Ja pirms desmit gadiem mobilā telefona garnadzis vai nozaudēta telefona atradējs ziņkārības dēļ apskatījās kontaktu sarakstu un īsziņu saturu, tad šobrīd viedtelefonā vai citā portatīvā ierīcē tiek glabāti dati, sākot no personiskām lietām, līdz valsts noslēpumiem.
Rīgā kopējā kapsētu platība ir ļoti liela, bet jaunās kapsētas arvien paplašinās. Piemēram, Jaunciema kapos no kokiem atbrīvoti 40 hektāri, lai iekārtotu jaunus kapavietu sektorus. Pameža tīrīšana izmaksāja 39 809 eiro.
Sabiedrības inspirētas asas diskusijas gada pēdējos mēnešos izraisīja viesnīcas projekts Rīgā, Grēcinieku ielā. Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis uzskata, ka katrai būvei ir jāharmonizē vide, un jēdzienu «vides harmonija» sabiedrība uztver ļoti plaši. Tajā skaitā – arī dzīvi mikrorajonos, to attīstību, komforta līmeni un estētiku.
Mājsaimniecībām, kuras vēlas aktīvi iesaistīties elektrības tirgū, šobrīd ir iespēja izvēlēties starp četru elektrības tirgotāju – Latvenergo, Baltcom TV, 220 Enerģija un WIN Baltic –piedāvātajiem kopskaitā 17 pamattarifiem. Taču īstenībā izvēles iespēja ir vēl lielāka.
Lai jau ar 1. janvāri elektrību saņemtu par iespējami izdevīgāko tarifu, mājsaimniecībām tuvāko piecu līdz desmit dienu laikā jāveic piemērotākā elektrības tirgotāja un tarifa izvēle. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā mājsaimniecībām būtu jārīkojas brīvā elektrības tirgus apstākļos un kādi zemūdens akmeņi iespējami tirgotāju piedāvājumos.
Pēc salīdzinoši neilga eksperimenta, kā labāk vai, gluži pretēji, sarežģītāk aprēķināt maksu par daudzdzīvokļu māju iemītnieku saražotajiem atkritumiem, atkal nolemts atgriezties pie iepriekšējās kārtības. Maksu aprēķinās atkarībā no dzīvoklī deklarēto personu skaita.
Kā tik mēs nedēvējam Latvijas mežus – par bagātību, zaļo zeltu, lepnumu, skābekļa avotu un tamlīdzīgi. Tiek rīkotas kampaņas pret mežu izciršanu, izvirzītas augstas prasības pret cirsmu apmežošanu un jaunaudžu kopšanu, kliedzam par putnu un dzīvnieku tiesībām. Šos procesus aktualizē sabiedrība, un likumdevēji šajā jautājumā ieņem arvien stingrākas pozīcijas.
Ne vienā vien vietā no padomju laikiem Latvijā ir saglabājies vēsturiskais piesārņojums. Visbiežāk tas attiecas uz vietām, kur atradās naftas bāzes, degvielas uzpildes un tehnikas apkopes stacijas, tostarp vilcienu ekipēšanas punkti un depo.
Pirmā apaļā jubileja atzīmējama izstādei Vide un enerģija, kas kļuvusi par Baltijā lielāko pasākumu energoefektivitātes, infrastruktūras un vides tehnoloģiju jomā.
Vides aizsardzības lozungi līdz pat pēdējam laikam bija daudz populārāki par valsts militārās aizsardzības tāmi, tomēr elektrības sadārdzināšana vides aizsardzības dēļ šķiet vismaz aizdomīga. Kas tā tāda elektrības cenai pieskaitāmā obligātā iepirkuma komponente (OIK)?
Gaisa tirdzniecības biznesa lobētāju iecere samazināt Eiropas Savienībā siltumnīcefekta gāzu izmešus par 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu Latvijai izmaksātu kosmisku summu. Visu ieviešamo pasākumu cena pie mums pārsniegtu desmit miljardus eiro, un ir pilnīgi skaidrs, ka cīņa ar ogļskābo gāzi nav un nebūs Latvijas prioritāšu sarakstos līdz 2030. gadam.
Šogad par netīrāko pludmali ir atzīta Apšuciema pludmale, bet par tīrāko - Irbes ieteka, šodien žurnālistiem pavēstīja Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.
Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi klimata un enerģētikas politikas ietvaru 2030.gadam, ko dēvē par ambiciozu plānu negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai, tomēr vides aizstāvji Latvijā šo dokumentu nesliecas uzskatīt par ambiciozu.
Rīgas jūras līča piekrastē posmā no Lapmežciema līdz Rojai pagājušajā nedēļā izskalotā viela ir parafīns, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) konsultante Liene Krīvena.
Eiropas Savienības ūdeņu pamatdirektīvā tiek virzītas izmaiņas, kas nacionālajām valstīm liks tērēt vairāk naudas monitoringa pasākumiem – arī Latvijai, kur ūdens kvalitāte ir tuvu priekšzīmīgam stāvoklim.
Somijas Vides institūta mājās lapā publicētie satelīta attēli rāda, ka līdz ar vasarīgajiem laika apstākļiem Baltijas jūrā sākušas ziedēt aļģes. Attēli rāda, ka tās zied ne tikai Skandināvijas piekrastē, bet intensīvi arī Rīgas jūras līcī un Latvijas rietumu piekrastē. Pasaules Dabas Fonds uzsver, ka aļģes būtiski samazina skābekļa daudzumu ūdenī un līdz ar to palielinās jūras mirušās zonas - reģioni, kur skābekļa trūkuma dēļ iet bojā jūras augi un dzīvās radības.
Lai noskaidrotu, cik piesārņota ir Baltijas jūras piekraste, Vides izglītības fonds rīko sociālo kampaņu Mana jūra. Mēneša laikā vides aktīvisti apsekos 500 kilometru garo jūras robežu – sākot no Nidas uz Lietuvas un Latvijas robežas, līdz pat Ainažiem, dokumentējot un apkopojot jūras un piekrastes vides problēmas.