Uztura noslēpumi

Vairāk nekā piektā daļa respondentu - 25,2 % Igaunijā, 28,8 % Lietuvā un 23 % Latvijā - atzinuši, ka pēdējā laikā aizvien biežāk sākuši iegādāties veselīgākus produktus un pievērst uzmanību to sastāvam. Tomēr, kā norāda mazumtirdzniecības apskata "Maxima mazumtirdzniecības kompass" dati, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji savā uzturā lieto pārāk maz dārzeņu, augļu un graudaugu, savukārt olbaltumvielām bagāto produktu, eļļu, garšvielu un neveselīgu produktu īpatsvars pārsniedz uztura speciālistu ieteikto normu.

“Mūsu skolā ir problēmas ar ēdināšanu (uzņēmuma “Daily” sniegtajiem pakalpojumiem), šīs problēmas tiek it kā risinātas, bet pagaidām bez rezultātiem. Komplekso pusdienu piedāvājumā regulāri sastopami dažādi pārsteigumi: plastmasas plēve, tārpiņi u.c.,” raidījumam “Bez Tabu” ziņo Rīgas Teikas vidusskolas audzēknis.

Veselīgs ēdiens ir viens no faktoriem, kas palīdzēs saglabāt veselību un dzīvot ilgi. Ārsti atklāj, kādi pieci produkti būtu jāēd katru dienu, raksta nv.ua.

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķini, kas veikti saistībā ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.

Populārās aktrises Dženifera Anistone un Rīsa Viterspūna atklājušas, ka praktizē pārtraukto badošanos, stāsta Insider.

Latvijā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, bez tam vairāk nekā pusi no tās atkritumos izmet mājsaimniecības. Rimi un SKDS veiktā aptauja rāda, ka izmest atkritumos pārtikas produktus mēdz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju, turklāt šis rādītājs gada laikā pieaudzis par 8%. Visbiežāk atkritumos nonāk piens un piena produkti (47%), maize un tās izstrādājumi (40%), kā arī dārzeņi, augļi, ogas un zaļumi (35%).

Uztura nozares speciālisti nosaukuši tās notievēšanas meotdes, kas ir kaitīgas cilvēka veselībai, raksta "hvylya.net".

Latvijas pārtikas ražotāju eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 7,3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

No rudenī ievāktajiem dārzeņiem, augļiem un ogām iespējams saņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas, lai veiksmīgi pārziemotu. Katras krāsas dārzenī atrodami visdažādākie vitamīni un vērtīgas vielas, tāpēc speciālisti iesaka savu ēdienkarti veidot pēc iespējas krāsaināku, tādējādi uzņemot pēc iespējas daudzveidīgākus vitamīnus un minerālvielas. Kādas ir ieteicamās krāsas rudens ēdienkartē un kā pareizi gatavot produktus, lai tie nezaudētu savas vērtīgās īpašības, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Vēdera infekcija konstatēta apmēram 50 universālveikala "Stockmann" darbiniekiem, kurus "Trakajās dienās" ēdināja SIA "Baltic Restaurant Latvia", aģentūrai LETA apstiprināja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

No trīs Baltijas valstīm visvairāk naudas pārtikai jāatvēl Igaunijas iedzīvotājiem. Pārtikas produktu iegāde vienam Igaunijā dzīvojošajam izmaksā vidēji 170 eiro mēnesī. Tomēr Latvijā, kur pārtikai viens cilvēks atvēl mazāk nekā ziemeļu kaimiņi (vidēji 134 eiro mēnesī), šie izdevumi ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, jo arī ienākumu līmenis mums ir ievērojami zemāks.

