radiostacija pēc Radio SWH un Radio SWH+. Izturējām piecus sešus gadus, daudzi kultūras un valdības cilvēki slavēja par to, ka uzturam šādu radiostaciju, bet, kad lūdzām ielikt tur reklāmu, tad bija nē, paldies, labāk liekam Radio SWH, jo šī niša reklāmdevējus neinteresēja. No biznesa viedokļa tie bija vieni izdevumi, to varējām uzturēt tikai, pateicoties abām pārējām programmām. Pateicoties ļoti labiem rādītājiem pamatradio stacijās SWH, SWH+ un SWH Rock, varam šodien uzturēt Radio SWH Spin.
- Ir vajadzīgs masu patēriņa produkts, lai varētu uzturēt nišas produktus?
- Jā. Tāpēc arī sabiedriskajā medijā ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu radio klasika, ko privātais sektors nespēj uzturēt, savukārt sabiedriskajam medijam nevajadzētu nodarboties ar izklaidi, ko komercnieki dara daudz sekmīgāk.
- Šo izklaidi attiecināt uz LR5?
- Ja LR5 būtu tikai jauniešu radio, tad vēl būtu OK. Arī LR2. Ja latviešu mūzikas ideju izsludinātu starp komercniekiem, pieprasījums būtu liels. Mēs tādu uztaisītu ar daudz mazākiem līdzekļiem, kā to dara sabiedriskais radio. Manuprāt, sabiedriskajā medijā ārkārtīgi svarīgi ir LR1 un krievu valodā raidošais LR4, kam jākoncentrē labākie resursi, - šo mediju funkcijas var veikt tikai sabiedriskais, savukārt komercnieki var piedalīties valsts pasūtījumos, kad ir būtiska svarīgu tēmu izskanēšana plašākā auditorijā, tostarp Radio SWH grupā, kas ir lielākā grupa ar 700 000 klausītāju. Izklaidei sabiedriskajam medijam nevajadzētu tērēt enerģiju.
- Vai šis jautājums būtu skatāms kopā ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kas likumā paredzēta no 2021. gada 1. janvāra, ja vien tam arī piešķirs finansējumu? Ja nav sabiedriskajam medijam vairs jādomā par reklāmu ieņēmumiem, tas var koncentrēties tikai uz sabiedrisko pasūtījumu, nevis auditorijas plašumu ar izklaidi vai latviešu mūziku, vai citām lietām, ko labi var darīt komercnieki?
- Tieši tā! Varu pateikt, ka, neesot reklāmām sabiedriskajā medijā, komercnieki negūtu nekādu finansiālu labumu, jo tās pašas reklāmas, kas ir sabiedriskajā medijā, jau ir komerciālajos. Bet domāju, ka pašam sabiedriskajam medijam ir svarīgi tikt vaļā no komerciālās slodzes, jo uzdevumi ir citi - pārstāvēt sabiedrību, tās tēmas, sfēras, kuras neviens cits nerisinās. Kompensācija par iziešanu no reklāmas tirgus ir vajadzīga, no otras puses, desmit miljonu eiro, ko par to prasa, ir milzu nauda. Ja Radio SWH kāds iedotu šādu budžetu, mēs pusi atdotu atpakaļ!
- Labs piedāvājums, līdz šim dzirdēts, augstākais, par 20%.
- Mēs atvēlētu divreiz 20 plus 10! Saprotams, ka ir sabiedriskā radio tradīcijas, vēsturiska ēka, tehnika, bet to visu vajag reorganizēt, arī cilvēku skaits vairs neatbilst mūsdienu prasībām.
- Jūsuprāt, LR ir pārāk daudz darbinieku?
