Lielās intervijas

«Uz pili skatos kā uz skaistu notikumu, piedzīvojumu, priekšmetu. Mazliet brīnos, ka tas tiešām ir noticis. Reizēm tā kā mazliet reibst galva... Sajūta ir mazliet pārdabiska, mazliet kā sapnī,» saka Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Rīt, pils 278. dzimšanas dienā, atzīmējot pamatakmens likšanu 1736. gada 24. maijā, tiks noslēgti piecdesmit gadu ilgušie pils restaurācijas darbi. Beidzot realizēts savulaik par utopisku uzskatītais projekts – Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidenci atjaunot 18. gadsimta izskatā, radot hercoga laika cienīgu interjeru iekārtu.

Starptautiskā mediju kluba Formāts A3 aicināts, 6. maijā Rīgā priekšlasījumu sniedza vēstures doktors, Novgorodas universitātes valsts un tiesību vēstures katedras profesors Boriss KOVAĻOVS. Kovaļova kungs ir kolaboracionisma pētnieks un starptautiski atzīts eksperts šajā jomā. Intervijā Neatkarīgajai viņš stāsta par kolaboracionisma uztveri PSRS un mūsdienās.

Saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju, politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par to, vai ideja par rīdzinieka karšu ieviešanu nav izgāzusies, par Rīgas ielu katastrofālo stāvokli un par to, vai SC nav pienācis laiks skaidrāk pozicionēties Ukrainas notikumu izvērtējumā.

Rakstīt par Ukrainu beidzot kļuvis viegli. Pat domāt vairs nevajag. Paņem tik kādu no oficiāliem notikumu traktējumiem un melo šo taisnību kā savējo. Sauc pilsoņu karu par pretterorisma operāciju, tīšām jauc federalizāciju ar separātismu, likumības ziņā salīdzināmas darbības pēc patikas dēvē vai nu par brīvības cīņām, vai noziegumiem. Utt.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā. Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem – tās ir filmas, ar kurām var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. Diemžēl latviešu animatoru radošo garu pēdējos gados stipri apslāpējusi netaisnīga naudas dalīšana filmu nozarei. Rodas iespaids, ka ir kāda «mafija» – ļaužu pulciņš, kas sadala finansējumu savējiem, bet par animāciju aizmirst.

Latvijā top Eiropas krievu kustība. Saruna par to, kāpēc šī organizācija vajadzīga un, kas ir tās dibinātājs – Putina ietekmes aģents jeb „Latvijas ohrankas ieliktenis”? To jautājam viņam pašam – vēsturniekam, bijušajam skolotājam un žurnālistam –Igoram Vatoļinam.

Viņš ir vadījis valsti laikā, kad Krievija piedzīvoja ekonomisko krīzi, defoltu, kas, meklējot ārējo ienaidnieku, atbalsojās arī Latvijā. Kā Latvijai gatavoties neprognozējamajām sekām tiem notikumiem, kas pašlaik risinās Ukrainā ar Krievijas palīdzību, rietumvalstu un ASV sankciju ietekmei uz Latviju, Neatkarīgās intervija ar ekspremjeru, pašlaik uzņēmēju Guntaru Krastu.

Intervija ar bioloģijas doktoru, ārstu, farmaceitu un briežaudzētāju Gunti Belēviču: par brīvās tirdzniecības līgumu, kas bīstams ne tikai Latvijai, par lielražotāju vēlmi iznīcināt nacionālas valstis, par to, kā glābties no šiem draudiem.

Viss ir savstarpēji saistīts. Arī Otrais pasaules karš un mūsdienas. Lai pētītu šos jautājumus, Neatkarīgā piedāvā sarunu ar vēstures habilitēto doktoru, Latvijas Universitātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītāju profesoru Inesi Feldmani – kā sveicienu 9. maija «svētkos» oranži melno lentīšu nēsātājiem, atgādinot par vēstures interpretācijām, sarkanarmijas zvērībām un par to, kāpēc uzvarētājus netiesā.

Reiz viens no spilgtākajiem (un dīvainākajām) spīdekļiem pie Latvijas politiskā debesjuma – Einars Repše – pēc zināma norieta brīža atkal mēģina iemirdzēties starp pārējām zvaigznēm un zvaigžņu putekļiem. Viņš atgriežas orbītā ar nesen dibināto, vēlēšanu kristībās vēl nepārbaudīto partiju – Latvijas attīstībai. Einars Repše klāsta savu viedokli par aktualitātēm pasaulē un šaisaulē: Ukraina, Krievija un Latvija..