Nesen publicētais Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojums par panākumiem ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā atklāj drūmu ainu: pasaule nemaz nevirzās pretī ilgtspējīgas lauksaimniecības, pārtikas drošuma un uzlabota uztura mērķiem. "Ir redzams, ka četrus gadus pēc mērķu nospraušanas regress ir kļuvis par normu attiecībā gandrīz uz visiem rādītājiem.* Milzums ļaužu turpina ciest badu, bet tikmēr līdz 2030. gadam mēs būsim sasnieguši līmeni, kad ik sekundi tiek izmestas 66 tonnas ēdiena,"*** komentē uzņēmuma "Immer Group", kas Latvijā un Ukrainā pārstāv iniciatīvu "Save Food", prezidente Irīna Mirošņika.

Katra šodienas investīcija sevī ir tas, ar ko mēs varēsim pelnīt nākotnē. Tikai saprotot un apzinoties, ko varam sniegt savam organismam, spēsim izdarīt racionālākas un loģiskākas izvēles, saka uztura speciāliste, ReCure centra dibinātāja Guna Bīlande. Viņa skaidro, kā mūsu ikdienas sasniegumus un produktivitāti darbā vai citās jomās var ietekmēt tik šķietami pašsaprotamas lietas, kā miegs vai tas, ko ēdam pusdienās.

Vēl turpinās pikniki, ballītes, dārza viesības. Mūsdienu uztura sauklis ir – garšīgi un veselīgi! Veselīgs ēdiens nu jau ir kulta statusā. Svētkos var arī lutināt sevi un citus, bet ne viens vien ēdienam pievērš uzmanību arī pie viesību galda. Turklāt, ja ciemos ierodas draugi, kuri ikdienā ir skrejoši vai ne īpaši rūpējas par to, ko liek vēderā, nama saimniekiem ir iespēja viņiem «iebarot» ko tādu, kam ikdienā nav ne laika, ne spara.

Nesen ANO tika izskatīts jaunākais pētījums par klimata pārmaiņām un zemi.* Secinājumi nav iepriecinoši: lai pabarotu sevi, mēs pārāk intensīvi izmantojam zemi — auglīgas augsnes izzūd 10–100 reižu ātrāk nekā veidojas jaunas. „Bet pēc tam trešdaļu saražoto produktu mēs izmetam, turklāt vairāk par pusi no šī ēdiena izmet nevis ražotāji vai tirgotāji, bet mājsaimes,” komentē uzņēmuma „Immer Group”, kas Latvijā un Ukrainā pārstāv iniciatīvu „Save Food”, prezidente Irīna Mirošņika. Zinātnieki uzskata, ka tad, ja mēs neapdomāsimies, mūs gaida ļoti bēdīgas sekas.

Kristīnei Kārterei izdevies atbrīvoties no 150 mārciņām (aptuveni 68 kilogrami) liekā svara. Kristīnei tika veikta kuņģa samazināšanas operācija, pēc tam viņa pievērsās sportam un veselīgam dzīvesveidam. Rezultāts ir vairāk nekā acīmredzams!

Krievu prfesors Fjodors Uglovs - viens no pasaules labākajiem ķirurgiem - spēja maksimāli pagarināt savu dzīvi. Pateicoties speciāli izstrādātai uztura sistēmai, viņš nodzīvoja līdz 103 gadu vecumam.

Nepietiekama produktu kvalitāte, preču piegādes apstākļi un neticība, ka tiešsaistē pasūtītie produkti tiešām tiks atvesti - tie ir tikai daži no aizspriedumiem, kas cilvēkiem rada bažas par iepirkšanos internetā. Cik pamatots ir uztraukums, kādi ir populārākie mīti un kāds patiesībā ir process no preču pasūtīšanas brīža līdz piegādei mājās, skaidro Sanita Bērziņa, Latvijā vadošā pārtikas interneta veikala “Barbora.lv” valdes locekle.

Līdzās citiem uztura plāniem pastāv arī kafijas diēta, kas iesaka katru dienu izdzert vismaz trīs krūzītes viegla grauzdējuma kafijas, lai uzņemtu tajā esošos antioksidantus, raksta Health.