- Bez šaubām! Mums vakaros, augstākais, viens cilvēks katrā stacijā izdara visu, gan palaiž mūziku un reklāmas, gan lasa tekstus, gan pats sevi nobildē un ieliek sociālajos tīklos. Domāju, ka LR ir šādas rezerves un tā valdē ir arī cilvēki, kuri izbaudījuši rūdījumu komercmedijos un zina, ka reformas ir vajadzīgas un ka no tā ieguvēji būs paši radio darbinieki, pat, ja pirmie soļi šķitīs sāpīgi. Neviena reforma nav bijusi nesāpīga. SWH pirms lielās krīzes strādāja 100 cilvēku, mums bija pat tā, ka viens cilvēks atbildēja par automašīnu vasaras riepām un cits - par ziemas. Deniss O'Braiens, kurš vienubrīd bija radio īpašnieks un viens no bagātākajiem īriem, man ieteica negriezt pa mazam pirkstiņam, bet krīze prasa griezt uzreiz visu roku, kas vēlāk ataugs. Mana kļūda bija griešana pa pirkstiņam, rezultātā notika lielas turbulences, aizgāja cilvēki, kuri krīzei nebija gatavi. Tā man bija laba skola, un, kad stāvu bezdibeņa malā, saprotu, ka ir jārīkojas tā, lai es pats būtu drošības garants tiem cilvēkiem, kuri paliek ar mani. Tagad esam 50 cilvēku kolektīvs, un nekas neliecina par revolucionāru situāciju, kāda tā varbūt ir valsts sektorā.
- Minējāt, ka reklāmas jums vairāk nebūs, sabiedriskajiem no tām atsakoties. Bet varbūt pieaugs to cenas, mazināsies dempings?
- Dempings vienmēr ir pastāvējis, jo vienmēr ir kāds, kurš ir spiests to darīt. Bet lielās radio grupas prot izdzīvot un zina, ka dempings ir īslaicīga parādība, ka ilgtermiņā tas ir strupceļš. Sabiedriskajam medijam iziešana no reklāmas tirgus dos lielu brīvību kļūt neatkarīgam no pasūtījuma. Valstij tas jākompensē, bet kompleksi palūkojoties, kā sabiedriskajā medijā tiek sadalīts budžets, nevar vienkārši paprasīt vēl desmit miljonu kompensācijai, daudz ko var rast iekšienē, tostarp atbrīvoties no komercmedijiem raksturīga satura.
- Pirms pāris gadiem komercraidorganizācijas satrauca plašās tirgu, konkurenci kropļojošās retranslācijas, kas pirms pāris gadiem tika drastiski ierobežotas.
- Iespringums par informatīvās telpas pasargāšanu devis augļus, jo retranslācijas ierobežošana ir nostiprinājusi vietējās krievu radiostacijas un parādīja, ka krievu cilvēki mierīgi var iztikt ar raidīto vietējās krievu radiostacijās, kuru te ir pietiekami daudz un ar gana lielu auditoriju. Domāju, agri vai vēlu tas pats jādara arī televīzijā, tādējādi mēs attālinātos no Krievijas informatīvās ietekmes.
- Informatīvās telpas pasargāšana, nacionālā drošība bija arī arguments, ar kuru tika apturēta vairākuma akcionāres Tatjanas Tolstajas SWH akciju pārdošana ar advokātu Rudolfu Meroni saistītai kompānijai Media Support. Kāpēc jūs pasteidzāties publiskot šo darījumu kā jau notikušu, pirms tika saņemta Nacionālās drošības likumā noteiktā valdības atļauja, kas nepieciešama, pārdodot nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības? Nezinājāt, ka esat definēta kā šāda sabiedrība?
- No visas šīs kņadas labākais ir tas, ka mēs uzzinājām, ka SWH ir valsts drošībai ārkārtīgi nozīmīgs medijs. Par to nebijām iedomājušies un nezinājām, ka šādu statusu vajag fiksēt, bet, to uzzinot, Satiksmes ministrijā veicām nepieciešamās izmaiņas. Frekvences ir valsts bagātība, ko nedrīkst izmantot pret valsti, tāpēc ir saprātīgi, ka valsts lemj par šo mediju pārdošanu. Cik zinu, pēc Media support prasības tiesa septembrī izskatīs valsts lieguma tiesiskumu. Bet, zinot, ka Radio SWH bija iekārojams objekts arī tādiem akcionāriem, par kuriem varētu valsts uztraukties, nedomāju, ka Media support ir šāda valstij bīstama investora kategorijā.
- Ar visu Meroni aizmuguri?
- Nekad neesmu ticies ar šo cilvēku, bet es zinu Aivaru Gobiņu, kura tēvs bija viens no Radio SWH dibinātājiem. Ar viņu komunicējām šajā darījumā, un viņš nekad man nav radījis valstij nelojāla cilvēka iespaidu. Bet tāpēc ir tiesa, kura izlems. Manuprāt, ja valsts, precīzāk, iepriekšējā valdība, kuras viens no pēdējiem svarīgajiem darbiem bija tieši šis jautājums, izlemj apturēt darījumu, tad tai vajadzētu pašai šīs akcijas pārpirkt.
