Ķīnas premjerministrs aicina Latviju aktīvi iesaistīties Eiropas un Āzijas dialogā

Rīt, 16. decembrī, Serbijas galvaspilsētā Belgradā sākas Centrālās un Austrumeiropas valstu līderu samits ar Ķīnas Tautas Republikas vadību. Ķīnas Tautas Republikas Valsts padomes premjerministrs Li Kecjans sniedza interviju sešpadsmit Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstu vadošajiem laikrakstiem.

 Ikvienam laikrakstam, tostarp arī Neatkarīgajai, bija iespēja izteikt vienu jautājumu.

– Pirmā tikšanās starp Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) līderiem notika 2012. gadā Varšavā. Otrā sanāksme, tiekoties līderiem no 17 valstīm, notika 2013. gadā Bukarestē. Kādi ir šo divu samitu sasniegumi? Kā šie samiti veicina sadarbību, attīstību un uzlabo cilvēku dzīvi? Kādas iniciatīvas Ķīna ir sagatavojusi Belgradas samitam?

– Ikgadējā valdības vadītāju sanāksme kalpo kā svarīgākais dzinējs Ķīnas un CAE valstu sadarbībai, sniedzot visdrošāko atbalstu un pārliecinošākās garantijas. Ķīnā ir teiciens: «Spēcīga lokomotīve palielina vilciena ātrumu.» Gan Varšavas, gan Bukarestes tikšanās ir palīdzējuši paaugstināt Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības līmeni. Varšavā tika apstiprinātas Divpadsmit Ķīnas rīcības, lai veicinātu draudzīgu sadarbību ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm, savukārt Bukarestes vadlīnijas sadarbībai, kas tika pasludinātas Bukarestē, bija sākums 50 sadarbības iniciatīvām finanšu, tirdzniecības, komunikāciju tīklu, zaļās enerģijas jomā, kā arī projektiem, veicinot abpusējās vizītes gan reģionālā, gan tautas diplomātijas līmeni. Šīs iniciatīvas atzinīgi novērtēja un atbalstīja visas iesaistītās puses. Tika izveidota īpaša – 10 miljardus ASV dolāru liela – kredītlīnija, lai ChinaCEEC Investment Cooperation Fund piedāvātu efektīvus finansēšanas risinājumus uzņēmumiem no Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Daudzi lielie projekti, piemēram, Stanari termoelektrostacijas Bosnijā un Hercegovinā, tilts Belgradā, kas nosaukts [ievērojamā zinātnieka] Mihailo Pupina vārdā, Baras–Boljares autostrāde Melnkalnē un Budapeštas–Belgradas dzelzceļš, noteikti veicinās reģionālo attīstību un dos nepārprotamu labumu vietējiem iedzīvotājiem. Paredzams, ka šogad, pirmo reizi savstarpējo attiecību vēsturē, tirdzniecības apgrozījums starp Ķīnu un CAE valstīm pārsniegs 60 miljardus ASV dolāru. Preces no Centrāleiropas un Austrumeiropas kļūst arvien vairāk redzamas vidējās Ķīnas mājsaimniecības patēriņā. Statistikas dati liecina, ka Ķīnā jau darbojas gandrīz 1000 uzņēmumu no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Tādi pasākumi kā augsta līmeņa think tanks simpozijs, kultūras sadarbības forums, izglītības politikas dialogs un Jauno politisko līderu forums palīdzēja tuvināt Ķīnu ar Centrālo un Austrumeiropu daudz ciešāk, veicinot dialogu un pieredzes apmaiņu starp dažādām kultūrām un civilizācijām.

