Par prezidenta pilnvaru palielināšanu jālemj sabiedrībai

Valsts prezidenta pilnvaru iespējamā palielināšana ir sabiedrības jautājums, par kuru ir nepieciešamas papildu diskusijas, diskusijā Latvijas Radio sacīja daļa no prezidenta amata kandidātiem.

Parlamentārietis Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka iespējamā pilnvaru palielināšana ir sabiedrības jautājums, jo Latvijas Satversmē diezgan precīzi noteikts, kas prezidentam ir jādara. "Līdz ar to tas nav prezidenta kandidāta jautājums. Sabiedrībai būtu jāuzdod jautājums, vai pašreizējā sistēma apmierina. Ja paplašina funkcijas, obligāti jābūt sabiedrības atbalstam, pie tam - plašam, nevis atsevišķu grupējumu," uzskata Dolgopolovs.

Līdzīgu viedokli pauda arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), paužot uzskatu, ka gadījumā, ja tiek mainītas prezidenta pilnvaras, tās arī palielinot, nepieciešams domāt par veidu, kādā prezidents tiek ievēlēts.

"Iespējams, ka tad būtu jāmaina kārtība. Tas ir jautājums, kuram jābūt plaši apspriestam," uzskata Vējonis.

Tikmēr Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits norādīja, ka, viņaprāt, nepieciešama tikai viena papildu pilnvara - Valsts prezidentam krīzes situācijās nepieciešams dot iespēju sarīkot jaunas Saeimas vēlēšanas. "Piemēram, gadījumos, ja netiek atrisinātas krīzes situācijas. Pilnvaras ārkārtējās situācijās īsti neatbilst šī brīža situācijām," pauda Levits, par piemēru minot kara pieteikšanu.

"Šodien karu vairs nepiesaka. Būtu vērtīgi šo jautājumu modernizēt, ievērojot pašreizējos notikumus," sacīja Levits.

Runājot par Vējoņa minēto iespējamo Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, Levits norādīja, ka politika tādā veidā netiks mainīta, jo Latvijā ir parlamentāra iekārta, pie kuras ir jau pierasts. "Es domāju, ka tā tam arī ir jāpaliek," uzskata Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis.

Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības virzītais kandidāts Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) pauda pārliecību, ka prezidentam ir pietiekamas pilnvaras. Turklāt, kā norādīja Bondars, to izmantošana ir atkarīga no paša prezidenta personības, spējas izmantot uzticētās pilnvaras.

Kā ziņots, Valsts prezidenta vēlēšanām oficiāli izvirzīti divi kandidāti - LRA deputāti izvirzījuši politiskā spēka līderi Bondaru un partijas "Saskaņa" deputāti - parlamentārieti Dolgopolovu.

Pagaidām plānots izvirzīt vēl divus Valsts prezidenta amata kandidātus - aizsardzības ministru Vējoni un tiesību ekspertu Levitu. Vējoni izvirzīs ZZS un plāno atbalstīt arī daļa "Vienotības" deputātu, Levitu - nacionālā apvienība kopā ar atsevišķiem "Vienotības" un NSL deputātiem.

Kandidatūras prezidenta amatam var oficiāli izvirzīt līdz 24.maijam. Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks vēlēts nākamais Valsts prezidents, notiks 3.jūnijā.