Deniss Vasiļjevs raksta Latvijas vēsturi

ATZINĪBA. Pēc augstajiem sasniegumiem Pasaules čempionātā, arī Daugavpils domes priekšsēdētājam Jānim Lāčplēsim ir gods paspiest roku Denisam Vasiļjevam © Publicitātes foto

Sešpadsmit gadu vecais daugavpilietis Deniss Vasiļjevs Latvijas vēsturē ieies kā pirmais mūsu valsts daiļslidotājs, kuram pasaules čempionātā pieaugušo konkurencē ir izdevies iegūt augsto 14. vietu.

Viss vēl priekšā

Denisam, kurš daiļslidošanā trenējas jau no piecu gadu vecuma un kuram pūrā jau pietiekami daudz dažādu lielāku un mazāku uzvaru, lielākie panākumi vēl tikai priekšā - kā savu primāro mērķi daiļslidotājs uzstādījis iekļūšanu olimpiskās komandas sastāvā un iegūt medaļu - vislabāk zelta. Lai arī jaunais sportists ar šo sporta veidu nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadu, var teikt, ka Deniss pie daiļslidošanas zvaigžņu debesīm ir parādījies ļoti strauji - iespējams, ka tas saistīts ar trenera maiņu. Pēdējos gados par viņa izaugsmi rūpējas slavenā daiļslidotāja, pasaules čempione Jeļena Ivanova, kura pirms desmit gadiem no Baltkrievijas pārcēlusies uz Daugavpili un ar sirdi un dvēseli rūpējas, lai ne tikai Deniss, bet arī citi jaunie Daugavpils daiļslidotāji gūtu arvien lielākus panākumus Latvijas un starptautiska mēroga sacensībās.

Daugavpils Sporta pārvaldes vadītājs Mihails Jenbajevs skaidro: «Tagad, kad Deniss jau iekaro starptautiskos ledus laukumus, Jeļena Denisu trenē tikai tad, kad viņš ir Latvijā, jo lielākoties viņš atrodas ārzemju treniņnometnēs, tajā skaitā Sočos, kur viņu trenē pasaulslavenais Krievijas daiļslidotājs, olimpiskais čempions Aleksejs Urmanovs. Abiem treneriem ir ļoti labs kontakts, un viņi spēj sportistam atrast labāko un rezultatīvāko treniņu pieeju. Arī pats sportists ir ļoti motivēts un gatavs cīnīties par jaunām uzvarām.»

Šobrīd Denisa dienaskārtībā ir jaunas īsās un izvēles programmas sagatavošana, lai pilnvērtīgi varētu startēt nākamā gada pasaules čempionātā, kur tiks dalītas ceļazīmes uz 2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm. Mērķis ir augsts, bet ne nesasniedzams - ja olimpiādei varētu kvalificēties pēc šā gada rezultātiem, tad daugavpilietim ceļazīme jau būtu nopelnīta. Tagad ir jātur īkšķi, lai sportistam pietiktu spēka, izturības un mazliet veiksmes, lai jaunās programmas būtu vismaz tikpat tehniski precīzas un izjustas kā esošās.

Pasaules daiļslidošanas korifeji, tostarp Tatjana Tarasova, ir atzīmējuši, ka jaunais sportists ir apveltīts ar talantu, kas sinerģijā ar darbu var nest grandiozus panākumus.

Slidu pāris - 800 eiro

Lai kā negribētos runāt par naudu, tā ir lieta, bez kuras nav iespējams augsto sasniegumu sports. Turklāt daiļslidošana ir jāpieskaita pie dārgajiem sporta veidiem, kas prasa ne tikai sportista labo gribu, bet arī attiecīgu ekipējumu. Jo augstāk savos sasniegumos kāpj Deniss, jo lielākas ir izmaksas. Profesionāļu slidas sacensībām vien maksā 800 eiro, bet vienām sacensībām vajag divus slidu pārus. Atsevišķas slidas vajag arī treniņiem. Dārgi ir arī tērpi, treneru pakalpojumi, nometnes un dzīvošana ārzemēs, dalība sacensībās un transporta izdevumi. «Daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem piešķir Olimpiskā komiteja, daļu Daiļslidošanas federācija, vēl kaut ko Bērnu un jauniešu sporta skola, pašvaldība un Daugavpils Sporta pārvalde. Taču ar to nepietiek. Izvērtējot nepieciešamības, kas nodrošinātu turpmāku Denisa izaugsmi, redzam, ka gadā nepieciešami apmēram 35 tūkstoši eiro. Jāapbrīno Denisa mammas uzņēmība, kura nebaidās iet un klauvēt pie visām durvīm, lai saņemtu finansiālu atbalstu dēla sportiskajai izaugsmei. Būtībā ne jau viņai vienai vajadzīgas šīs uzvaras - tās ir vajadzīgas mums visiem - visai Latvijai, jo Deniss ir viens no tiem, pēc kā pasaules sabiedrība uzzina par mūsu valsti. Esmu patiesi lepns, ka tieši Daugavpilī ir uzlēkusi šī zvaigzne, un mūsu uzdevums ir palīdzēt tai iemirdzēties vēl spožāk,» tā Mihails Jenbajevs.



Latvijā

Lai no nākamā gada nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) darbību, papildus budžeta finansējumam nepieciešams novirzīt rezervētos līdzekļus 2025. gadam un 2026. gadam 8,5 miljonu eiro apmērā un turpmāk ik gadu 6,9 miljonu eiro apmērā, liecina Tiesību aktu portālā iesniegtais Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums.

Svarīgākais