Jānis Rozenbergs: Cēsis top par izcilu vietu dzīvei
Pirms desmit gadiem, kad tika svinēta Cēsu pilsētas 800 gadu pastāvēšanas jubileja, akcentēta tika tās vēsture. Tagad, kad pilsētai nu jau 810 gadu, par prioritāti izvēlēta faktiski šodiena – pēdējie desmit pilsētas attīstības gadi, ko novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzskata par bagātiem ar notikumiem, kas atstājuši ilgtermiņa pēdas pilsētas attīstībā.
– Šogad Cēsīm aprit 810 gadu. Ko šis ievērojamais gadu skaitlis nozīmē Cēsīm un jums personīgi?
– Katra jubileja ir svarīga, bet būtiski ir tas, kā mēs to interpretējam un ko vēlamies atzīmēt. Šajā gadījumā mēs izvēlējāmies akcentēt pēdējo desmit gadu laikā paveikto, jo, mūsuprāt, Cēsīs ir notikušas būtiskas pozitīvas pārmaiņas, tajā skaitā uzņēmējdarbībā un infrastruktūras sakārtošanā.
Pēdējos gados ir radīti vairāki vērienīgi objekti, kas ir būtiski visam reģionam, ne tikai Cēsu pilsētai, tajā skaitā uzbūvēta Vidzemes koncertzāle, faktiski no jauna tapusi Cēsu arodvidusskola, bibliotēka un rekonstruēta gan jaunā, gan viduslaiku pils, kā arī sakārtots Pils parks. Tās ir lietas, ar ko Latvijas iedzīvotājiem saistās Cēsis. Savukārt cēsniekiem nozīmīgi ir arī citi objekti, piemēram, izglītības, veselības un sociālās palīdzības iestāžu un pakalpojumu attīstība. Svarīgi ir arī ekonomiskās aktivitātes un darba vietu pieauguma rādītāji, proti, gan 2014. gadā, gan 2015. gadā ik gadu Cēsu novadā izveidojušās 200 darba vietas.
Protams, mēs saskaramies ar tām pašām problēmām, ar ko visas Latvijas pilsētas, tostarp ar iedzīvotāju skaita samazinājumu, bet arī šajā jomā pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences.
Pagājušā gada pilsētas svētki, kas bija tā kā iezvans šī gada vērienīgajai jubilejai, pierādīja, ka cilvēkiem svētki ir vajadzīgi – viņi grib būt vienkopus un kopā svinēt.
– Vai varat teikt, ka šī gada svētki būs citādi nekā iepriekšējie?
– Jā, pirmkārt, tie tiks svinēti trīs dienu garumā. Pasākumu programma ir plaša un daudzējādā ziņā unikāla – dzirdēsim arī vairākus pirmatskaņojumus. Šogad svētku organizēšanā aktīvi iesaistām vietējos un nacionālos uzņēmējus, kas atbalsta svētkus ar savu artavu. Būs arī svētku gājiens ar lukturīšiem, kas ir Cēsu simbols un ļoti vienojošs un draudzīgs notikums.
– Vai aktualizēto Cēsu vecpilsētas rekonstrukciju un sakārtošanu var uzskatīt par dāvanu Cēsīm 810 gadu jubilejā?
– Neapšaubāmi, ka vecpilsēta ir viens no nozīmīgākajiem Cēsu akcentiem, taču, ņemot vērā šīs teritorijas objektu dažādo īpašnieku sastāvu, mums ne vienmēr izdodas visu izdarīt pietiekami ātri – saskaņošanas ar daudzajiem īpašniekiem prasa daudz laika un resursu. Taču redzam pozitīvas izmaiņas un šobrīd varam runāt par vismaz četru privātīpašumā esošu vecpilsētai nozīmīgu objektu sakārtošanu. Tie ir komerciāla rakstura objekti, taču labi iekļaujas vecpilsētas attīstības konceptā – taps divas viesnīcas, ēdināšanas iestādes un biroju ēka. Savukārt pašvaldība, turpinot iesākto programmu, plāno rekonstrukcijas darbus Rīgas un Kalēju ielā. Ļoti patīkami, ka dzīvē realizējas mūsu mērķis – rast sinerģiju starp privātīpašnieku iespējām un vēlmēm un pašvaldības ieguldījumu un plāniem.
Līdz ar šīm aktivitātēm tiek apgāzti pesimistiskie minējumi, ka vecpilsētā nekā nav un nekad arī nebūs – ka tā ir mirusī zona, kas iznīks.
