Žīgure: Mērena izaugsme varētu saglabāties kādu ilgāku laika periodu

 
STRAUJAS IZAUGSMES NEBŪS. Aija Žīgure: «Šā gada pirmā pusgada rezultāti ir parādījuši, ka pieauguma tempi ir pazeminājušies vai stabilizējušies. Šobrīd mēs varbūt nevaram runāt par negatīvām prognozēm, tomēr, vērtējot notiekošo konkrētos tautsaimniecības sektoros – apstrādes rūpniecībā, lauksaimniecības nozarē, būvniecībā, pakalpojumu sektorā u.c. –, mēs neredzam pamatojumu, lai prognozētu strauju izaugsmes tempa pieaugumu» ©Lauris Aizupietis/F64 Photo Agency

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

- Simtgades svinības ir brīdis, kad var novērtēt paveikto un ieskicēt, kas būtu darāms nākotnē. Centrālā statistikas pārvalde savu simtgadi nosvinēja bez salūta.

- Protams, ka simtgades laiks ir ļoti svarīgs datums. Statistiskās pārvaldes nosaukums bija pirmo reizi ierakstīts Ministru kabineta lēmumā 1919. gada pirmajā septembrī. Piekrītu, ka jubilejas tiek svinētas, lai novērtētu, kā ir gājis ilgākā laika periodā, un, protams, novērtētu nākotnes attīstības virzienus.

CSP ir attīstījusies līdzi valstij gan pirmās Latvijas neatkarības laikā, gan kara un padomju periodā, līdz pat atjaunotajai neatkarīgajai Latvijai. Mēs, organizējot svinības, izvēlējāmies vairāk atzīmēt darbinieku ieguldījumu, īpaši to, kuri bija nostrādājuši ilgu mūžu mūsu iestādē. Vēlos atzīmēt, ka viens no nozīmīgākajiem makroekonomikas statistiķiem - Jānis Kalniņš - CSP nostrādāja 52 gadus. Man bija ļoti liels prieks par to, ka ļoti daudzi bijušie darbinieki izvēlējās pievienoties svinībām, daloties atmiņās par to, kā viņiem ir gājis un kā viņi strādājuši šajā laika periodā.

Jaunākajā laikā notika statistikas darba pāreja uz datoriem. Svinību laikā mēs atcerējāmies, ka pirmos piecus lietotos datorus sociālās statistikas vajadzībām mums uzdāvināja Dānijas statistikas iestāde. Tos laikus ir grūti salīdzināt ar apstākļiem, kādos mēs strādājam šobrīd - modernākā tehnika un pilnīgi citas datu ieguves, datu apstrādes un datu prezentācijas metodes.

- Novērtēt CSP darbu simts gados ir salīdzinoši vienkārši, jo CSP ir digitalizējusi un padarījusi publiski pieejamus svarīgākos statistikas izdevumus, tautas skaitīšanas un lauksaimniecības skaitīšanas materiālus no pirmās republikas laika. Pirmās republikas laika statistika Latvijā bija augstākajā līmenī pasaulē. Savukārt padomju laikā publicētajiem statistikas izdevumiem bija jāievēro gan cenzūras ierobežojumi, gan jāpilda ideoloģiski uzdevumi.

- Padomju laikos statistikas iestādes darbs tika veidots atšķirīgi. Tolaik bija plānveida ekonomika un visiem uzņēmumiem bija pienākums iesniegt atskaites. Katram uzņēmumam bija noteikti ražošanas pieauguma izpildes procenti un bija pilnīgi citi nosacījumi. Tā kā uzņēmumiem bija uzdevums sniegt datus Statistikas pārvaldei, tad viens no Statistikas pārvaldes uzdevumiem bija veikt datu ticamības pārbaudes. Es pat varu nosaukt uzņēmumus, uz kuriem es tolaik braucu pārbaudīt datu ticamību. Piemēram, vienā poligrāfijas uzņēmumā es pārbaudīju un salīdzināju visas noliktavas uzskaites kartītes un preču atskaites ar tiem datiem, kurus viņi bija iesnieguši statistikas pārvaldei. Ja es atradu kādu kļūdu, tad tas nozīmēja, ka pārbaudei bija rezultāts. Citi mani kolēģi pārbaudīja būvniecības uzņēmumus, pirms būves tika nodotas ekspluatācijā. Kolēģi no Kapitālās celtniecības statistikas daļas piedalījās attiecīgo objektu pieņemšanas procesā, lai varētu pārliecināties, vai atskaites par uzbūvētajām ēkām atbilst tam, kas ir izdarīts.

