Vienotā sabiedriskā medija darbībai nākamajā gadā papildus nepieciešams novirzīt 8,5 miljonus eiro

© Ģirts Ozoliņš/MN

Lai no nākamā gada nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) darbību, papildus budžeta finansējumam nepieciešams novirzīt rezervētos līdzekļus 2025. gadam un 2026. gadam 8,5 miljonu eiro apmērā un turpmāk ik gadu 6,9 miljonu eiro apmērā, liecina Tiesību aktu portālā iesniegtais Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums.

Finansējumu plānots novirzīt no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" rezervētajiem līdzekļiem.

Kā norādīts ziņojumā, plašākas auditorijas sasniegšana ar daudzveidīgāka satura palīdzību ir galvenais reformas mērķis, tādēļ 2025. un 2026. gadā ar esošo finansējumu paredzēts attīstīt jaunus satura formātus, galveno uzsvaru liekot uz digitālā satura apjoma pieaugumu.

2024. gadā no sabiedriskajiem medijiem pamatbudžetā pieejamā finansējuma 45,69 miljonu eiro apmērā satura attīstībai paredzēti līdzekļi 21,13 miljonu eiro apmērā. No 2025. gadam LSM pieejamā finansējuma 49,53 miljonu eiro apmērā satura attīstībai paredzēti 24,2 miljoni eiro. Savukārt no 2026. gadam pieejamā finansējuma 54,53 miljonu eiro apmērā satura attīstībai paredzēti līdzekļi 26,69 eiro apmērā.

Līdztekus ziņojumā norādīts, ka, lai tiktu īstenoti satura attīstības plāni, nepieciešamas investīcijas attiecīgā tehnoloģiskajā nodrošinājumā. 2024. gadā no sabiedriskajiem medijiem pamatbudžetā pieejamā finansējuma tehnoloģiskajam nodrošinājumam paredzēti līdzekļi 1,98 miljonu eiro apmērā, savukārt no 2025. gadam pieejamā finansējuma tehnoloģiskajai attīstībai paredzēti līdzekļi 1,43 miljonu eiro apmērā.

Papildus tam - no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" rezervētajiem līdzekļiem minētajiem pasākumiem nepieciešams finansējums 5,48 miljonu eiro apmērā. Tādējādi kopējais 2025. gadam tehnoloģiskajai attīstībai nepieciešamais finansējums veidotu 6,91 miljonu eiro, norādīts informatīvajā ziņojumā.

Savukārt no 2026. gadam pieejamā finansējuma tehnoloģiskajai attīstībai paredzēti līdzekļi 2,23 miljonu eiro apmērā. Papildus no iepriekš minētā budžeta resora rezervētajiem līdzekļiem minētajiem pasākumiem nepieciešamais finansējums 4,7 miljonu eiro apmērā. Tādējādi kopējais 2026. gadam tehnoloģiskajai attīstībai nepieciešamais finansējums veidotu 6,93 miljonus eiro.

Papildus finansējumu no "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" rezervētajiem līdzekļiem 2025. un 2026. gadā paredzēts izmantot, lai 2025. gadā izbūvētu un iekārtotu vienotā medija reģionālo studiju Daugavpilī, nodrošinot multimediālu saturu visām satura izplatīšanas platformām. Pēc līdzīga parauga plānots veidot arī reģionālo studiju Kurzemē 2026. gadā.

Līdztekus paredzēta jaunas multimediālās studijas izbūve Zaķusalas kompleksā, lai palielinātu digitālā satura apjomu vienotā medija satura izplatīšanas platformām. Iecerēts, ka tā būs automatizēta studija, aprīkota ar robotkamerām un citu modernu aprīkojumu.

Plānota arī esošo LTV studiju modernizēšana, aprīkojot ar automatizētām robotkamerām, jaunākajām apgaismošanas iekārtām un citu aprīkojumu, plānota arī satura vadīšanas sistēmas (MAM) nākamā kārta, kas būs izmantojama gan TV, gan radio un interneta platformu darbā, kā arī video satura transkodēšanas sistēma, automātiski pārveidojot audio uz teksta formātu, kas, kā norādīts ziņojumā, ir būtiski gan satura uzskaitei un grupēšanai, gan digitālā satura apjoma palielināšanai vienotā medija digitālajās platformās.