Starts Ķīnas un CEA valstu sadarbībai tika dots Varšavā, bet Bukarestē sadarbība tika pacelta vēl augstākā līmenī. Trešā valstu līderu sanāksme notiks Belgradā 16. decembrī, un es vēlos apsveikt Serbiju Ķīnas valdības vārdā. Visi sagatavošanās darbi norisinās labi. Es esmu pārliecināts, lai modernizētu sadarbības darba kārtību, paralēli ar Bukarestes sadarbības vadlīnijām sanāksmes laikā tiks pieņemtas Belgradas sadarbības vadlīnijas, kas ļaus radīt jaunas rīcības un priekšlikumus ciešākas sadarbības un dziļākas savstarpējas sapratnes uzlabošanai. Nosaukšu svarīgākās Ķīnas iniciatīvas Belgradas sanāksmei: izveidot Ķīnas–Eiropas sauszemes – jūras kravas ekspreša līniju, kas uzlabotu reģionālo savienojamību un kurā tiktu iekļauta Budapeštas–Belgradas dzelzceļa līnija un Pirejas osta Grieķijā; sākt veidot vidēja termiņa programmu Ķīnas un CAE valstu sadarbības nospraušanai; izteikt priekšlikumu paketi par finansiālo sadarbību, kas uzlabotu biznesa sadarbību; noteikt 2015. gadu kā Ķīnas un CAE valstu Tūrisma sadarbības un veicināšanas gadu, lai veicinātu abpusēju ceļotāju apmaiņu. Manuprāt, tikšanās ar 16 valstu līderiem Belgradā norisināsies pilnīgas uzticēšanās gaisotnē.

– Kādas ir Centrālās un Austrumeiropas valstu priekšrocības sadarbībai ar Ķīnu? Kā mūsu valstis var palielināt eksportu uz Ķīnu, lai līdzsvarotu divpusējās tirdzniecības negatīvo bilanci?

– Ķīna un CAE valstis atrodas līdzīgā attīstības līmenī un kopīgi bauda no tā izrietošas priekšrocības. Šo valstu ekonomikas ir lielā mērā papildinošas. CAE valstis raksturo nozīmīga rūpniecības bāze, augsts zinātnes, tehnoloģijas un izglītības līmenis, kā arī kvalitatīvi cilvēkresursi. Tajā pašā laikā CAE valstīm ir neatliekama vajadzība pēc lielāka finansējuma, lai uzlabotu un modernizētu savu infrastruktūru. Savukārt Ķīnai ir labi veidota rūpniecības sistēma, augsti rentabls ražošanas sektors un ievērojamas ārvalstu valūtas rezerves, kas visai precīzi sakrīt ar CAE valstu vajadzībām – attīstīt infrastruktūru, tirdzniecību un veicināt investīcijas. Visu mūsu valstu valdībām ir kopējs uzdevums attīstīt ekonomiku un uzlabot cilvēku dzīvi. Ķīnai ir raksturīga augoša atvērtība sadarbībai ar Rietumiem, bet CAE valstīs daudz lielāku nozīmi iegūst sadarbības paplašināšana ar Austrumiem. Tas padara mūsu politikas savstarpēji ļoti līdzīgas. Mūsu ļaudis vieno tradicionāla izpratne par draudzību, savstarpēju cieņu un uzticēšanos, izpratne, ka sadarbojoties ir jāgūst labums abām pusēm. Pēdējo trīs gadu laikā Ķīna un CAE valstis ir veikušas aptverošus un fundamentālus sasniegumus tādās kopējās sadarbības jomās kā tirdzniecībā, investīcijā, transporta tīklu pilnveidošanā, zinātnē, tehnoloģijās, enerģētikā, kā arī abpusējo ceļojumu veicināšanā. Kooperāciju balsta prioritāri infrastruktūras attīstības un lielākie sadarbības projekti, kas tiek īstenoti ar dažādiem ieguldījumu un finansējuma veidiem. Kopumā tas ir veicinājis attiecīgo sektoru attīstību un devis reālu labumu cilvēkiem.