- Kā vērtējat to, ka mūsdienu Latvijā ļoti liela iedzīvotāju daļa nevēlas piedalīties statistikas apsekojumos? CSP gada pārskatā ir minēts, ka 2017. gada apsekojumā par iedzīvotāju mobilitāti atbildētības līmenis bija 62,2%.

- Jā! Šāda parādība ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet faktiski tā ir visas pasaules statistiķu problēma. Simtprocentīgs atbildētības līmenis vienkārši neeksistē. Ja runājam par uzņēmumu statistiku, tad uzņēmumi mūsu valstī ir pietiekami disciplinēti un atbildētības līmenis ir ļoti labs - starp 80 un 90 procentiem un virs 90 procentu līmeņa. Es varētu nosaukt veselu pasākumu kompleksu, kas ir veicinājis tik augsta atbildētības līmeņa sasniegšanu. Tā ir pieeja - konsultē vispirms. To palīdz sasniegt jaunās komunikācijas metodes - zvanu centrs, tiešsaistes tērzētava utt. Neatbildētības procentu rada objektīvi apstākļi - uzņēmums ir apturējis darbību, kāds no darbiniekiem ir saslimis un nevar sagatavot atbildes attiecīgajā termiņā utt. Ir metodes, kā šādus uzņēmumus iekļaut kopējā datu kopā.

Par uzņēmumiem mums lielu bažu nav. Ar iedzīvotāju aptaujām nav tik vienkārši. Atbildes uz vairāku statistikas aptauju jautājumiem nav vienkāršas. Atbildes uz šiem jautājumiem ir jāapdomā, un tas prasa zināmu laiku. Tās nav tik vienkāršas, kā atbildēt uz aptauju jautājumiem, kuru veļas pulveri vai kafijas šķirni jūs lietojat. Gatavojoties apsekojumiem, kas ir saistīti ar iedzīvotāju dzīves apstākļu izmaiņām, arī ienākumiem utt., statistiķu darbs ir novērtēt iedzīvotāju sastāvu, un tiek veidota lielāka izlase, lai būtu elastīgas iespējas noklāt to respondentu daļu, ja būs liels neatbildētības procents. Savukārt jau apsekojuma gaitā mēs sekojam līdzi, kuras no iedzīvotāju grupām - pēc vecuma, dzimuma vai pēc citiem parametriem - vairāk nevēlas atbildēt, un palielinām izlases apjomu šīm grupām, lai rezultāti būtu reprezentatīvi un raksturīgi attiecīgajai grupai. Pašlaik mums visas aptaujas ir pieejamas elektroniski. Mēs vispirms piedāvājam respondentiem sniegt atbildes interneta anketā, lai respondenti izvēlētos sev visizdevīgāko laiku, kad to izdarīt. Īpaša aplikācija katru dienu uzrāda, kuru grupu respondenti ir atbildējuši, un gadījumā, ja veidojas kaut kāda novirze, tad ir jāpalielina iespējamo respondentu skaits kādā no svarīgām vecuma vai dzimuma grupām. Šāda pieeja atbilst statistikas teorijai, lai bez kvalitātes riskiem mēs varētu iegūto informāciju attiecināt uz visām vecuma vai dzimuma grupām.

Ikviena apsekojuma gaitā mēs izmantojam visus pieejamos datu avotus, kuri varētu dot papildu informāciju par šo konkrēto tēmu. Piemēram - Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Pašlaik par ļoti daudziem rādītājiem - pensijām, pabalstiem utt. - mēs jautājumus apsekojumos neuzdodam, jo šo informāciju mēs iegūstam no reģistriem. Par darba samaksu diemžēl iedzīvotājiem ir jāuzdod jautājumi, jo pastāv tā sauktā ēnu ekonomika, un CSP aptauju rezultāti rāda, ka mūsu iegūtajos datos iedzīvotāji atbildēs uzrāda lielākus ienākumus par tiem, kas ir atrodami VID datubāzēs. Jāpiebilst, ka statistiķi aizsargā individuālos datus un citām institūcijām tos neizpauž. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiek izmantota tikai apkopotā veidā.

Aptaujas par iedzīvotāju ienākumiem pagaidām tiek saglabātas, lai šos datus varētu izmantot ēnu ekonomikas lieluma aprēķiniem.

Par jūsu minēto atbildētības procentu - virs 60% - ir jāpaskaidro, ka tie ir ļoti labi rezultāti. Ir apsekojumi, kuros atbildētības procents ir zemāks. Atbildētības līmenis vienmēr tiek nepārtraukti kontrolēts un uzraudzīts, un jau datu ieguves gaitā tiek veiktas atbilstošas korekcijas, lai novērstu iespējamās kļūdas.