Paredzētas arī aktivitātes vienotā interneta portāla "Lsm.lv" un multimediālā atskaņotāja "Replay" veiktspējas, modernizācijas un drošības risinājumu ieviešanai, nodrošinot tā darbību, arī "SmartTV" paredzēts izveidot jaudīgāku, drošu un rezervētu infrastruktūru, uzlabot gan ātrdarbību, gan datu drošu kopēšanu, gan "disaster recovery" sistēmu. Plānots uzlabot LSM tiešraides straumēšanas infrastruktūras serverus, LSM video satura transkodēšanas serveru infrastruktūru, LSM vebkameru tīkla infrastruktūru, ieviest LSM WEB video statistikas rīku.

Iecerēta arī radio studijas tehnoloģiskā aprīkojuma nomaiņa, pielāgojot digitālā satura veidošanas vajadzībām.

Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka sabiedriskie mediji ir daļa no Latvijas kritiskās infrastruktūras, tādēļ būšot ļoti svarīgi investēt LSM infrastruktūrā un tehnoloģiskajos risinājumos, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību. "Esošajās Latvijas Radio un LTV ēkās Doma laukumā un Zaķusalas krastmalā ilgstoši ir pietrūcis pienācīgu ieguldījumu, kas novedis pie tā, ka daudzi tehniskie risinājumi un darba telpas neatbilst mūsdienu prasībām vai pat atrodas kritiskā stāvoklī," pausts ziņojumā.

Kā norādīts ziņojumā, Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izstrādātajā koncepcijā ir piedāvāti četri iespējamie varianti vienotā medija telpu risinājumam - esošo ēku rekonstrukcija, jauna ēku kompleksa būvniecība, esošā Zaķusalas kompleksa rekonstrukcija un pielāgošana visa vienotā medija darbībai vai jaunas TV ēkas būvniecība un līdzšinējās Latvijas Radio ēkas rekonstrukcija.

Kā norāda SEPLP, jebkurš no šiem variantiem prasīs ļoti apjomīgus valsts ieguldījumus, kas pēc sākotnējām aplēsēm pārsniegs 100 miljonus eiro. Pārmaiņu plāns paredz, ka detalizētu izpēti un galīgo piemērotākā telpu risinājuma variantu izstrādās vienotā medija valde līdz 2026. gadam. Savukārt laikā, kamēr valsts nav pieņēmusi lēmumu par investīciju plānu vienotā medija telpu risinājumam, būs jāturpina uzturēt esošo infrastruktūru, kas būs nepieciešama vairāku gadu laikā, kamēr tiks īstenots jauno telpu risinājums, uzsvērts ziņojumā.

2024. gadā no sabiedriskajiem medijiem pamatbudžetā pieejamā finansējuma infrastruktūras nodrošināšanai paredzēti līdzekļi 9,2 miljoni eiro.

No 2025. gadam pieejamā finansējuma infrastruktūras attīstībai paredzēti līdzekļi 7,82 miljonu eiro apmērā. Papildus no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" rezervētajiem līdzekļiem šiem pasākumiem nepieciešamais finansējums 2,94 miljonu eiro apmērā. Tādējādi kopējais 2025. gadam infrastruktūras attīstībai nepieciešamais finansējums veidotu 10,76 miljonus eiro, norādīts ziņojumā.

Savukārt no 2026. gadam pieejamā finansējuma infrastruktūras attīstībai paredzēti līdzekļi 8,21 miljona eiro apmērā. Papildus no rezervētajiem līdzekļiem minētajiem pasākumiem nepieciešamais finansējums 2,1 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to kopējais 2026. gadam infrastruktūras attīstībai nepieciešamais finansējums veidotu 10,3 miljonus eiro.

