Lielās intervijas

„Apkārt ir sociāli un politiski asas tēmas, taču nacionāļi tajās neiesaistās. Pabriks kasās ar Kariņu, vēl tur kāds ar kādu, bet vai ir dzirdēta diskusija starp Rosļikovu un Dzintaru? Šāds klusums var būt par iemeslu nacionāļu graujošam kritumam. Šajā brīdī, kad ar tautas iniciatīvu zibenīgi tika nogāzts Pārdaugavas okupeklis, ar karogiem staigāja liberāļi – nevis nacionāļi,” spriež Mārcis Bendiks, publicists un politisko procesu vērotājs. Šodien – par 14. Saeimas vēlēšanām un to paradoksiem.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības aktīviste Marta Timrota noraida apgalvojumus, ka pret sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināļa celtniecību netālu no Skultes ostas uzstājas izlutināti vai privātīpašnieciskuma tieksmju apsēsti cilvēki, kuriem terminālis aizsegs saulrietu. Viņa savākusi daudz argumentu, kāpēc termināla uzcelšanas gadījumā “mēs, kas tur dzīvojam, atšķirībā no tā, kurš dzīvo Jelgavā, katru dienu redzēsim valsts negodīgas pārvaldības piemēru”.

Kā Jelgava gatavojas ziemai, kādus taupības vai “zaļus” pasākumus pilsēta var atļauties enerģētikas krīzes un Krievijas agresijas laikā? Par to jautājumi Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam.

Lai pārrunātu, kā sokas ar Paldisku sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi un ko šis terminālis mainīs Baltijas valstu gāzes apgādē, “Neatkarīgā” aicināja uz interviju Igaunijas enerģētikas un transporta koncerna “Alexela Group” galveno īpašnieku Heiti Hēlu.

Latvijas valdības miera laikos nelika dabasgāzes lietotājiem piemaksāt pie toreiz smieklīgi zemajām dabasgāzes cenām kopā simtu vai dažus simtus miljonus eiro par lepnumu, ka Latvijai ir savs gāzes pieņemšanas terminālis. Latvijas kara laikā apsolījusi piešķirt šādam terminālim nacionālo interešu objekta statusu, bet vēl nav devusi nacionālajam objektam garantijas, ka tā pastāvēšanu apmaksās vēl vairāk nacionālais, valstij piederošais uzņēmums “Latvenergo”. Šādā brīdī pagaidām tikai projekta veidošanas stadijā esošā uzņēmuma “Skulte LNG Terminal” valdes vienīgais loceklis Uldis Salmiņš izmantoja interviju Neatkarīgajai, lai brīdinātu valdību un sabiedrību, ka terminālim nepietiekot ar labiem vārdiem bez līgumos jau garantētas naudas.

„Domāju, ka „konservatīvajiem” milzīgs blieziens būs skolotāju streiks – ja tas izdosies. Latvijas vēsturē skolotāju streiki nekad nav pagājuši bez smagām sekām tām partijām, no kurām nāk izglītības ministrs. Šādu streiku nevar nepamanīt. Tas ir kā tāda kovida elpa... Šis streiks varētu būt „konservatīvo” politiskais kapakmens,” uzskata politologs, SIA „Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis. Par Latvijas priekšvēlēšanu gaisotni, Krievijas karu Ukrainā – saruna ar Filipu Rajevski.

Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei nav aktuāli jautājumi par Inčukalnā rezervētās gāzes pircējiem un to iespējamo saistību ar Krieviju vai arī viņa nespēj uz tiem atbildēt, secināms no ministres sagatavotajām atbildēm uz “Neatkarīgās” jautājumiem.

Arī pedagogi ir masveidā izceļojuši no Krievijas un Baltkrievijas. Tie ir cilvēki, kas nav varējuši samierināties ar ideoloģisko spiedienu, kas bija jau 2014. gadā un īpaši pieņēmās spēkā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Viņus centās piespiest skalot smadzenes saviem skolēniem. Daudzi atsakās to darīt un brauc projām.

„Būtu laiks mūsu mācību iestādēm sākt stāstīt skolēniem un studentiem reālo Latvijas – un ne tikai Latvijas – vēsturi, lai cilvēki, īpaši jaunā paaudze, zinātu, ka nekāda sarkanarmija Latviju neatbrīvoja, neviens to nav aicinājis atbrīvot un nekādu karu Padomju Savienība NAV uzvarējusi, pateicoties „savai varonībai”,” teic Starpatautiskā Nobela informācijas centra Ukrainas ofisa moderators Andris Ruģēns.