- 30. augustā konferencē Ar skatu nākotnē - statistika modernai sabiedrībai jūs izteicāties par modernām datu ieguves metodēm: «Attīstoties sabiedrībai un ekonomikai kļūstot globālai, ar klasiskajām datu tiešajām ieguves metodēm bez pārmērīga administratīvā sloga datus iegūt nav iespējams, tādēļ datu ieguves metodes mainās. Par statistiķu ikdienu ir kļuvuši tādi termini kā administratīvie dati, alternatīvie datu avoti, «web skrāpēšana», alternatīvo datu apvienošana ar apsekojumos iegūtajiem datiem, eksperimentālā statistika. Ar skatu uz nākotni mēs runājam par mobilo operatoru, satelītdatu izmantošanu oficiālās statistikas ražošanā. Statistikas pārvalde ir kļuvusi par dinamisku, inovatīvu iestādi ar profesionāļiem, kuri vēlas un spēj strādāt ar šiem jaunajiem izaicinājumiem.» Kas traucē CSP iedzīvotāju mobilitātes novērtēšanā izmantot, piemēram, mobilo operatoru zvanu statistiku?

- Šajā runā es iezīmēju tās datu ieguves iespējas, kurām jau ir sāktas iestrādes. Visu Eiropas un pasaules valstu statistikas iestādes strādā, lai statistikas datu ražošanai izmantotu lielo datu kopas.

Ir vairāki labi piemēri, kur mobilo operatoru dati vairākās valstīs tika izmantoti iedzīvotāju mobilitātes novērtēšanai, tūrisma plūsmu novērtēšanai utt. Mūsdienu ļaudis ikdienā ir ļoti mobili, un ar tradicionālām statistikas metodēm mēs informāciju par cilvēku ikdienas pārvietošanos vienkārši nevaram iegūt.

Katrā ziņā lielo datu kopas ir nenovērtējams datu avots, kuru varētu izmantot statistikas datu ražošanai. Mēs esam uzsākuši sarunas ar mobilo sakaru operatoriem un ar citām iesaistītajām pusēm. Sarunas notiek, ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kuru virzīsim uz Ministru kabinetu.

Varu jau nosaukt piemērus par ES līmeņa lielo datu projektiem, kuros jau ir zināmi rezultāti. Ir iegūti dati no booking.com par tūrisma mītņu rezervēšanu valstu griezumā, kas tiks izmantoti tūrisma statistikai. Tie ir Eiropas līmeņa projekti, kuros mēs, protams, iesaistīsimies, lai, izmantojot Eiropas finansējumu, izmēģinātu jaunos informācijas ieguves līdzekļus. Latvijā veiksmīgi ir uzsākta sadarbība ar Biļešu servisu, lai šos datus izmantotu kultūras statistikā. Ir sākts darbs ar lielajām tirdzniecības ķēdēm, lai iegūtu cenu statistiku utt.

- CSP mājaslapa pasaules līmenī izceļas ar izcilu telpisko statistiku. Mēs droši esam pasaules desmitniekā, vērtējot telpisko datu pieejamību un to kvalitāti. Jau gadu ir pieejama migrācijas interaktīvā karte, kas ir pirmā šāda veida inovācija starp statistikas iestādēm visā pasaulē. Vai viss ir sasniegts, vai arī plānojat attīstību turpināt?

- Jūsu minētais interaktīvais tīmekļa rīks par iekšzemes migrāciju, manuprāt, ir sasniegums, ar ko patiešām var lepoties ne tikai CSP, bet visa valsts pārvalde kopumā. Tas tiek plaši izmantots gan pašvaldību darba plānošanā, gan valsts pārvaldē. Mēs turpinām strādāt, lai līdzīgus rīkus izveidotu citās nozarēs.

Līdz gada beigām lietotāju rīcībā nonāks ārējās tirdzniecības interaktīvais rīks. Ārējā tirdzniecība ir statistikas tēma ar vislielāko apmeklējumu skaitu, par kuru vislielākā interese ir dažādām institūcijām, uzņēmējiem un tamlīdzīgi. To veido milzīga apjoma datubāzes, bet, lai tajā orientētos, ir nepieciešamas zināšanas par četrzīmju, sešzīmju un astoņu zīmju preču klasifikāciju. Tajā plaši tiek lietota oficiālā un formālā terminoloģija. Vienkāršiem lietotājiem, kuri katru dienu ar šo statistiku nestrādā, to lietot nav tik viegli.