- Tad jau jūs kļūtu par sabiedrisko mediju!
- Varam apvienoties ar sabiedrisko mediju, un es ar lielāko prieku veikšu reorganizācijas, un būsim lielākā mediju grupa Latvijā!
- Vai šā darījuma apturēšana kaut kā izjauca jūsu attīstības plānus?
- Es ar Filipu Rubeni esam šīs radiostacijas vadītāji, un klausītājiem ir vienalga, kas ir stacijas īpašnieki - viņi tai uzticas vai nē. Esmu 26 gados piedzīvojis tik daudz dažādu akcionāru, Radio SWH ir piedzīvojis vairāku prezidentu, parlamentu un Eiroparlamenta deputātu vēlēšanas un nomaiņu, pilsētu mēru maiņas, ka tie visi nāk un iet, bet radio ir palicis. Arī es te esmu kā rekvizīts un varbūt garants tam, ka mūs nevar satricināt jautājumi par akcionāriem vai iziešanu no reklāmas tirgus. Pēdējo desmit gadu laikā radio ir attīstījies, esam dubultojuši savu auditoriju, ko nevar izdarīt gadā vai piecos. Tas ir milzīgs kuģis, kuru nevar apturēt ar kādu strauju kustību. Esam pārliecināti par savu kursu un peldēsim vēl ilgi.
- Pēdējā laikā tiek aktualizēta vēlme atlaist Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Kā jūs vērtējat šīs NEPLP darbu, vai arī jūs viens par otru daudz neinteresējaties?
- Mēs respektējam NEPLP kā uzraugošo iestādi, piedalāmies tās rīkotajos konkursos un cenšamies izpildīt prasības, kuras viņi liek ievērot mums kā komercmedijam. Zinām tās vājās vietas, par ko NEPLP mūs ir sodījusi, par ko esam samaksājuši soda naudas, kas mums pašiem ir jānopelna atšķirībā no sabiedriskā medija, kur var noskaitīt no budžeta. Man būtu grūti iedomāties, ka SWH dīdžeji tagad izietu demonstrācijās vai baidītu ar streiku - jau pirmsākumos noskaidrojam, uz ko ejam, kādi ir mūsu kopīgie mērķi. Bet tas, ka NEPLP ir īpašnieks sabiedriskajam medijam, ir paradokss, jo, no otras puses, viņi tam ir arī uzraugi, vienlaikus uzraugi arī komercmedijiem.
- Jums nav būtisku iebilžu pret šīs padomes darbu un sastāvu?
- Manuprāt, šie cilvēki ir izlikuši sevi uz paplātes, viņi varētu mierīgi darboties kur citur, ieskaitot medijus. Nedomāju, ka profesionāli mediju cilvēki ar gavilēm raujas darbā uz NEPLP. Tur ir grūti izpatikt visiem, ja kādu sodi, tad automātiski tu šo mediju un tā cilvēkus noskaņo pret sevi, ir visu laiku jālavierē starp komercmediju un sabiedriskā medija darbības principiem, starp īpašnieka un uzraudzītāja viedokli. Bet, kā NEPLP uzrauga savus medijus, apsaimnieko desmit miljonu eiro, ir viņu iekšējā darīšana, bet mūs viņi uzrauga tā, kā tas ir jādara, un nekādus protestus pret NEPLP nerīkosim.
Jau ilgāku laiku noris diskusija par padomes sadalīšanu - viena, kas uzrauga sabiedriskos medijus, un otra, kas atbild par komercmedijiem, tādējādi NEPLP tiktu atbrīvota no sēdēšanas uz diviem zirgiem. Arī kovboji agri vai vēlu nokrīt, jādami uz diviem zirgiem, un tikai cirkā pārlec no viena zirga uz otru un aplien tam ap vēderu. Šī situācija ir kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku, kuri katrs velk uz savu pusi.
- Līdaka jau vairs nevelk.
- Jā, bet vezums neiet uz priekšu.
- Bet varbūt šis ir cirks?
- Kurš ir teicis, ka tas ir aizbraucis?