Starptautiskā mediju kluba Formāts A3 aicināta, Rīgā aprīlī priekšlasījumu sniedza Krievijas Ārpolitisko pētījumu un iniciatīvu institūta ģenerāldirektore, Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle Veronika KRAŠEŅINŅIKOVA. Intervijā Neatkarīgajai viņa pauž savu viedokli par situāciju Ukrainā un vērtē mūsu ar Krieviju saistītos uztveres stereotipus un bailes.

Tuvojas 9. maijs, kad Pārdaugavā pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa pulcēsies tie, kuri šo datumu uzskata par robežšķirtni, no kuras sākas laimes un demokrātijas laikmets. Savukārt citiem 9. maijs ir atkārtotas padomju okupācijas diena. Katru gadu 9. maijā un 16. martā konfrontējas pretēji uzskati un līdz kompromisam abas puses nenoiet pat pussoli. Tas nav iespējams arī tāpēc, ka tautas priekšstāvji vairās (baidās?) parādīt pasaulei un vietējiem nezinīšiem, ko mums patiesībā ir nozīmējusi padomju okupācijas atgriešanās un pret ko cīnījās latviešu leģionāri.

Eiropas Parlamenta deputāts Ivars GODMANIS sarunājas ar Neatkarīgo par Latvijas desmit gadiem Eiropas Savienībā.

2004. gada 1. maijā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai. Šajā vēsturiskajā laikā no 9. marta līdz 2. decembrim Latvijas Ministru prezidents bija Indulis Emsis. Pašlaik viņš ir konsultants firmā Eiroprojekts, nodarbojas ar dažādu projektu analīzi, sagatavošanu un vadīšanu. Par Latvijas pirmajiem soļiem ES, par desmit gados sasniegto un nesasniegto, par panākumiem, kļūdām un nākotnes vīzijām šī Neatkarīgās intervija ar Induli Emsi.

Uzņēmējs, bijušais satiksmes, ekonomikas ministrs un Rīgas vicemērs, partijas Vienoti Latvijai priekšsēdētājs Ainārs ŠLESERS intervijā Neatkarīgajai stāsta par nācijas izlīgumu, vērtē atsevišķus aspektus Latvijas politikā un tautsaimniecībā.

Pirms intervijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš izrāda ministriju un palepojas, ka agrāk ministrijas galvenā ēka neesot bijusi pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, taču tagad viņš šo problēmu novērsis. Izveidotas uzbrauktuves, un telpu aprīkojums pārveidots tā, lai cilvēki ratiņkrēslos varētu brīvi pārvietoties bez ierobežojumiem. Ministrs pieņēmis darbā cilvēkus ar invaliditāti, un esmu liecinieks, ka kabinetā pie datora sēž darbinieks ratiņkrēslā. Sarunā R. Naudiņš uzsver, ka ir nācis no trūcīgas ģiemenes, visu sasniedzis saviem spēkiem un ar patiesu sapratni izturas pret tiem, kas šodienas Latvijā nejūtas kā «dzīves saimnieki».

Satīriķis Mihails ZADORNOVS nesen atzinīgi izteicās par Krimas jauno statusu, bet skeptiski par leģionāru gājienu 16. martā. Saeima saņēma ierosinājumu atņemt viņam uzturēšanās atļauju. Intervijā Neatkarīgajai Mihails Zadornovs stāsta par sevi, Ukrainu, Krieviju un latviešiem.

Saeimas deputāts (Saskaņas centrs), bijušais iekšlietu ministrs un Robežsargu brigādes priekšnieks Jānis ĀDAMSONS intervijā Neatkarīgajai vērtē Ukrainas notikumu rezonansi Latvijā.

Vēl dažas nedēļas, un Rīgā sāksies vērienīgi darbi – tiks remontētas ielas, tilti un būvēti jauni objekti, kuri atvieglos gan braucēju, gan kājāmgājēju dzīvi. Par iecerēm un jau paveikto stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Krišjānis Peters.

Jau kādu laiku internetā klejo vēstule, kurā izteikta prasība Saeimai izvērtēt Valsts prezidenta piemērotību amatam. Sociālajos tīklos tiek apšaubīta Andra Bērziņa spēja profesionāli vadīt valsti, atklāti apņirdzot viņa garīgo veselību, ko (it kā) ietekmējot vecuma marasms...