«Pilsētas svētku laiks ir tas, kad ciešāk domājam par vērtībām, ko radām un ieguldām savā pilsētā. Saliekot kopā 60 tūkstošu Jelgavas iedzīvotāju labās domas un darbus, rodas vesela straume, kas pilsētai ļauj augt un kļūt stiprākai. Mūsu pienākums ir ielikt savu artavu pilsētas dzīves uzlabošanā, līdzdarboties pievienotās vērtības radīšanā. Jo pievienotā vērtība nav tikai ekonomisks rādītājs. Tas ir arī rādītājs, kas izmērāms sajūtās, iespējās un prasmēs,» Jelgavas pilsētas svētku nedēļā intervijā Neatkarīgajai uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
- Jelgava ar katru gadu kļūst krāsaināka un sakārtotāka, un redzams, ka tā nav apstākļu sakritība, bet gan stratēģiski pārdomāts, ilgstošs un mērķtiecīgs darbs. Kādas ir Jelgavas aktualitātes pēc pagājušajā gadā atzīmētās 750 gadu jubilejas?
- Jelgavas spēks globālajā konkurencē ir spēja iet laikam pa priekšu - spēja realizēt projektus, kas vērsti uz nākotni. Ne tikai ģeogrāfiski veiksmīgais pilsētas izvietojums un efektīvs investīciju ieguldījums infrastruktūrā ir ļāvis Jelgavai kļūt par sesto labāko Eiropā Gudro pilsētu kategorijā. Tas ir novērtējums Jelgavas spējai tvert jaunas lietas ar informācijas tehnoloģiju palīdzību - pilsētniekiem piedāvāt mobilās iedzīvotāju kartes pasažieru pārvadājumiem un sociālajiem pakalpojumiem, pilnīgi jaunus pilsētas vides drošības risinājumus. Pilna cikla infrastruktūras objektu uzraudzība ļauj operatīvi reaģēt un rīkoties ārkārtas situācijās. Šodien satiksmes plūsmas intensitāte ir 40 tūkstoši transporta vienību diennaktī lielākajos krustojumos, līdz ar to drošības risku analīze un prognozēšana ir viens no pašvaldības primārajiem uzdevumiem. Mēs dzīvojam zināšanu un informācijas laikmetā, kas no sabiedrības prasa spēju piemēroties jaunajam, mainīties, saskatīt perspektīvas un izmantot tās ikdienā.
- Rāviņa kungs, jūs minat jēdzienu - Gudra pilsēta. Vai Jelgava tāda ir kļuvusi?
- Gudrā pilsētā pats svarīgākais ir cilvēks un viņa drošība, tieši tāpēc arī Jelgavā katrā no sfērām, ieviešot jaunākās tehnoloģijas, tiek domāts vispirms par to, lai ieguvējs būtu jelgavnieks.
Jaunās tehnoloģijas ļauj diennakts režīmā sekot līdzi satiksmes plūsmai pilsētā, analizēt rādītājus un koordinēt plūsmu pēc satiksmes intensitātes, kas būtiski uzlabo drošību uz ielām. Jau iebraucot Jelgavā, cilvēks kļūst par šīs viedās sistēmas dalībnieku. Jā, katrs no mums ir redzams pilsētas videonovērošanas kamerās, bet arī tas ir darīts tikai tāpēc, lai mēs savā pilsētā varētu justies drošāk.
Jaunākās tehnoloģijas Jelgavā tiek pielietotas pat lietus ūdeņu novadīšanā - pilsētas septiņas sūkņu stacijas darbojas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, strādājot ar situācijai atbilstošu intensitāti. Un arī pavasara plūdi Jelgavu vairs nevar pārsteigt nesagatavotu, jo pilsētā uz Lielupes tilta ir uzstādīti ūdens līmeņa mērītāji, kas nepārtrauktā režīmā datus pārraida mūsu pašvaldības Operatīvās informācijas centram, kas uz izstrādātām interaktīvām kartēm var sekot līdzi ūdens līmeņa kāpumam, modelēt applūšanas draudus un nekavējoties rīkoties.
