Cēsu gaļas kombināts plāno iespaidīgu izaugsmi

 
LIELLOPU GAĻA ir augstvērtīga, taču dārgāka par latviešiem ierasto cūkgaļu. Iespējams, tāpēc pagaidām absolūti lielākā daļa audzēto liellopu nonāk eksporta tirgos ©Ojārs Lūsis

Kopš šā gada janvāra bijušo Cēsu gaļas pārstrādes uzņēmumu ir iegādājies Guntis Piteronoks, kam pieder arī Rēzeknes gaļas kombināts. Līdz ar jaunā īpašnieka ilggadējo pieredzi gaļas pārstrādes uzņēmumu attīstībā, ir pamats cerēt, ka strauji augs un attīstīsies arī Cēsu gaļas kombināts.

Lai gan jaunais īpašnieks Cēsu gaļas pārstrādes uzņēmumā saimnieko vien dažus mēnešus, jau tagad redzamas būtiskas pozitīvas izmaiņas. Veikts telpu remonts, tiek uzstādītas jaunas iekārtas, pieaudzis kautuves darbības apjoms un palielinājies strādājošo skaits. Uzņēmuma realizācijas daļas vadītāja Ieva Jērcēna vēsta: «Dažu mēnešu laikā ir sakārtota esošā uzņēmuma infrastruktūra un telpas, kā arī iezīmēta nākotnes attīstības stratēģija. Līdz ar darbības apjoma paplašināšanu ir jārada papildu kapacitāte lopu pieņemšanas punktam, jāveic investīcijas kautuvē, tajā skaitā lielāku atvēsināšanas kameru būvniecībā.»

Patlaban Cēsu gaļas kombinātā notiek liellopu un jēru kaušana un gaļas pirmapstrāde. Mūsu mērķis ir piedāvāt tādus produktus, kas atbilstu visaugstākajām kvalitātes prasībām, kuri nav piesārņoti ar dažādām piedevām un konservantiem.»

Pēc liellopu gaļas Latvijā pieprasījums zems

Vidēji mēnesī Cēsu kombinātā tiek pieņemts un nokauts ap 800 Latvijā audzētu lopu, kas kautsvarā sastāda vairāk nekā 200 tonnu. Ieva: «Braucam pakaļ kaut vai mazam teliņam, un pārdevējam par transportu nav ne jārūpējas, ne jāmaksā. Šobrīd varam piedāvāt vienu no augstākajām iepirkuma cenām Latvijas tirgū.»

Salīdzinoši neliela daļa – ap 30 tonnu – tiek atkaulota, sadalīta un iepakota vakuumā. Tālāk tā nonāk brīvajā tirgū – veikalos, vairumtirdzniecības bāzēs un arī eksportēta. Savukārt četrās daļās sadalīti kautķermeņi pamatā ir eksporta prece – tā tiek nosūtīta uz Vācijas un Nīderlandes lielajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Interesanti uzzināt, ka Latvijā audzēto liellopu gaļu iegādājas arī Eiropas MC Donald’s ražošanas uzņēmumi. Vidēji mēnesī eksportēta ap 90% no kopumā Cēsu gaļas kombinātā iegūtās gaļas.

Vaicāta, kāpēc tik liels ir eksporta īpatsvars, Ieva skaidro: «Latvijā tradicionāli tiek patērēta cūkgaļa, turklāt tā arī cenu ziņā pieejamāka Latvijas patērētājam. Taču gribu atgādināt, ka liellopu gaļa ir veselīgāka un daudz augstvērtīgāka par cūkgaļu, tāpēc iesaku tomēr vairāk padomāt par iespējām uzturā izmantot veselīgu vietējās izcelsmes produkciju.»

Bioloģiskās izcelsmes gaļa īpašā cieņā

Jāatzīmē, ka Cēsu gaļas kombinātā tiek kauti un apstrādāti arī bioloģiski audzēti lopi. Rūpīgi tiek sekots, lai šādi audzēta gaļa apstrādes procesā nekrustotos ar konvenciālās lauksaimniecības ietvaros audzētajiem liellopiem. Katrs kautķermenis un vēlāk arī gaļas iepakojums ir attiecīgi marķēti, un pēc tā var noteikt, no kuras saimniecības kurš gabaliņš gaļas ir nācis. Bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtā gaļa tiek marķēta ar atpazīstamības zīmi – zaļo lapiņu. «Pagaidām eksperimentālā kārtā nelielu bioloģiskās gaļas partiju nobriedinām – tādējādi tā iegūst īpaši maigu garšu, pagatavojot ir mīksta un sulīga. It īpaši piemērota nobriedinātā gaļa – aptuveni mēnesi noturēta 0 grādu temperatūrā – ir steikiem un tartara pagatavošanai.»

Jēru pietrūkst – brīva niša lauksaimniekiem

Pagaidām Latvijas lauksaimnieki vēl nav īsti piemērojušies jaunajai pieprasījuma tendencei – aitkopība attīstās lēni. «Pieprasījums pēc jēra gaļas ir augstāks par piedāvājumu. Šobrīd jūtam vislielāko trūkumu – pērnā gada jēri ir izkauti, bet šopavasar dzimušie vēl nav pietiekami paaugušies. Domāju, ka lauksaimniekiem vēl ir brīva niša attīstībai, jo pieprasījums pēc jēra gaļas palielinās gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Mūsu kombināta lielākais pircējs ir Somijas pārstrādātāji un mazumtirgotāji, jo, tāpat kā liellopu gaļas gadījumā, arī jēra gaļa Latvijā vēl nav pietiekami novērtēta,» tā Ieva Jērcēna.



 

Abonē