Bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātā partija No sirds Latvijai apvainojusies uz iedomīgo koalīciju un, atsaucot savu Valsts prezidenta amata kandidātu Gunāru Kūtri, paziņoja, ka vēlēšanās, kas gaidāmas 3. jūnijā, balsos pret visiem pieteiktajiem kandidātiem – lai tie nāktu no koalīcijas vai opozīcijas partijām.
Pastāv ļoti liela iespēja, ka par Valsts prezidentu varētu ievēlēt kandidātu, kurš līdz šim nav publiski izskanējis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL).
Pēc Satversmes burta un gara Latvija ir izteikti parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta funkcijas ir visai ierobežotas, lai neteiktu – dekoratīvas. Tajā pašā laikā prezidenta vēlēšanas ir pēdējā pusgada ievērojamākais politiskās dienaskārtības notikums, kurš lielā mērā nodarbina ne tikai politiķu, bet arī visas sabiedrības prātus.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Valsts prezidenta amatam izvirzītais kandidāts aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis šovakar savā mikroblogošanas vietnē twitter atklājis, kādām vajadzētu būt nākamā Valsts prezidenta prioritātēm.
Partijas panākušas vienošanos, ka Valsts prezidentu varētu vēlēt īpaši sasauktā Saeimas ārkārtas sēdē 3.jūnijā, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Ja vēl pirms pāris dienām situācija ar Valsts prezidenta vēlēšanām šķita visai skaidra un bija lielas iespējas, ka augstajā amatā tiks ievēlēts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, pašlaik tā ir kļuvusi neskaidra, šorīt LTV atzina Ventspils mērs, ZZS bieži pieteiktais premjera amata kandidāts Aivars Lembergs.
Apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) atbalstu savam Valsts prezidenta amata kandidātam, Eiropas Savienības tiesas tiesnesim Egilam Levitam cer saņemt no "No sirds Latvijai" Saeimas deputāta Ringolda Baloža un atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, šorīt Latvijas Radio izteicās partijas valdes loceklis Jānis Iesalnieks.
Pēc tam, kad aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis kļuvis par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības kandidātu Valsts prezidenta amatam, radot pārsteidzīgu priekšstatu par koalīcijas saliedētību, par sevi atgādina Nacionālā apvienība (NA), solot, ka tā spītīgi turēsies pie sava kandidāta – Egila Levita. Šāda nostāja būtiski iedragā R. Vējoņa izredzes tapt ievēlētam pirmajā balsošanas kārtā un vispār amatā.
Tuvojoties dienai, kad Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī Vienotībai, pildot savus solījumus, būs jāatklāj savi īstenie Valsts prezidenta amata kandidāti, politiskās intrigas ugunskuram ogles piemet arī Saskaņa.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis nedēļu pirms tam, kad viņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija atklās savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, atklāti paziņojis, ka labprāt kļūtu par prezidentu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai piedēvē svarīgāko lomu nākamā Valsts prezidenta meklējumos, nolēmusi ieturēt īsteni teatrālu pauzi un savu kandidātu augstākajam valsts amatam atklāt tikai 11. maijā – nedēļu pirms oficiālā termiņa, kad partijas var iesniegt kandidātus, un nepilnu mēnesi pirms tam, kad saskaņā ar likumu Saeimai par prezidenta kandidātu jānobalso pirmajā kārtā. Politiskais spēks arī cer domubiedrus atrast opozīcijā.
Māņu spēlē ar iespējamajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam pievienojusies vēl viena kārts – Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Vienotība nenoliedz, ka eirodeputāts patiešām varētu būt viens no reālākajiem partijas kandidātiem, jo citiem politiskā spēka valdes sēdēs piesauktajiem kandidātiem neizdosies gūt pat partijas biedru atbalstu. Taču pašlaik kandidātu rotaļā visi gaida Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) gājienu.
Par spīti oficiāli paustajam koalīcijas viedoklim, ka nākamo Valsts prezidentu vajadzētu ievēlēt tikai un vienīgi ar pašu spēkiem, un Nacionālās apvienības īpašajam uzstādījumam, ka šim procesam nevajadzētu pat tuvumā laist opozīcijā esošo Saskaņu, aizvien vairāk pazīmju liecina, ka bez šā politiskā spēka dalības nākamā prezidenta vēlēšanās neiztikt.
Portāla "manabalss.lv" līdzdalības kustības "mansprezidents.lv" pirmajā kārtā saņemtas teju 800 iedzīvotāju vēstules, kurās izvirzīti vairāki Valsts prezidenta amata kandidāti, aģentūrai LETA pastāstīja akcijas pārstāve Madara Peipiņa.
Viens no labākajiem līdz šim piesauktajiem nākamā Valsts prezidenta amata kandidātiem daudzu politiķu acīs ir jurists un Satversmes preambulas tēvs, Nacionālās apvienības pagaidām vienīgais kandidāts šim amatam Egils Levits. Taču arī viņš līdzīgi citiem iepriekš Neatkarīgās slejās aprakstītajiem potenciālajiem kandidātiem nespētu gūt ne nedalītu koalīcijas atbalstu, ne salasīt trūkstošās balsis opozīcijā.