Daugavpils gatava apgūt ES finansējumu

Intervija ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi.

- Ar kādām domām sagaidāt pavasari?

- Ir ļoti daudz darba, projektu un arī neskaidrību. Galvenokārt tas attiecas uz jaunajā ES plānošanas periodā piešķirtā finansējuma apgūšanu. Finansējums ir aizkavējies vairāk nekā par gadu, un tas rada bažas, vai spēsim iekļauties striktajos termiņos un sasniegsim paredzētos rezultātus. Līdz ar to, ka mainījusies kārtība, kādā tiek izskatīti projekti - pirmā projektu izvērtēšana un atlase jāveic uz vietas pašvaldībās -, ir nepieciešams palielināt pašvaldības kapacitāti - jāpieņem darbā papildus speciālists. Jāatzīmē, ka šī speciālista darba algu apmaksā no ES fondos paredzētajiem līdzekļiem.

- Vai atšķirības ES fondu apgūšanas noteikumos iepriekšējā periodā un tagad ir būtiskas?

- Sadaļā, kas attiecas uz ITI jeb pilsētvides sakārtošanas un pilnveidošanas projektiem, atšķirības ir samērā būtiskas. Iepriekšējā periodā pašvaldība drīkstēja izmantot piešķirto finansējumu saskaņā ar saviem pilsētas attīstības plāniem. Savukārt tagad viss ir salikts pa konkrētiem plauktiņiem - ir strikti noteikts, kādas aktivitātes tiks atbalstītas un kādas ne.

Kas attiecas uz energoefektivitātes projektiem, situācija praktiski ir tāda pati kā iepriekš, taču daudz diskusiju vēl būs saistībā ar deinstitucionalizācijas projektiem, ko kūrē Labklājības ministrija.

Kā viens no momentiem, kas nav īsti izprotams, ir ES fondu atbalstāmā aktivitāte - ražošanas ēku būvniecība. Manuprāt, būtu loģiski, ja nomnieks būtu konkrēti zināms jau pirms būvniecības procesa, taču tagad pirms būvniecības sākuma ar potenciālo nomnieku tiek slēgta vienošanās, kas negarantē telpu nomu - uz tām pēc būvniecības pabeigšanas izsolē var pretendēt arī citi uzņēmēji, kuriem uzbūvētās ēkas funkcionalitāte ir atbilstoša viņu ieplānotās ražotnes vajadzībām.

Kopumā ITI programmas ietvaros līdz 2020. gadam ir jāapgūst 28 miljoni eiro. No vienas puses, tas ir daudz, taču, tāpat kā iepriekšējā periodā, Daugavpilij salīdzinājumā ar citām Latvijas lielajām pilsētām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, finansējums ir vismazākais.

- Kādi ir primārie Daugavpils projekti - ar ko sāksiet?

- Vislielākais darba un finansējuma apjoms paredzēts uzņēmējdarbības vides uzlabošanas programmā. Jāatzīmē, ka noteikumi paredz obligātu privāto investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu. Par sasniegtajiem rezultātiem mums nāksies skrupulozi atskaitīties.

Noslēguma stadijā ir vairāku tehnisko projektu izstrāde, un jau drīzumā izsludināsim iepirkuma konkursu to būvniecībai. Kā pirmais ieplānots Čerepovas industriālās zonas attīstības projekts, kurā privātais investors, ieguldot ap 15 miljoniem eiro, plāno atvērt mūsdienīgu koksnes granulu ražotni, kas dotu ap 200 jaunu darba vietu. Diemžēl ES atbalstāmajās aktivitātēs nav iekļauta dzelzceļa pievadu izbūve, kas šim un citiem uzņēmumiem ir ļoti vajadzīgi. Lai nodrošinātu visu nepieciešamo infrastruktūru uzņēmumu sekmīgai darbībai, ir jāmeklē citi finanšu instrumenti - iespējams, ka dzelzceļu pievadu būvniecībai nāksies izmantot pašvaldības budžeta līdzekļus.

Kā nākamo esam ieplānojuši izsludināt Saules skolas rekonstrukcijas projektu.