Pēdējos gados tirdzniecība starp Ķīnu un Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir piedzīvojusi strauju izaugsmi. CAE eksports uz Ķīnu ir audzis daudz straujāk nekā imports no Ķīnas. No šī gada janvāra līdz novembrim CAE valstu eksports uz Ķīnu ir pieaudzis par pieciem procentu punktiem, tas ir augstāks nekā šo valstu imports no Ķīnas. Tas nozīmē, ka abpusējā tirdzniecība virzās uz līdzsvarotu bilanci. Ķīna neizvirza kā mērķi panākt tirdzniecības bilances pārpalikumu. Ķīnas tirgus durvis vienmēr ir plaši atvērtas, un Ķīna aicina paplašināt sadarbību, lai mazinātu tirdzniecības bilances nelīdzsvarotību. Pagājušajā gadā Ķīnā notika CAE valstu tirdzniecības izstāde un norisinājās vairāki CAE valstu atbalsta pasākumi gan Ķīnas Starptautiskajā investīciju un tirdzniecības gadatirgū, gan Ķīnas Starptautiskajā Mazo un vidējo uzņēmumu izstādē, gan citās ievērojamās uz starptautisko tirdzniecību orientētās izstādēs. Tas ir palīdzējis palielināt kvalitatīvu CAE valstu preču eksportu uz Ķīnu, kā arī radījis Ķīnas patērētāju pieprasījumu. Starp Ķīnu un Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir uzlabota sadarbība kvalitātes standartu jomā. Šogad Ķīna ir parakstījusi sadarbības līgumus ar vairākām valstīm, tostarp arī ar Ungāriju un Latviju. Šīs vizītes laikā Ķīna un Serbija parakstīs līgumu par sanitārajām un veselības prasībām Serbijas liellopu un aitas gaļas eksportam uz Ķīnu. Mēs turpināsim veicināt konkurētspējīgu un respektablu Ķīnas uzņēmumu ieguldījumus CAE valstīs ar atbilstošām sadarbības formām. Mēs arī ceram, ka CAE valstis nodrošinās Ķīnas uzņēmumiem godīgāku un pārredzamāku uzņēmējdarbības vidi un piedāvās Ķīnas uzņēmumiem daudz ērtākus noteikumus, kārtojot ieceļošanas vīzas un darba atļaujas. Es esmu pārliecināts, ka tikmēr, kamēr mēs kopīgi īstenojam vienu mērķi, mēs varēsim nodrošināt turpmāku progresu, Ķīnas un CAE patiesu sadarbību, plašāk un daudzpusēji attīstot savstarpējo kooperāciju visās jomās.

– Kā Ķīnas un CAE valstu sadarbība iekļaujas pasākumu kompleksā, kas tiek īstenoti, veidojot Ķīnas un ES partnerattiecības mieram, izaugsmei, reformu un civilizācijas, kā arī Ķīnas Jaunā Zīda ceļa (Belt un Road) iniciatīvai?

– Ķīna stingri atbalsta Eiropas integrācijas procesu un cer redzēt Eiropu daudz vienotāku un plaukstošu. Ķīna atzinīgi vērtē politisko vēlmi CAE valstīm pievienoties ES un respektē šo izvēli. Ķīna ir atbalstījusi CAE valstis ar konkrētiem pasākumiem, lai paātrinātu to attīstību un veicinātu ES vispārējo attīstību. Ķīnai kā lielākajai jaunattīstības valstij un ES kā šodien lielākajam attīstīto valstu grupējumam mūsdienu pasaulē ir pieaugošas kopīgas intereses un savstarpēja atkarība, kas balstās uz abpusēji izdevīgu sadarbību. Mēs esam pilnīgi droši par Ķīnas un Eiropas attiecību nākotni.

