Kopš šā gada 24. aprīļa Daugavpils Marka Rotko centrā ir skatāmi seši jauni pasaulslavenā mākslinieka darbi, kuri, tāpat kā iepriekšējā kolekcija, retrospektīvi atspoguļo Rotko daiļradi dažādos dzīves posmos. Kritiķi lēš, ka jaunā ekspozīcija ir vēl vērtīgāka par to, kura Daugavpilī bija skatāma līdz aprīlim. Jāatzīmē, ka nevienā citā Austrumeiropas muzejā nav apskatāms tik liels skaits šī mākslinieka darbu.
Līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, kurās izvietots kāds no valsts nozīmes olimpiskajiem centriem, tajā skaitā Valmierā un Ventspilī, ar pašvaldības deleģējuma līgumu visa Daugavpils sporta infrastruktūra, tostarp stadioni, baseini, ledus halle un dienesta viesnīcas, ir nodota Daugavpils Olimpiskā centra pārziņā.
Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldē (SLP) jaunu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības veidu ieviešanai tiek veikta starpinstitucionāla sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī starpprofesionāla sadarbība.
Līdz ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma pieņemšanu, pašvaldībām ir radusies iespēja pēc saviem ieskatiem līdzfinansēt privātmāju pieslēgumu izbūvi centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, it īpaši, ja tie ir izbūvēti par pašvaldības, valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Daugavpils pilsētas dome šo iespēju ir izmantojusi, un šiem mērķiem šā gada pilsētas budžetā ir paredzēti 200 tūkstoši eiro.
«Ja ir profesija, izdzīvot var visos laikos,» pārliecināta ir Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Daugavpils Būvniecības tehnikuma direktore Ināra Ostrovska. Pagājušajā gadā tehnikums atzīmēja pastāvēšanas 50. gadskārtu un turpina savu izaugsmi – palielinās piedāvāto mācību programmu klāsts, tiek attīstītas profesionālās izglītības programmu īstenošanas vietas Dagdā un Ludzā, kā arī pieaug izglītojamo skaits.
Neskatoties uz to, ka no valsts augstskolu puses Daugavpilī ir plašs augstākās izglītības piedāvājums, privātā Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA) nezaudē savas pozīcijas, gluži pretēji – akadēmija ieņem arvien būtiskāku vietu reģiona izglītības sistēmā.
Ap Daugavpils mūzikas klubu Artilērijas pagrabi ik pa laikam uzliesmo kaislības – tad viņus grib izlikt no telpām, tad atkal apvaino diskriminācijā par nerunāšanu krieviski. Taču būtībā tas ir vienkārši lielisks mūzikas klubs, kurā valda roks, metāls un džezs.
Katram lauksaimniekam ir nepieciešams kvalitatīvs lauku smidzinātājs, lai aizsargātu savu ražu no slimībām un kaitēkļiem. Smidzināšanas kvalitātes problēmām nevajadzētu būt, ja ir jauns, uzticamas firmas ražots smidzinātājs. Taču kā ir ar lietotiem smidzinātājiem?
Ūdenssaimniecības uzņēmumam Vinda šogad priekšā jauni uzdevumi – paplašināt centralizētās kanalizācijas savākšanas tīklus un veicināt privātmāju pieslēgumu izveidošanu kopējai sistēmai, lai Cēsu pilsētas un tās apkārtnes pazemes ūdeņus nepiesārņotu infiltrāti no sausajām tualetēm un privātmāju kanalizācijas nosēdakām.
Vērojot veikalu plauktu piedāvājumu, lasāms: dabisks ūdens, dzeramais ūdens, minerālūdens, tad vēl gāzēts, negāzēts, viegli gāzēts, ar aromātiem un dabiskām piedevām. Kā neapmulst un izvēlēties sev piemērotāko, vairāk skaidro SIA Venden valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns.
Kopš šā gada janvāra bijušo Cēsu gaļas pārstrādes uzņēmumu ir iegādājies Guntis Piteronoks, kam pieder arī Rēzeknes gaļas kombināts. Līdz ar jaunā īpašnieka ilggadējo pieredzi gaļas pārstrādes uzņēmumu attīstībā, ir pamats cerēt, ka strauji augs un attīstīsies arī Cēsu gaļas kombināts.
Ne tikai cēsniekiem, bet arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem Renāra Sproģa vārds ir labi zināms, jo tieši Renārs ir tas cilvēks, kurš jau pirms desmit gadiem iedzīvināja 11. novembra atzīmēšanu ar Cēsu pils estrādē noliktām svecītēm Latvijas kontūrā; Renārs ir aktīvs palīdzības organizēšanā Ukrainas cilvēkiem; Renārs ir 1919. gada Cēsu kauju rekonstrukciju idejas autors un virzītājs. Cēsnieki novērtē Renāra paveikto, par ko liecina pērn piešķirtais tituls Gada cēsnieks 2015.
Tiem, kuriem vēl nav īsti skaidrs jūlija izklaižu plāns, iesakām rūpīgi pārdomāt un laikus sagatavoties Cēsu pilsētas svētkiem trīs dienu garumā – šai kultūras, tūrisma, izglītības un īpašas radošuma auras apdvestajai pilsētai šogad aprit 810 gadu, kopš tā minēta rakstos.
Pirms desmit gadiem, kad tika svinēta Cēsu pilsētas 800 gadu pastāvēšanas jubileja, akcentēta tika tās vēsture. Tagad, kad pilsētai nu jau 810 gadu, par prioritāti izvēlēta faktiski šodiena – pēdējie desmit pilsētas attīstības gadi, ko novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzskata par bagātiem ar notikumiem, kas atstājuši ilgtermiņa pēdas pilsētas attīstībā.
Nacionālais veselības dienests (NVD) 400 000 eiro reģionālajām slimnīcām ņems no nesadalītās naudas ambulatorajiem pakalpojumiem, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Pārsniedzot plānotos tēriņus jeb īstenojot pārstrādi, reģionālajām slimnīcām ir iespēja pretendēt uz papildlīdzekļiem nākamajā gadā, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar partijas "Vienotība" Saeimas frakciju sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū toni un tendences turpina noteikt Rīga un ap to esošās pilsētas, kas zināmā mērā ir loģiski, jo tieši Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē notiek lielākā daļa no nekustamo īpašumu darījumiem Latvijā. Tomēr bez Rīgas Latvijā ir arī citas pilsētas, kuru kopējais mājokļu tirgus apjoms ir diezgan ievērojams un pietiekami interesants, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Valmieras Valsts ģimnāzija saņēmusi atzinības rakstu no Rīgas Tehniskās universitātes rektora «Par kvalitatīvu un nesavtīgu darbu, sagatavojot 25 skolēnus studijām RTU 2015./2016. mācību gadā». Šis ir tikai viens no piemēriem, kas raksturo Valmieras Valsts ģimnāzijas realizēto augsto izglītības kvalitāti.