Pateicoties tieši jaunajām tehnoloģijām - daļā pilsētas ielu apgaismojumu nomainot pret ekonomiskajām LED lampām, līdzekļi tika ietaupīti un, nepalielinot resursus, pilsēta tika pie vēl vienas apgaismotas ielas. Šobrīd jau atsevišķās pilsētas ielās, piemēram, Rīgas ielā, apgaismojuma sistēma ir tā modernizēta, ka tā automātiski nakts laikā samazina gaismas intensitāti, ekonomējot pašvaldības līdzekļus.
Gudra pilsēta taupa enerģijas resursus, un Jelgava to apliecina arī ar savu siltuma ražotāju Fortum Jelgava, kas pilsētā siltumu nodrošina ar atjaunojamiem resursiem jeb koģenerācijas staciju. Tāpat māju siltināšana ir daļa no Gudrās pilsētas.
No vienas puses, Gudrā jeb Viedā pilsēta ir jauns jēdziens, bet no otras - saprotami darbi, bez kuriem šodien Jelgava jau vairs nebūtu iedomājama tāda, kāda tā ir. Ne velti Jelgavu ar savu paveikto dalīties pieredzē pirms pāris mēnešiem bija uzaicinājušas ANO dalībvalstis.
- Jūs runājat par spēju piemēroties jaunajam un mainīties. Vai par to nav jādomā jau, sākot ar jauno paaudzi?
- Viennozīmīgi. Gudri bērni ir daļa no gudras pilsētas - tāpēc Jelgavā ieviešam arvien jaunas inovācijas izglītības sistēmas pilnveidošanā.
Šogad Jelgavas pilsētas bērnudārzos sākusi darboties interaktīvo mācību programma zinātnes pamatiemaņu apgūšanai, un jau pirmajā gadā meitenīte no mūsu pilsētas izcīnīja uzvaru starptautiskā šīs programmas konkursā, pārspējot desmit valstu dalībniekus.
Šo interaktīvo mācību programmu pirmsskolas izglītības iestādēs ievieš pašvaldība, jo mēs apzināmies, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme lielā mērā ir atkarīga no inovāciju attīstības un zinātnes atklājumiem, tāpēc mums ir svarīgi, lai par zinātni ieinteresētu bērnus jau agrā vecumā. Šogad visu Jelgavas Valsts ģimnāzijas 9. klašu skolēnu vidējā atzīme ir virs septiņām ballēm - šis rādītājs apliecina mūsu pilsētas pedagogu darbu! Jā, izglītības standarts ir valsts kompetence, taču Jelgavas pašvaldība ar to nesamierinās, papildus ieviešot arvien jaunas inovācijas.
- Kā pilsēta izjūt to, ka inovācijas izglītības jomā sāk dot rezultātu?
- Pēdējos gadus mūsu skolēni izcīna godalgotas vietas Eiropas dabaszinātņu olimpiādē, un tie ir jaunieši, kuri papildus skolai apmeklē pašvaldības izveidoto Junioru universitāti, kur pēc inovatīvas metodes apgūst fiziku, ķīmiju un bioloģiju. Junioru universitāte ar pašvaldības finansējumu darbojas jau piekto gadu, un skolēnu sasniegumi ne tikai mūsu valsts, bet pat Eiropas līmenī apliecina tās efektivitāti. Bet jau šodien, pilsētas svētku ieskaņā, teiksim paldies gandrīz pusotram simtam mūsu skolēnu, kuri sasnieguši augstus rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs, starptautiskos konkursos un zinātnisko darbu konferencēs, kā arī viņu pedagogiem.
- Vai pašvaldība izglītības kvalitātes uzlabošanā sadarbojas arī ar Jelgavas uzņēmējiem?
