Rīgā kopējā kapsētu platība ir ļoti liela, bet jaunās kapsētas arvien paplašinās. Piemēram, Jaunciema kapos no kokiem atbrīvoti 40 hektāri, lai iekārtotu jaunus kapavietu sektorus. Pameža tīrīšana izmaksāja 39 809 eiro.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora p.i. Maira Megne uzsver, ka kapsētu uzturēšana ir dārga. Piemēram, līdz 1. oktobrim no kapsētām izvesti 43 918 kubikmetri atkritumu, kas izmaksāja milzu naudu – 337 442,83 eiro. Šogad kapsētās uzstādītas videonovērošanas sistēmas par nepilniem 14 000 eiro. Regulāri jāremontē žogi, kurus nozog vai sabojā. Diemžēl kapsētās trūkst sētnieku, tāpēc šogad liels atspaids bija tā dēvētā bezdarbnieku programma, kuras ietvaros kapsētās strādāja 342 cilvēki. «Vajadzētu 76 sētniekus, bet pašlaik ir tikai 21,» situāciju komentē M. Megne.
Viņa par pozitīvu ieguvumu uzskata arī elektromobiļu iegādi, kas atvieglos darbu kapsētu pārziņiem un apmeklētājiem, jo plašajās kapsētās no kapu kantora līdz jaunajam sektoram nereti jānostaigā vairāki kilometri. Iegādātos elektromobiļus plānots izmantot I un II Meža, Jaunciema, Pļavnieku, Bolderājas un Lāčupes kapos. Elektromobiļi tiks izmantoti kapsētu pamatfunkciju pildīšanai: teritoriju apsekošanai; klientu pārvietošanai, lai veiktu kapavietu apskati; mazā inventāra pārvietošanai kapsētu tīrības nodrošināšanai.
Lielus finanšu resursus Kapsētu pārvaldei prasa arī sauso un avārijas stāvoklī esošo koku zāģēšana, jo daudzas kapsētas ierīkotas meža zemēs, pirms tam neizcērtot kokus. Tagad, veicot apbedīšanu, kokiem tiek traumētas saknes, koki nokalst un kļūst bīstami kapsētu apmeklētājiem. Šogad Kapsētu pārvalde par saviem līdzekļiem ir nozāģējusi 150 avārijas stāvoklī esošus kokus un 190 bīstamus zarus.