Taču vēlos informēt, ka papildus vecpilsētā iecerētajiem projektiem pilsētā šogad tiks realizēti vēl vairāki vērienīgi objekti: sāksies stadiona pārbūve, izbūvēsim rotācijas apli, iesāksim uzņēmējdarbības teritoriju infrastruktūras sakārtošanu (šogad izbūvējot Saulrītu, Peldu, Klints ielu un cerot iesākt Rīgas ielas rekonstrukciju vecpilsētā), lielu uzmanību veltām nākamajam izglītības iestāžu attīstības projektam, kas paredz lielas investīcijas gan profesionālajā, gan vispārējā izglītībā, tāpat plānojam investīcijas Sv. Jāņa baznīcā un Cēsu viduslaiku pilī. Meklējam iespējas realizēt nākamo attīstības ciklu bērnu un jauniešu zinātnes centram Z(in)oo, kuru vēlamies veidot kā nacionālas un starptautiskas nozīmes tūrisma objektu. Daudzi no mums ir bijuši Tartu AHHAA centrā un redzējuši tā lomu gan izglītības, gan tūrisma jomā. Tāpēc pilsēta nebūs īsti saposta, bet gan īsta darba fronte, kas svētku dienās mazliet traucēs, bet nākotnē paliks pilsētai kā neatsverams ieguvums.
– Attīstīt jaunus objektus vecpilsētas teritorijā, kam piešķirts valsts kultūras pieminekļa statuss, ir sarežģīts uzdevums arī no kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas viedokļa. Vai pašvaldība var palīdzēt privātajiem investoriem vieglāk tikt galā ar birokrātisko slogu?
– Nenoliedzami, ka jaunu objektu attīstība šādā teritorijā ir sarežģīta, un nereti ir garas diskusijas ar privātīpašniekiem, lai pārliecinātu par vienu vai otru risinājumu, kas svarīgs arī vecpilsētas saglabāšanā. Tā kā pašvaldība ir ļoti ieinteresēta, lai vecpilsēta atdzimtu, mums ir svarīgs katrs objekts, un mūsu darbinieki vienmēr gatavi palīdzēt attīstītājiem, ja ir radusies tāda nepieciešamība. Kombinējot savus un privātuzņēmēju spēkus, spējam rast optimālos risinājumus. Katrā gadījumā uzņēmēji vienmēr ir gaidīti ar saviem jautājumiem un problēmām, un mēs no savas puses darām visu, lai projekts virzītos uz priekšu.
– Vecpilsētā ir atbrīvojusies Cēsu arodvidusskolas vecā ēka. Tagad tur topot kopā strādāšanas un radošo industriju nams. Ko tas īsti nozīmē?
– Jā, ēkā attīstības stadijā ir vairākas struktūrvienības – viena no tām ir Pasaules latviešu mākslas centrs. Taču ceram, ka esošais koncepts ir tikai sākums daudz plašākam procesam. Kultūras ministrijai jau esam prezentējuši ieceri uz Pasaules latviešu mākslas centra bāzes izveidot Pasaules emigrācijas latviešu kultūras centru, kas varētu būt pilnīgi unikāls projekts Latvijā un pasaulē. Patlaban māksliniekiem dota iespēja izstādīt savus darbus divās izstāžu zālēs un perspektīvā izveidot papildu telpas mākslas darbu uzglabāšanai, pētniecības darbam un bibliotēkai. Šā centra darbā vēlas iesaistīties arī biedrība LAPA, kas organizēja ekspozīcijas pieejamību Rīgā, tā sauktajā Stūra mājā. Pie manis bija atnācis arī Vācijas Daugavas vanagu organizācijas biedrs Austris Grasis, kurš piedāvā ap 20 tūkstošiem ārzemēs izdotu latviešu grāmatu bibliotēku. Tādējādi Cēsīs varētu tapt unikāls centrs, kurā apvienot vairākas ar emigrācijas latviešiem saistītas nozīmīgas lietas – dzīves stāstus, literatūras un mākslas mantojumu un dokumentālo krājumu.
Tāpat šajā īpašumā attīstās kopā strādāšanas un radošo industriju centrs. Kopā strādāšanas un radošo industriju centru varētu saukt par jaunā laikmeta veidojumu, jo pasaulē arvien izplatītāka ir strādāšana nevis konkrētā darbavietas birojā, bet katram darbiniekam piemērotākā un ērtākā vidē, kurā katrs var nākt un strādāt. Mūsdienu tehnoloģijas šādu iespēju paver ļoti daudzu profesiju pārstāvjiem. Jau tagad ir liela interese par šo struktūru, it īpaši no radošo cilvēku puses. Kopā sanāk mūziķi, mākslinieki, tērpu dizaineri, kuri, komunicējot un kopā strādājot, nereti rada ko jaunu un nebijušu. Tā ir pavisam jauna lieta, kuru testējam un skatīsimies, kas no tā visa sanāks.