- Vai Daugavpils un reģiona būvniecības kapacitāte ir pietiekama, lai realizētu vairākus vērienīgus objektus vienlaikus?

- Šajā jautājumā var rasties problēmas, jo pēdējos gados būvniecības nozare ir faktiski izpostīta - saglabāt izdevies vien ceļu būves uzņēmumus, kuriem vairāk vai mazāk, pateicoties Satiksmes ministrijas un pašvaldības aktivitātēm, darbs tomēr bija. Taču tradicionālās būvniecības uzņēmumiem šis ir bijis ļoti nepateicīgs laiks - faktiski daudzas lietas nāksies sākt no nulles.

Vienlaikus aktīvās būvniecības procesa straujā aktivizēšanās var nest arī pozitīvu pavērsienu - faktiski tiks radīts daudz jaunu darba vietu, kuras aizpildīt ir iespēja tiem cilvēkiem, kuri šobrīd strādā ārzemēs. Labi apmaksāts darbs ir labs iemesls atgriezties.

- Vai šādam optimismam jau ir savi priekšvēstneši?

- Var teikt, ka jā! Precīzas statistikas gan nav, bet vairākas pazīmes liecina, ka pilsētas iedzīvotāju skaits stabilizējas. Pilsētā ir atgriezušies gan atsevišķi jauni cilvēki, gan ģimenes. Konkrēti to redzam pieprasījumos pašvaldības uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta programmā Impulss, kas paredz līdz 7000 eiro lielu dāvinājumu jaunajiem uzņēmējiem. Starp jaunajiem uzņēmējiem ir cilvēki, kas atgriezušies dzimtajā pilsētā un saredz šeit savu nākotni.

- Jūs pieminējāt, ka iepriekšējā plānošanas periodā Daugavpilij, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pieejamais ES fondu finansējums bija daudz mazāks nekā citām lielajām pilsētām. Vai tas ir atstājis redzamas sekas?

- Jā, kā visuzskatāmākais piemērs ir izglītības iestāžu renovācijas projekti. Praktiski visās citās pilsētās visas izglītības iestādes ir nosiltinātas, taču Daugavpilī vēl daudz darāmā. Mūsu pilsētā jāsiltina vēl vairāk nekā desmit bērnudārzu, kas ir gandrīz puse no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Jāteic gan, ka bērnudārzu mums ir daudz - rindu nav. Ja skatāmies Latvijas kopējo ainu, tad redzam, ka pašvaldības neko nevinnēja ar to, ka saglabāja savus bērnudārzus - tur, kur rūpes par bērniem netika izrādītas, tagad saņem valsts atbalstu. Es smejos, ka arī mums vajadzētu kādu bērnudārzu privatizēt - tad varētu saņemt valsts līdzfinansējumu to uzturēšanai.

- Vai līdz ar vairāku mazo skolu slēgšanu Daugavpils skolas nav pārpildītas, jo likumsakarīgi, ka bērniem kaut kur taču ir jāmācās?

- Tendence, ka no lauku skolām arvien vairāk bērnu pārnāk mācīties uz pilsētas skolām, tiešām ir vērojama. Taču nav iemesla runāt par skolu kapacitātes nepietiekamību - pilsētas skolas ir gatavas uzņemt vēl vairāk audzēkņu un nepieciešamības gadījumā nodrošināt arī viņu izmitināšanu internātos. Runājot par izglītības iestādēm, atzīmēšu jau pieminēto profesionālās ievirzes Saules skolu. Tajā mācās bērni ne tikai no Daugavpils, bet arī no tuvējiem novadiem, tāpēc rekonstrukcijas projekts paredz arī dienesta viesnīcas izveidošanu.

Mani priecē pēdējo gadu tendence - arvien vairāk mācību iestāžu ievieš skolas formas. Lai aktivizētu arī šo procesu, pašvaldība atbalsta skolas formas iegādi maznodrošinātajiem daugavpiliešiem.

- Vai daugavpilieši gaida finansējumu arī daudzdzīvokļu māju renovācijai?

