Uztura noslēpumi

Tuvojoties pavasarim, daudzi biežāk ielūkojas spogulī un ne vienmēr ir apmierināti ar to, ko ierauga. Tiecoties labi ātri atbrīvoties no liekiem svara kilogramiem, dažs gatavs sevi pakļaut teju inkvizīcijas cienīgām diētām.

Ar saviem sasniegumiem sociālajā tīklā Facebook dalījusies latviešu dziedātāja Laura Raila-Lakstīgala, kura atklājusi, ka četrās nedēļas zaudējusi vairāk nekā sešus kilogramus liekā svara.

Pēdējo četru gadu laikā ir palielinājies pirmklasnieku ar lieko svaru īpatsvars pilsētās, savukārt laukos tas ir samazinājies, tomēr kopumā var teikt, ka aptaukošanās izplatība ir apturēta, teikts šodien prezentētajā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījumā.

Lai gan daļa pārtikas produktu šogad pasaules tirgū varētu palikt lētāki, Latvijā šīs izmaiņas nebūs jūtamas. Pārtiku Latvijā sadārdzinās izmaksu kāpums, piemēram, akcīzes nodokļa sadārdzinātā degviela un darbaspēka trūkuma izraisītais atalgojuma pieaugums.

Izrādās, ka tam, kāpēc ēdiens otrā dienā mēdz garšot labāk ir ķīmisks pamatojums, raksta "The Healthy".

Izrādās, lai pagatavotu burgeru, nepieciešami nedaudz vairāk nekā 1741 litrs ūdens, atklāts ASV ģeoloģijas pētījumā par ūdens daudzumu dažādos produktos.

Speciāliste atklāj pārsteidzošu faktu par to, kas kopīgs glazētajām konfektēm ar nagu laku, vēsta "The Healthy".

Cilvēkiem ir priekšstats, ka termins "apstrādāts produkts" nozīmē, ka produkts apstrādes procesā zaudē savas vērtīgās uzturvielas. Taču izrādās, ka tā nebūt nav.

Katru dienu pasaulē atkritumos nonāk trešdaļa saražotās un izaudzētās pārtikas, tā izšķērdējot gan planētas resursus, gan ieguldīto enerģiju un laiku. Īpaši daudz pārtikas tiek izmests pēc gada lielākajiem svētkiem, kad cilvēki cenšas iepriecināt savus mīļos, sapērkot un pagatavojot par daudz ēdiena. IKEA eksperti dalās ar viegli ievērojamiem praktiskiem padomiem, kā izvairīties no pārtikas atkritumu radīšanas ne tikai svētkos.

Latvijā vadošais pārtikas interneta veikals “Barbora.lv” šogad apbraucis apkārt pasaulei 24 reizes un mērojis 977 600 kilometru, Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājiem piegādājot vairāk nekā 4 tūkstošus tonnu pārtikas produktu. Iecienītākais un internetā visbiežāk iegādātais pārtikas produkts Latvijā arī šogad ir bijis biezpiena sieriņš – 2019. gada laikā “Barbora.lv” pasūtīti 332 204 biezpiena sieriņi.

Nākamā gada laikā Labklājības ministrija plānojusi izveidot jaunu iztikas minimuma grozu, kas atspoguļos iedzīvotāju minimālā patēriņa vajadzības. No iepriekšējos gados veidotā patēriņa groza Latvija atteicās 2014. gadā, jo tas tika veidots vēl pēc padomju tradīcijām un nereti tika pat izsmiets dēļ tajā iekļautajām precēm.

Aktīvākie atkritumu šķirotāji dzīvo Vidzemē un Zemgalē. Savukārt taupību var mācīties no latgaliešiem, bet maltītes no mājās atrodamiem ēdienu pārpalikumiem, salīdzinot ar citiem reģioniem, visbiežāk pagatavo rīdzinieki, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pētījums.

No 2020.gada marta Rīgā darbu pārtraukts sešas siltā ēdiena izsniegšanas vietas, kur maltīti varēja saņemt trūcīgās un maznodrošinātās personas, taču zupas virtuves darbu joprojām turpinās.

Kāpēc gan šogad aprobežoties ar ierastajām piparkūku formiņām, ja bez piepūles iespējams radīt telpiskākas figūras? Pats process nav sarežģīts, taču rezultāts noteikti izpelnīsies paša un citu sajūsmu. Skat, cik vienkārši ir izveidot piparkūku vīriņu un egli, kas būs ne tikai apēdami, bet kalpos arī kā svētku dekori.

Daudzi no mums piekritīs, ka šī intensīvā svētku sezona ir veselīgās ēšanas lamatas. Darba balles, pasēdēšanas draugu lokā un, protams, svinības kopā ar ģimeni. Neveselīgās un kārdinošās opcijas ir burtiski degungalā un ne katram izdodas turēties pie sava ierastā ēšanas plāna. Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Privātprakses uztura speciāliste Linda Federa mierina, ka nav vērts plinti mest krūmos, bet gan ievērot dažus ieteikumus, lai svētku sezonā vienīgā lieta, ko uzņemt, ir ciemiņi mājās, ne liekie kilogrami .

Vairāk nekā piektā daļa respondentu - 25,2 % Igaunijā, 28,8 % Lietuvā un 23 % Latvijā - atzinuši, ka pēdējā laikā aizvien biežāk sākuši iegādāties veselīgākus produktus un pievērst uzmanību to sastāvam. Tomēr, kā norāda mazumtirdzniecības apskata "Maxima mazumtirdzniecības kompass" dati, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji savā uzturā lieto pārāk maz dārzeņu, augļu un graudaugu, savukārt olbaltumvielām bagāto produktu, eļļu, garšvielu un neveselīgu produktu īpatsvars pārsniedz uztura speciālistu ieteikto normu.

“Mūsu skolā ir problēmas ar ēdināšanu (uzņēmuma “Daily” sniegtajiem pakalpojumiem), šīs problēmas tiek it kā risinātas, bet pagaidām bez rezultātiem. Komplekso pusdienu piedāvājumā regulāri sastopami dažādi pārsteigumi: plastmasas plēve, tārpiņi u.c.,” raidījumam “Bez Tabu” ziņo Rīgas Teikas vidusskolas audzēknis.

Veselīgs ēdiens ir viens no faktoriem, kas palīdzēs saglabāt veselību un dzīvot ilgi. Ārsti atklāj, kādi pieci produkti būtu jāēd katru dienu, raksta nv.ua.

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķini, kas veikti saistībā ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.

Populārās aktrises Dženifera Anistone un Rīsa Viterspūna atklājušas, ka praktizē pārtraukto badošanos, stāsta Insider.