Papildu finansējumu no rezervētajiem līdzekļiem 2025. un 2026. gadā paredzēts izmantot, lai modernizētu un stiprinātu Latvijas Radio un LTV informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, ieviešot savstarpēji savietojamus risinājumus. Tāpat iecerēta jaunas e-pasta sistēmas ieviešana, jauna video sienas servera un video transkodēšanas serveru veiktspējas uzlabošana. Plānoti papildus UPSi, papildus kiberdrošības drošības risinājumi, tajā skaitā jaunas ugunsmūra programmatūras, kā arī LTV biroja kritisko IT sistēmu virtualizācija, lai sistēmām varētu piekļūt ārpus LTV mājas, attīstot mākoņservisus.

Paredzēts ieguldīt arī Latvijas Radio starpstudiju balss sakaru sistēmas nomaiņā, vienotā medija budžeta plānošanas un kontroles procesa uzlabojumos, jaunas radio pārvietojamās studijas iegādē, papildu risinājumos radio alternatīvās apraides nodrošinājumam, izmantojot satelītu, kā satura pieejamības - raidījumu transkribēšanas un transkripcijas nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Savienības direktīvas prasībām.

Līdztekus plānota elektrodīzeļģeneratora iegāde LTV kompleksam Zaķusalā, iecerēts ieguldīt ēku turpmākai funkcionalitātei nepieciešamajos remontdarbos un tehniskā aprīkojuma maiņā esošajās Latvijas Radio un LTV ēkās. Iecerēta arī jaunu transportlīdzekļu iegāde, kā arī padziļināta esošo Latvijas Radio un LTV ēku izpēte un rekonstrukcijas projekta izstrāde, gadījumam, ja tiek pieņemts lēmums atstāt vienoto uzņēmumu tā līdzšinējās ēkās un necelt jaunu ēku.

Tāpat, kā norādīts ziņojumā, svarīgs aspekts minēto pasākumu īstenošanai būšot profesionāli labi sagatavoti un motivēti darbinieki. Esošā finansējuma ietvaros līdz 2026. gadam vienotajā uzņēmumā paredzēts izstrādāt un ieviest vienotu atalgojuma sistēmu, kam jānovērš atšķirības vienādu pozīciju darbiniekiem līdzšinējās Latvijas Radio un LTV struktūrās. Vispirms, 2025. gadā, jaunā sistēma attieksies uz administratīvo struktūrvienību darbiniekiem, jo būs jāizveido vienotas juridisko, finanšu vadības un lietvedības daļas, norādīts ziņojumā.

Ka būtisks kapacitātes stiprināšanas elements paredzēta darbinieku atalgojuma tuvināšana tirgus mediānai, balstoties uz jaunākajiem darba tirgus izpētes datiem. 2025. gadā prioritāri paredzēts palielināt atalgojumu darbiniekiem, kuru atalgojums visvairāk atpaliek no tirgus mediānas. Tāpat paredzēts palielināt finansējumu darbinieku apmācībām un citas profesionālās kvalifikācijas celšanas aktivitātēm, lielu uzmanību pievēršot gan darbinieku digitālo prasmju izaugsmei, gan satura kvalitātes uzlabošanai.

2024. gadā no sabiedriskajiem medijiem pamatbudžetā pieejamā finansējuma darbinieku kapacitātes stiprināšanai paredzēti 13,38 miljoni eiro. No 2025. gadam pieejamā finansējuma darbinieku kapacitātes stiprināšanai paredzēti 16,07 miljoni eiro. Papildus no rezervētajiem līdzekļiem minētajam pasākumam nepieciešams finansējums 99 000 eiro apmērā, tādējādi kopējais 2025. gadam darbinieku kapacitātes stiprināšanai nepieciešamais finansējums veidotu 16,17 miljonus eiro.

No 2026. gadam pieejamā finansējuma darbinieku kapacitātes stiprināšanai paredzēti līdzekļi 17,41 miljona eiro apmērā. Papildus no rezervētajiem līdzekļiem minētajam pasākumam nepieciešams finansējums 79 900 eiro. Tādējādi kopējais 2026. gadam darbinieku kapacitātes stiprināšanai nepieciešamais finansējums veidotu 17,49 miljonus eiro.

Kā vēstīts, aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025. gada 1. janvārī.