- Tā ir viena no aktualitātēm, ko no savas puses mēģina aktivizēt pašvaldība. Mēs zinām, ka dzīvojamo māju siltināšanas projekti īstenoti netiek galvenokārt dēļ ierobežotās iedzīvotāju maksātspējas. Tāpēc papildus ES fondu atbalstam piedāvājam iedzīvotājiem līdzfinansēt gan energoaudita, gan projekta izstrādes izmaksas. Tāpat no pašvaldības budžeta tiks atbalstīts projekta ieviešanas līdzmaksājums maznodrošinātajām personām. Atzīmēšu, ka Daugavpils dome savos saistošajos noteikumos ir definējusi, ka maznodrošinātās personas statuss tiek piešķirts personām un ģimenēm, kuru vidējie mēneša ienākumi uz vienu cilvēku ir mazāki par 296 eiro.

Vienlaikus ar finansiālo atbalstu dzīvojamo māju siltināšanas projektiem maznodrošinātajām personām nav jāmaksā par pieslēguma izveidošanu centralizētajai ūdens un kanalizācijas sistēmai, ja pieslēguma tāme nepārsniedz 3000 eiro. Savukārt pārējiem iedzīvotājiem kompensēti tiek 50% no pieslēguma izmaksām.

Uzskatu, ka šie ir efektīvi instrumenti, lai sasniegtu ES uzstādītos mērķus un rezultātus gan attiecībā uz energoefektivitātes projektiem, gan izbūvēto ūdens apgādes un kanalizācija maģistrāļu pilnvērtīgai izmantošanai.

- Pagājušajā nedēļā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izsludināja pieteikšanos bērnu nodarbinātībai vasarā. Zināms, ka Daugavpils pašvaldībai ir sava no NVA neatkarīga bērnu nodarbinātības programma. Vai arī šogad tā ir spēkā?

- Jā, ar katru gadu bērnu vasaras nodarbinātībai atvēlam arvien vairāk līdzekļu - šogad tie ir jau teju 200 tūkstoši eiro. Taču arī ar šo finansējumu nepietiek, lai darba iespējas būtu visiem gribētājiem. Skatīsimies, kā izvērtīsies kopējā situācija - varbūt atradīsim vēl kādu finansējuma iespēju un strādāt varēs arī tie, kuri šobrīd palikuši aiz strīpas.

Mēs domājam ne tikai par to, lai bērniem vasarā būtu iespēja nopelnīt, mums tikpat svarīga ir viņu drošība un attīstība. Tāpēc organizējam un līdzfinansējam gan diennakts, gan dienas nometnes, kurās bērni pa dienu ir pieskatīti un paēdināti. Vecākiem tas noņem lieku rūpju nastu - nav jāuztraucas par to, ko bērns viens pats mājās sadarīs. Arī šajā gadījumā sniedzam atbalstu maznodrošinātajām ģimenēm - pilnībā apmaksājam ēdināšanas izdevumus -, vecāku līdzmaksājums ir nepieciešams tikai nometnes satura nodrošināšanai.

Kā vēl vienu ziņu, kuru vēlos pavēstīt visiem, ir Daugavpils pašvaldības realizētais projekts par skolēnu brīvpusdienām - mūsu skolās brīvpusdienas tiek piešķirtas visiem skolēniem līdz devītajai klasei ieskaitot, kā arī vecākajās bērnudārza grupās.

- Daudziem Latvijas iedzīvotājiem priekšstats par Daugavpili veidojies tikai no publikācijām medijos un dažādām baumām, kas ne vienmēr ir patiesas un pilsētai glaimojošas. Ko jūs ieteiktu mūsu lasītājiem?

- Atbraukt un apskatīties pašiem ar savām acīm, jo ļoti daudzi pēc viesošanās mūsu pilsētā ir patīkami pārsteigti. Daugavpils ir pilna pārsteigumu un pozitīvu notikumu, kurus koncentrētā veidā varēs izbaudīt mūsu pilsētas svētkos, kas, kā ierasts, notiek jūnija pirmajā nedēļā. Atbrauciet, un, ļoti iespējams, ka jūs atklāsiet sev pavisam citu Daugavpili, pavisam citu pasauli.