Ķīnas un CAE valstu sadarbība ir svarīga daļa no Ķīnas un Eiropas attiecībām. Ķīnas un CAE valstu sadarbība nozīmīgi atsvaidzina kopējo ĶīnasEiropas sadarbību, jo pēdējo trīs gadu laikā uzrāda stabilu pieauguma tempu, kļūstot par svarīgu dzinēju izaugsmes jomā, lai stiprinātu Ķīnas un Eiropas saites. Pagājušā gada 15. augustā piecpadsmit Ķīnas provinces, autonomie reģioni un pašvaldības, kuru ekonomiku kopapjoms veido divas trešdaļas no visas Ķīnas kopējā apjoma, piedalījās otrajā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu vietējo līderu samitā. Tikšanās laikā tikai trīs provinces (Hebei, Džedzjanas un Fudzjaņas) vien ar CAE valstu pašvaldībām noslēdza sadarbības līgumus divu miljardu ASV dolāru vērtībā, atverot jaunu vēstures lappusi Ķīnas un Eiropas sadarbībā vietējā līmenī. Ķīnas un CAE valstu sadarbībā izceļas transporta joma, kas ir nozīmīgi arī kopējai Ķīnas un Eiropas sadarbībai. Pirmais lielais Ķīnas uzņēmumu infrastruktūras projekts Eiropā bija Mihailo Pupina vārdā nosauktais tilts. Ķīnas priekšlikums izveidot Ķīnas–Eiropas sauszemes – jūras kravu ekspreša līniju, kurā tiktu iekļauta Budapeštas–Belgradas dzelzceļa līnija un Pirejas osta Grieķijā, tieši ietekmēs 340 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību ar 32 miljoniem iedzīvotāju. Kravu ekspreša līnija ievērojami uzlabos transporta un loģistikas tīklu valstīs visā šī transporta koridora tuvumā, veicinot ekonomisko izaugsmi un cilvēku iztiku, kā arī padziļinot Ķīnas abpusēji izdevīgu sadarbību ar šīm valstīm. Šāds projekts ieskicē modeli Ķīnas un Eiropas sadarbībai transporta savienojumu jomā.

Ķīna ir gatava, sadarbojoties ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, veidot projektus, lai uzlabotu Ķīnas un Eiropas starptautisko kravas vilcienu kustību, sākt Ķīnas–Eiropas sauszemes un jūras kravu ekspreša līnijas būvniecību, stiprinot Centrālajā un Austrumeiropā subreģionālo savienojamību, lai tādējādi veicinātu ātru, tiešu un efektīvu Āzijas un Eiropas transporta un loģistikas tīklu, kas dotu labumu cilvēkiem visā transporta koridora apkārtnē.

– Viens no Latvijas mērķiem ir kļūt par transporta koridoru Āzijas un Eiropas transporta un loģistikas sadarbībā, attīstot Ķīnas un CAE valstu sadarbību. Kā Ķīna vērtē Latvijas specializāciju transporta koridora attīstībā?

– Mums Ķīnā ir sens sakāmvārds: «Ceļa izbūve ir pirmais solis labklājības virzienā.» Labāka transporta sistēmu savienojamība ir nepieciešams priekšnoteikums lielākai 16 + 1 sadarbībai. Latvijai, izmantojot izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, ostas un citus infrastruktūras objektus, ir unikāla iespēja palielināt transporta savienojamību starp Āziju un Eiropu. Augsta līmeņa transporta un loģistikas konference Rīgā kalpotu par noderīgu platformu, lai veicinātu sadarbību. Abas puses var izmantot dažādas iespējas. Kā piemērus var minēt dalību Zīda Ceļa Ekonomikas joslā; tikšanās starp Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu valdību vadītājiem; Ķīnas–Eiropas kravas vilcienu tīkla izmantošana, attīstot vietējos loģistikas pakalpojumus; dibināt izplatīšanas vai pārkraušanas centrus; var nosaukt arī citas jomas, kur mērķis ir izveidot jaunu ziemeļu loģistikas ceļu starp Ķīnu un Eiropu. Ķīnas uzņēmumu stiprās puses ir kapitāls, tehnoloģijas un bagātīga pieredze. Ķīnas valdība mudinās savus uzņēmumus, izmantojot piemērotus līdzekļus, piedalīties dzelzceļu, ostu un citu infrastruktūras objektu būvniecībā gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs.

Latvija nākamā gada pirmajā pusē uzņemsies ES prezidentūru, kas, mūsuprāt, dos plašākas iespējas Ķīnas un Eiropas un Ķīnas un Latvijas sadarbībai transporta un loģistikas jomā, īpaši īstenojot iniciatīvas Ķīnas un CAE valstu, kā arī Āzijas un Eiropas sadarbības ietvarā. Ne tik sen, Āzijas – Eiropas sanāksmē (ASEM) Milānā, es paziņoju, ka Ķīna nākamgad uzņem Āzijas un Eiropas dialogu par transporta tīklu savienojamību. Mēs aicinām Latviju aktīvi iesaistīties šajā pasākumā.