Prezidenta vēlēšanas 2015

Saeimas Prezidijs saziņā ar Frakciju padomi šodien veica grozījumus kārtībā, kādā Saeimā organizējama aizklātā balsošana ar vēlēšanu zīmēm, cita starpā paredzot, ka vienlaikus varēs balstot četri deputāti līdzšinējo divu vietā.

Nedēļu, pirms Saeimā notiks Valsts prezidenta vēlēšanas, parlamentā pārstāvēto partiju izvirzītie šā amata kandidāti trešdien pabeidza apmeklēt partiju frakcijas. Solījumus, ka politiskie konkurenti tos atbalstīs, kandidāti protams nav saņēmuši, taču cerības, ka radīs atbalstītājus arī starp sāncenšiem, lolo katrs no viņiem.

Valsts prezidenta vēlēšanu gaitai, kamēr tās nav visas tautas vēlēšanas, jābūt vienam no tiem pasākumiem, idejām, principiem…, kur varas partiju nostāja izriet nevis no partijiskajam, egoistiskajam pakārtotām spekulācijām, bet tiek a priori pakļauta valsts labuma apsvērumiem. Taču – Alfrēds Hičkoks savulaik teica, ka pret kino nav jāizturas kā pret mākslu, bet gan kā pret tortes gabalu. Acīmredzot pret Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām nav jāizturas kā pret politiku, bet kā pret sūkli, kurš uzņem, koncentrē sevī vai visas Saeimas stilā sastopamās negācijas.

Lielākā daļa no Valsts prezidenta amata kandidātiem pozitīvi raugās uz izredzēm, ka Saeima viņu ievēlēs par valsts augstāko amatpersonu.

Vairākumam Saeimā pārstāvēto frakciju šodien bija tikšanās ar Valsts prezidenta amata kandidātiem, taču šīs sarunas nemainīja politisko spēku iepriekš pieņemtos lēmumus par rīcību valsts augstākās amatpersonas vēlēšanās.

Tuvojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, aizvien biežāk pausts viedoklis, ka parlamentāriešiem tas obligāti jāizdara jau pirmajās vēlēšanās, izraugoties vienu no pieteiktajiem četriem kandidātiem. Pretējā gadījumā tā būtu uzskatāma par Saeimas izgāšanos. Politiķi, kas vēl nesen kaldināja plānus par vienotu koalīcijas kandidātu, gan tā neuzskata – jāļauj izpausties demokrātijai. Pēdējais, kas par šo tēmu izpaudies, ir bijušais Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs.

Valsts prezidenta amata kandidāti sola rīkoties izlēmīgi gadījumā, ja Latvijā ienāktu "zaļie cilvēciņi".

Nedēļu pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā ievēlētie politiķi joprojām atturas prognozēt, kurš no kandidātiem varētu tikt ievēlēts šajā amatā. Tomēr politikas kuluāros turpinās sarunas, lai nodrošinātu atbalstu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvim aizsardzības ministram Raimondam Vējonim.

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka viņas kandidatūra Valsts prezidenta amatam vairs nav aktuāla.

Iespēja, ka pašreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) tiks ievēlēts Valsts prezidenta amatā, ir 51%, prognozē "Optibet" bukmeikeri.

Pastāv uzskats, ka partijas tik daudz enerģijas Valsts prezidenta meklējumiem velta tādēļ, lai būtu drošas, ka tas nepieciešamības gadījumā nosauks pareizo Ministru prezidenta vārdu. Vērtējot Egila Levita kandidatūru šādā kontekstā, vairāku Vienotības deputātu acīs viņš savas pozīcijas varētu būt zaudējis.

Koalīcijai atlikušas desmit dienas, lai izplānotu stratēģiski pareizāko rīcību Valsts prezidenta ievēlēšanai. Politiskajai cīņai pieteikti četri kandidāti, no kuriem diviem ir ārkārtīgi maz izredžu ieņemt valsts augstāko amatu, bet par atlikušo pāri koalīcija strīdēsies pat vēlēšanu dienā.

Valsts prezidenta amata kandidatūras oficiāli jāizvirza līdz 24.maijam, savukārt Valsts prezidenta vēlēšanām veltītā Saeimas sēde notiks 3.jūnijā.

Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzīts ceturtais kandidāts - Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits.

Tiekoties ar Vienotības un Saskaņas frakciju deputātiem, Zaļo un zemnieku savienības kandidāts Valsts prezidenta amatam aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis esot radījis cienījamu iespaidu, ja neskaita nepieciešamību apgūt runas mākslu. Viņš arī radījis iespaidu, ka ir gana pārliecināts par savām izredzēm ieņemt augsto amatu, bet, neraugoties uz to, šīs būs neprognozējamākās Valsts prezidenta vēlēšanas, kādas līdz šim pieredzētas.

Valsts prezidenta pilnvaru iespējamā palielināšana ir sabiedrības jautājums, par kuru ir nepieciešamas papildu diskusijas, diskusijā Latvijas Radio sacīja daļa no prezidenta amata kandidātiem.

Paziņojot, ka neatbalstīs nevienu no Saeimā ievēlēto partiju izvirzītajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam, No sirds Latvijai ar saviem septiņiem mandātiem kļuvusi teju par neproporcionāli ietekmīgu spēku šajā procesā. Par to, vai tas darīts tīši vai vienkārši tā sanācis, var diskutēt, bet aizklātais balsojums šai partijai var dot varu prezidentu ievēlēt jau pirmajās vēlēšanās.

3. jūnijā īpašā Saeimas ārkārtas sēdē notiks aizklāta balsošana par nākamā Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātā partija No sirds Latvijai apvainojusies uz iedomīgo koalīciju un, atsaucot savu Valsts prezidenta amata kandidātu Gunāru Kūtri, paziņoja, ka vēlēšanās, kas gaidāmas 3. jūnijā, balsos pret visiem pieteiktajiem kandidātiem – lai tie nāktu no koalīcijas vai opozīcijas partijām.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 3.jūnijā, šodien nolēma Saeimas Prezidijs.