Latvijā fiksēta zemākā elektrības cena mēnesī pēdējos četros gados

Latvijā elektroenerģijas vidējā cena šogad augustā bija 0,08 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir zemākā attiecīgā mēneša vidējā cena pēdējos četros gados, aģentūru LETA informēja "Enefit".

Savukārt, salīdzinot ar šā gada jūliju, elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pieaugusi gandrīz divas reizes.

"Enefit" Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka laika apstākļi augustā bija raksturīgi vasaras beigām, kad saules enerģijas ražošana, salīdzinot ar jūliju, ierasti samazinās.

"Kopējā aina parāda, cik ļoti tirgus ir mainījies pēdējo gadu laikā, pateicoties pieaugošām atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudām. Piemēram, stundu skaits, kad elektroenerģijas cena ir 0,01 eiro par kWh vai zemāka, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās augustā samazinājās līdz desmit gadu zemākajam augusta līmenim," pauž Tjurins.

Augustā elektroenerģijas cenu Baltijas reģionā ietekmēja dārgākas enerģijas imports no Skandināvijas valstīm, ko veicināja Zviedrijas-Somijas atomelektrostaciju apkopes, vājā vēja enerģijas ražošana Skandināvijā un tās pārvades sistēmas ierobežojumi. Tomēr, lai arī salīdzinājumā ar jūliju vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošana samazinājās, absolūtos skaitļos tā saglabājās augsta, jo uzstādītā jauda ir daudz lielāka nekā pirms dažiem gadiem.

Baltijas valstīs saules enerģijas ražošana augustā kopumā sasniedza 386 gigavatstundas (GWh), kas ir par 18% mazāk nekā jūlijā un par 6% mazāk nekā pērnā gada augustā. Tomēr saules enerģijas ražošana joprojām bija vairākas reizes lielāka nekā jebkurā periodā pirms 2024.gada. Savukārt vēja enerģijas ražošana, lai arī vasara ir vējiem trūcīgākā sezona, augustā Baltijā sasniedza 283 GWh, kas ir par 10,4% vairāk nekā jūlijā un par 19% vairāk nekā augustā gadu iepriekš, norāda kompānijā.

Saules un vēja parki pēdējos gados arvien vairāk palielina lētu elektroenerģijas stundu skaitu un aizstāj fosilā kurināmā ražošanu, taču šī tendence ir mazāk izteikta ziemas mēnešos. Šogad augustā Latvijā bija 122 īpaši lētas elektroenerģijas stundas, kad cena ir 0,01 eiro par kWh vai mazāk, Igaunijā - 162, savukārt Lietuvā - 125. Pērn augustā Baltijas valstīs bija nedaudz vairāk par 50 īpaši lēto stundu.

Savukārt elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās augustā samazinājās līdz desmit gadu zemākajam augusta līmenim. Baltijas valstu kopējā fosilā kurināmā ražošana bija 162 GWh, kas ir par aptuveni 43% mazāk nekā pagājušā gada augustā. Augustā fosilā kurināmā elektrostacijām bija jānodrošina tikai aptuveni 8,2% no Baltijas valstu pieprasījuma, salīdzinot ar vidēji 33% laikā no 2015. līdz 2024.gadam.

Tjurins skaidro, ka, raugoties uz septembri, Baltijas elektroenerģijas tirgu visbūtiskāk ietekmēs galvenokārt importa ierobežojumi un atjaunīgās ražošanas dinamika. Lai arī Ziemeļvalstu kodolenerģijas un pārvades sistēmas pieejamība septembrī uzlabojas, jo plānotās apkopes beidzas laikā no augusta beigām līdz septembra vidum, 1.septembrī notika neplānots "Estlink 1" starpsavienojuma (Somija-Igaunija) atslēgums, kas būtiski samazinās elektroenerģijas importa plūsmas uz Baltiju.

Tjurins arī norāda, ka tirgus apstākļi Ziemeļvalstīs uzlabojas, tomēr, samazinot importa cenu, kopējais importa apjoma kritums nozīmēs paaugstinātu cenu dinamiku. Tā kā saules saražotais enerģijas daudzums sezonāli krītas, Latvijas hidroenerģijas ražošana samazinās un imports no Somijas uz Igauniju būtiski samazinās infrastruktūras bojājuma dēļ, Baltijā cenas, it īpaši maksimālajā slodzē, tiek prognozēta saspringtāka.