Prezidenta vēlēšanas 2015

«Es būtu gatava kandidēt uz šo amatu, jo šobrīd esmu vairāk pieredzējusi nekā 2006. gadā, kad tiku oficiāli izvirzīta,» šā gada februārī teica Vienotību pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Taču viss liecina, ka arī viņai nebūs lemts gods tapt izvirzītai. Uz to trešdienas rītā netieši norādīja arī premjerministre Laimdota Straujuma.

Populārais mūziķis Lauris Reiniks nebeidz izteikt savu viedokli par valstī aktuālām tēmām, šoreiz pievēršoties Valsts prezidenta jautājumam.

Visticamāk, ka ne vēlāk par 11. maiju koalīcijas partijas spēs nosaukt savu kopējo kandidātu Valsts prezidenta amatam un līdz ar to saglabāt esošo varas sadalījuma līdzsvaru. Līdz šim daudzmaz nopietnā tonī izskanējuši vien daži šim amatam it kā piemērotu personu vārdi, arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Kaut arī viņš teica, ka tapis uzrunāts no konkrētas, bet publiski nenosauktas, partijas rindām, ir skaidrs, ka koalīcijas atbalstu viņš iegūt nespēs.

Sniedzot atbildi uz jautājumu par savu kandidēšanu, Valsts prezidents Andris Bērziņš aktualizējis citu problēmu – vai valdošā koalīcija, vienojoties par kopīgu kandidātu valsts augstākajam amatam, spēs saglabāt valdību. Gan prezidents, gan koalīcijas pārstāvji jau izteikušies, ka, nespējot vienoties par kopīgu kandidatūru, var būt neizbēgama varas pārdalīšana.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa pēdējā oficiālā vizīte Austrijā pagājušajā nedēļā izvērtās neiedevesmojoša. Lielākajai daļai bija skaidrs, ka prezidents 10. aprīlī paziņos par atteikšanos kandidēt uz otro termiņu. Tāpēc delegācijā valdīja klusuma pirms vētras noskaņa – ja jau Bērziņš nekandidē, tad politiskā intriga ap Melngalvju namu un valdību tuvākajā laikā saasināsies. Tomēr aizkulisēs ir pieņemts vai arī nobriedis lēmums pārdalīt kārtis pie politiskā galda, pārsijājot augstākos amatus valstī, nevis atstāt visu relatīvā miera stāvoklī.

Valsts prezidents Andris Bērziņš nevēlas izteikt viedokli par prezidenta ievēlēšanas kārtību, jo negribot saņemt pārmetumus par personisku ieinteresētību šajā jautājumā. Viņu var saprast, lai gan arī Saeimas deputāti ir personiski ieinteresēti šajā jautājumā, jo tas dod viņiem ekskluzīvas tiesības vēlēt valsts galvu. Tieši vēlme saglabāt šo privilēģiju kafejnīcās, zvēru dārzos, pīpētavās un citās līdzīgās vietās «sarunāt, ko likt par prezidentu», liek deputātiem meklēt dažādus argumentus, ar kādiem pamatot absurdo aizliegumu neļaut tautai tiesības pašai lemt, ko tā grib redzēt savas valsts priekšgalā.

Svētdien prezidenta vēlēšanu dienā Ukrainā par kārtību gādās vairāk nekā 55 000 miliču un 20 000 brīvprātīgo.

Gruzijā svētdien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās, kā liecina prognozes, labas izredzes uzvarēt ir premjerministra Bidzina Ivanišvili koalīcijas "Gruzijas sapnis" pārstāvim Giorgijam Margvelašvili.

14 Meksikas statos šodien notiek vēlēšanas, taču tās aizēnojusi plašā vardarbība.

Saeima ceturtdien, 24.janvārī, konceptuāli lems par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pāriet uz atklātu Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu.

Venecuēlā šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās pašreizējais valsts galva Ugo Čavess, kas atradies pie varas jau 14 gadus, pretendē uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

Pieaugot neapmierinātībai ar balsu skaitīšanu parlamenta vēlēšanās, Zugdidi, Gruzijas rietumos, ceturtdien uz protestiem sapulcējušies tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju, apgalvojot, ka varasiestādes falsificējušas atsevišķu vēlēšanu apgabalu rezultātus par labu prezidenta Mihaila Saakašvili partijas kandidātiem.

Absolūtais vairākums (84 %) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka būtu nepieciešams veikt izmaiņas Saeimas kārtības rullī, paredzot vairāku valsts amatpersonu apstiprināšanu atklāta balsojuma veidā.

Valsts policija vērtēs, kā izlietoti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ģimenes īpašumā Drabešu pagastā.

Apvienība "Vienotība" ceturtdien pēc balsojuma par prezidentu pulcējusies uz frakcijas sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību, savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis neredz problēmu arī turpmāk strādāt kopā ar līdzšinējiem koalīcijas partneriem.

LPP/LC deputātiem, kas Saeimā strādā apvienības "Par labu Latviju" (PLL) sastāvā, būs brīvais balsojums Valsts prezidenta vēlēšanās, par trešdien pieņemto partijas valdes lēmumu aģentūru BNS informēja partijas preses sekretārs Ģirts Dripe.

Par kopīgu nostāju ceturtdien gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās, kurās ir divi kandidāti – esošais Valsts prezidents Valdis Zatlers un eksbaņķieris Andris Bērziņš –, nav vienojušās trīs Saeimas frakcijas, noskaidrojies dienu pirms vēlēšanām.

Ja pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru nepārvēlēs amatā uz otro pilnvaru termiņu, partiju apvienība "Vienotība" viņu aicinās tai pievienoties.

Partiju apvienība "Vienotība" atbalstīs pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru ceturtdien gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, žurnālistiem svētdienas vakarā pavēstīja apvienības valdes locekle Ilma Čepāne.

Saeima ir leģitīma līdz tautas nobalsošanas rezultātam, līdz ar to Valsts prezidenta vēlēšanas var notikt 2.jūnijā, intervijā radio "SWH" teikusi Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.