Jaunais ārējās tirdzniecības interaktīvais rīks tiek gatavots, lai jebkurš uzņēmējs tajā varētu viegli orientēties. Tajā būs pieejami dati par eksportu un importu ar visām partnervalstīm dažādos līmeņos. Uzbraucot ar kursoru uz katras valsts kontūras, parādīsies informācija par šīs valsts ārējās tirdzniecības īpatsvaru ar Latviju un faktisko eksporta un importa apjomu faktiskajās cenās. Šis rīks jau ir sagatavots. Tas jau tika testa veidā nodemonstrēts CSP darbiniekiem un liela uzņēmuma, kas ir labs sadarbības partneris CSP, speciālistiem. Testa laikā tika identificēts, kas būtu jāuzlabo, pirms šo rīku piedāvāt visiem datu lietotājiem. Tiek plānots, ka uz gada beigām tas noteikti kļūs pieejams ikvienam.

Gatavojoties administratīvi teritoriālajai reformai, mēs esam pabeiguši eksperimentālo aprēķinu par pievienoto vērtību novadu griezumā. Novadu interaktīvajā kartē tiks iekļauti arī citi indikatori, kas saistīti ar nodarbinātību, pārvietošanos utt. Arī šim produktam ir noteikti jāparādās tuvāko divu mēnešu laikā. Kaut kas tāds būs Latvijā pieejams pirmo reizi.

Vēl šobrīd veidojam blīvi apdzīvotu teritoriju karti, kas raksturos iedzīvotāju telpisko izvietojumu labāk nekā ciemi. Šo iecerēts publicēt septembra vidū.

Statistikas zināšanas ir ļoti būtiskas. Datu ir ļoti daudz, bet šajos datos jāmāk orientēties, kurus datus var izmantot konkrētam mērķim, bet kurus nevar. Mums jābūt gataviem strādāt tā, lai, atverot statistikas mājaslapu, lietotājs, kas ikdienā nestrādā ar statistikas datiem, ar savu minimālo zināšanu apjomu varētu orientēties datu piedāvājumā. Statistikas pārvalde cenšas informāciju padarīt pieejamāku. No otras puses, varbūt nebūtu vajadzīgs visu publiskot pārspīlēti vienkāršotā formā, kā animāciju vai kā kustīgas atbildes. Mājaslapā ir sadaļa, kas domāta skolēniem un lietotājiem, kas vēlas iepazīt statistiku vienkāršā valodā, un šeit daudzi statistikas jaunumi ir pasniegti ļoti vienkārši un uzskatāmi.

Vēlos uzsvērt, ka Statistikas pārvalde sadarbojas ar visiem reģistriem un atzītajām datubāzēm. Kādreiz liela problēma bija vairāku reģistru datu kvalitāte. Taču pēdējo piecu gadu laikā tā ir ievērojami uzlabojusies. Pašlaik notiek gatavošanās tautas skaitīšanai, kurai ir jānotiek 2021. gadā un kura pirmo reizi notiks uz reģistru bāzes. Ja ar Valsts ieņēmumu dienestu un citiem reģistru un datubāzu uzturētājiem mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība, tad ar Valsts zemes dienesta pārraudzībā esošo Zemes kadastru uzlabojamo darbu ir visai daudz. Nākamajā tautas skaitīšanā varētu būt problēma ar datiem, kas raksturo mājokļu labiekārtotību. Zemes kadastra dati ir nepilnīgi (vairāki no māju raksturojošiem indikatoriem ir aizpildīti tikai par 60-70%), un tos plānots sakārtot līdz 2022. gadam, bet tautas skaitīšanai ir jānotiek 2021. gadā.

- Nesen tika publiskoti CSP dati par IKP izaugsmi pirmajā pusgadā, kā jūs vērtējat ekonomikas izaugsmi šogad? Vai līdzšinējās tendences saglabāsies, vai arī varam cerēt uz jaunu izrāvienu?

- CSP publicē datus par to, kas ir noticis konkrētā atskaites periodā. Protams, ka, gatavojot informāciju publicēšanai, mēs arī kopā ar speciālistiem vērtējam esošo situāciju un, protams, runājām arī par to, kas varētu notikt tālāk. Šā gada pirmā pusgada rezultāti ir parādījuši, ka pieauguma tempi ir pazeminājušies vai stabilizējušies. Šobrīd mēs varbūt nevaram runāt par negatīvām prognozēm, tomēr, vērtējot notiekošo konkrētos tautsaimniecības sektoros - apstrādes rūpniecībā, lauksaimniecības nozarē, būvniecībā, pakalpojumu sektorā u.c. -, mēs neredzam pamatojumu, lai prognozētu strauju izaugsmes tempa pieaugumu. Līdz ar to var secināt, ka šāda mērena izaugsme varētu saglabāties kādu ilgāku laika periodu.

 

Abonē