- Jau pieminētā izglītības programma Mācies eksperimentējot bērnudārzu audzēkņiem Jelgavā ieviesta ar uzņēmuma AKG Thermotechnik Lettland sākotnēju finansiālu atbalstu, tāpat šis uzņēmums atbalstīja arī programmas Miniphanomenta ieviešanu. Ik gadu uzņēmums PET Baltija rīko īpašu pasākumu un sveic pilsētas vidusskolēnus, kuriem ir labākie sasniegumi ķīmijā un bioloģijā.
Tāpat mums ir izveidojusies lieliska sadarbība ar vairākiem pilsētas uzņēmumiem, kas dod iespēju mūsu arodskolu audzēkņiem apgūt darba vidē balstītu arodu jeb duālo izglītību. Un arī šī programma uzrāda labus rezultātus - ikviens, kurš Jelgavas Amatu vidusskolā ir apguvis CNS darbgalda operatora profesiju, šobrīd ir nodarbināts savā nozarē. Vispirms iegūt profesiju un pēc tam turpināt studijas augstskolā ir laba izvēle. Starp citu, LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāns arī ir Jelgavas tehnikuma absolvents.
- Daži uzņēmēji uzskata, ka viss koncentrēsies tikai ap lielajiem ekonomiskajiem centriem...
- Reģioniem ir nākotne, ja pareizi izmanto konkrētās vietas priekšrocības. Arī Jelgavai tādas ir, turklāt mēs mērķtiecīgi veidojam visus priekšnoteikumus, lai uzņēmējiem būtu interesanti savu biznesu attīstīt tieši Jelgavā. Varu piekrist, ka ekonomiskā attīstība vairāk notiks tieši pilsētās, reģionu centros. Pilsētas ir ekonomikas attīstības dzinējspēks. Tajā pašā laikā pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai ieinteresētie uzņēmēji konkrētajā vietā ir nodrošināti ar visu nepieciešamo infrastruktūru, ka viņiem ir pieejams nepieciešamais darbaspēks ar konkrētām prasmēm.
- Kāda ir Jelgavas pieredze sadarbībā ar uzņēmējiem?
- Pieredze ir dažāda. Tomēr es esmu optimists un ceru, ka arī pagaidām neizdevušies projekti ar laiku tomēr attīstīsies. Pašvaldība kā skolu īpašnieks savā teritorijā var attīstīt tādas izglītības programmas, kas apmāca konkrētiem uzņēmējiem nepieciešamos speciālistus. Mēs jau sen īstenojam tādu izglītības politiku, lai savās izglītības iestādēs apmācītu jauniešus, kuri pēc skolas pabeigšanas būtu pieprasīti darba tirgū, nodrošinātu esošo un potenciālo uzņēmēju vajadzības un vienlaikus saņemtu adekvātu atalgojumu. Piemēram, jau minētais uzņēmums AKG Thermotechnik Lettland, kas Jelgavā ražo detaļas automobiļiem un to dzinējiem. Uzņēmuma vadības pārstāvis kādā no sarunām man atzina, ka ir gandarīts par izdarīto izvēli ražotni atvērt tieši šeit, jo patlaban uzņēmuma ražošanas apjoms par 30% pārsniedz sākotnējā plānā ierakstīto. Tāpat kā pozitīvus piemērus varu minēt līmētu masīvkoka paneļu ražošanas uzņēmumu Cross Timber un koka karkasa moduļu ražošanas uzņēmumu Nordic Homes. Šo divu uzņēmumu produkcija ir augstu novērtēta un pieprasīta arī Eiropā. Turklāt šo uzņēmumu piemēri apliecina, ka Latvijā ir iespējams saražot pasaulē konkurētspējīgu produkciju ar augstu pievienoto vērtību, kam jau ir pilnīgi cita cena. Veiksmīgs uzņēmējdarbības piemērs ir arī Jelgavas siltumenerģijas ražošanas uzņēmums Fortum, PET Baltija, Latraps un citi.
- Jelgava šonedēļ svin svētkus. Jūsu novēlējums...
- Gudrā pilsētā strādās un dzīvos gudri cilvēki, kuri ir pilsētas izaugsmes un attīstības garants. Tādēļ esmu pārliecināts - nākotne ir šeit - Jelgavā!