„Jaunizceptais Kremļa fīrers Putins ir gatavs nolikt uz sava okultā dieva altāra krievu tautu, solot tai pēc bojāejas paradīzi, bet viņa runasvīri draud pārvērst zemeslodi nedzīvā tuksnesī,” Kremļa saimnieku raksturo Andris Ruģēns, Starptautiskā Nobela informācijas centra Ukrainas ofisa moderators. Šodien intervija ar Andri Ruģēnu.

A/s “Latvijas valsts meži” (LVM), iesaistot zinātniekus, pēta, kā lietderīgi izmantot koksnes resursus, uzņēmums aicina iedzīvotājus pārdot savus mežus “Latvijas valsts mežiem”, atgādina, ka atcelta Pokaiņu meža apmeklējuma maksa – par šīm un citām tēmām LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš intervijā “Neatkarīgajai”.

„Visa diena pagāja ļoti neproduktīvi, jo es tukši sēdēju pie datora un man bira asaras... Viss šķita kā katastrofa. Tā turpinājās vairākas dienas. Tad aizgāju līdz Krievijas vēstniecībai, pie kuras notika kārtējais mītiņš, un tad mazliet nomierinājos, jo sapratu, ka ir cilvēki, kuri ir PRET karu,” 24. februāri – Krievijas nelietīgā iebrukuma rītu Ukrainā – atceras Loreta. Viņu kopā ar Moricu, Danielu, Dmitriju un citiem jauniešiem pamanījām 22. augustā piketā pie okupācijas pieminekļa.

Intervija ar Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktori Inesi Kauperi

„Šobrīd gāze ir garantēta mēnesi uz priekšu. Mēnesi! Gāzes mūsu rūpniecībai nav. Mājsaimniecībām gāze ir, bet visas cerības balstās uz igauņu – somu termināli, ko abas valstis grasās iedarbināt janvārī. Valdībai bija jāuzrunā uzņēmēji: rezervējiet gāzi! Bet ko valdība darīja? Tā teica: neuztraucieties, gāze būs! Kad uzņēmēji sāka skaidrot, ko nozīmē teikums „gāze būs!”, viņi saprata, ka... Latvijas uzņēmumi jēdzienā „Latvija”, pēc valdības domām, neietilpst,” teic Didzis Šmits.

Gordejs Belovs ir Filipa Orļika vārdā nosauktās Starptautiskās klasiskās universitātes pasniedzējs, Ekonomikas katedras docents, Nikolajevas apgabala teritoriālās kopienas (pašvaldības) deputāts, labdarības fonda “Mf. 7:7” dibinātājs. Savulaik viņš bieži piedalījās Krievijas televīzijas diskusijās. Tie laiki ir pagājuši – tagad tur diskusiju vairs nav, bet ir tikai propaganda. Pašlaik viņš atrodas Nikolajevā un dienē teritoriālās aizsardzības vienības rindās. Par to, kas pašlaik norisinās kara plosītajā Ukrainā, “Neatkarīgās” intervija ar Gordeju Belovu.

“Veselības ministrijā un tās padotības iestādēs un struktūrās strādā vismaz 30 profesionāli sabiedrisko attiecību speciālisti, lielākoties ar apšaubāmu sapratni par veselību un medicīnu. Laiku pa laikam pārlasu viņu radītos garadarbus, un ir baisi ne tikai par medicīnisko zināšanu neesamību, bet arī par latviešu valodas neprasmi,” ironizē ārsts Pēteris Apinis. Bet varbūt arī neironizē. Spriediet paši!

„Ne velti Krievijas valsts vadītāji arvien vairāk izmanto cietumnieku leksiku: tā ir gangsteru vide. Ja skatāmies caur šo prizmu, pārsteigumu nav. Un es ne mirkli nebiju izbrīnīts, ka pēc labības līgumu parakstīšanas notika raķešu trieciens pa Odesas ostu. Bet tas būs ilgstošs process, kamēr Eiropas valstis nonāks līdz sajūtai, ka šāda Krievijas rīcība nav pārsteidzoša,” teic Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors. Šodien intervija ar viņu.

Saruna ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāju Ingu Vanagu

Par pirmo aizvadīto gadu Ventspils domes priekšsēdētāja amatā un nākotnes plāniem intervija ar domes priekšsēdētāju Jāni Vītoliņu.

„Man ir pamatotas aizdomas, ka Jānis Mazpēdiņš ir inficējies ar Luandas vīrusu,” – šādu telefonisku informāciju saņem policija un steidz aizturēt Mazpēdiņa kungu, kamēr viņš vēl nav nodarījis lielu postu apkārtējiem ļaudīm, kuriem nav pat nojausmas, kādas ir Luandas vīrusa pazīmes. Pašam ziņotājam, jātzīst, arī nav nojausmas... Toties ir liela vēlme ieriebt Mazpēdiņam, kurš ir nodarījis... ak, nav svarīgi, ko viņš nodarījis. Vienkārši ir iespēja ieriebt.