Savukārt otrā bijušajā Cēsu profesionālās vidusskolas ēkā ļoti plānveidīgi savu attīstību plāno RTU Cēsu filiāle. Gribu uzteikt lielisko sadarbību starp RTU, draugiem.lv un Cēsīm, un no jaunā mācību gada filiāle sāks īstenot modernu un pieprasītu studiju programmu Mobilo aplikāciju programmēšana. Tiešām ceram uz studētgribētājiem un darba vietu rašanos šajā nozarē Cēsīs.
– Jau pagājušajā gadā tika uzsāktas sarunas ar «Pasažieru vilcienu», lai organizētu ekspreša reisus no un uz Rīgu. Vai sarunām ir rezultāti?
– Cēsis ir pietiekami tālu no Rīgas, lai būtu pašpietiekama pilsēta, tajā pašā laikā pietiekami tuvu Rīgai, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi Rīgas darbavietām Cēsīs dzīvojošajiem. Šodien jau gandrīz droši varu teikt, ka no 1. jūnija starp Rīgu un Cēsīm tiks uzsākti ekspreša vilciena reisi – no rīta uz Rīgu, vakarā no Rīgas. Plānotais ceļā pavadītais laiks ir 1 stunda un 23 minūtes. Manuprāt, tas ir pietiekami ātri, lai cilvēki, kuri tagad Cēsīs pavada tikai brīvdienas, jo izbraukāt uz darbu Rīgā ir sarežģīti, mainītu savus paradumus un uz mājām brauktu katru vakaru. Kontekstā ar jaunā reisa atklāšanu esam izbūvējuši autostāvvietu, kur no rītiem atstāt privāto automašīnu, un tuvākajā laikā sāksim arī stacijas laukuma rekonstrukcijas darbus.
Attīstoties «Pasažieru vilciena» tehnoloģiskajam nodrošinājumam, iespējams, ka jau tuvākajos gados ceļā pavadītais laiks saruks līdz 1 stundai un 10 minūtēm, varbūt pat stundai. Tāpat pakāpeniski tiek rekonstruēta Pleskavas šoseja, kas uzlabo braukšanas drošību un komfortu autobraucējiem, kā arī viens no lielākajiem un modernākajiem Latvijas pasažieru pārvadātājiem, Cēsu uzņēmums AS CATA investē, lai pasažieru komforts tikai augtu. Es gribu būt optimists un cerēt, ka uzlabotā satiksme un sakārtotā Cēsu infrastruktūra būs labs iemesls, lai uz mūsu pilsētu pārceltos arī rīdzinieki, kuri vēlas savu brīvo laiku pavadīt mājīgā un īpašas radošās auras apdvestā pilsētā. Mums ir ļoti labi attīstīta izglītības sistēma, veselības aprūpe, sportiskās aktivitātes un citas ģimenēm ar bērniem nepieciešamas lietas un procesi. Neslēpšu, ka pirmie cīruļi jau ir atlidojuši.
– Cēsis ļoti aktīvi strādā, lai Cēsīs atgrieztos ne tikai tie, kuri uz ārzemēm devušies finansiālu apsvērumu vadīti, bet arī tie, kuri beiguši augstākās mācību iestādes un tagad meklē izmantojumu savām zināšanām savā dzimtajā pilsētā.
– Process nav ļoti straujš, bet pēdējā laikā pozitīvu piemēru ir arvien vairāk. Par to spriežu pēc vairāku uzņēmēju teiktā. Piemēram, viens no Cēsu arhitektiem vēsta, ka trīs ģimenes, kuras nav līdz šim dzīvojušas Cēsīs, vēlas šeit būvēt kompaktas privātmājas. Savukārt viens ražošanas uzņēmums pieņēmis darbā divus jaunus vīriešus, kuri Cēsīs atgriezušies ar visām ģimenēm; saņemu vairākas vēstules arī sociālajos tīklos – cilvēki interesējas par darba vietām, biznesu, par dzīvesvietas iespējām un tamlīdzīgi. Esmu pārliecinājies, ka ir jāpriecājas un jārunā par katru cilvēku, kurš pieņēmis lēmumu un atgriežas. Es viņam nevaru solīt, ka viss būs vislabākajā kārtībā – es varu tikai teikt, ka cilvēks ir gaidīts un mēs esam gatavi morāli atbalstīt un palīdzēt meklēt iespējas sakārtot dzīvi šeit – Cēsīs.
Šobrīd lielākais izaicinājums uzņēmējdarbības attīstībā Cēsīs ir nevis infrastruktūra, bet gan darbaspēks un mājokļu jautājums. Tāpēc mums ir svarīgi gan cilvēki, gan mājokļu jautājums, ko vismaz daļēji ceram atrisināt jau tuvākajā laikā.