Maksu par atkritumiem dalīs uz galviņām

Pēc salīdzinoši neilga eksperimenta, kā labāk vai, gluži pretēji, sarežģītāk aprēķināt maksu par daudzdzīvokļu māju iemītnieku saražotajiem atkritumiem, atkal nolemts atgriezties pie iepriekšējās kārtības. Maksu aprēķinās atkarībā no dzīvoklī deklarēto personu skaita.

Pēc tam, kad maksu par atkritumiem sāka aprēķināt, proporcionāli sadalot to uz visiem ēkas dzīvokļiem, un nu vienāda summa jāmaksā gan kuplai ģimenei, gan tiem, kuri dzīvo vieni, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā, Saeimā un citās institūcijās tika saņemts ļoti daudz iesniegumu ar lūgumu atgriezties pie iepriekšējās kārtības. Radās pat situācijas, kad cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, krasi (dažiem pat 3 līdz 4 reizes) pieaudzis maksājums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Visu vasaru un pat vēl agrāk tika solīts, ka lietas labā kaut kas tiks darīts.

Ministru kabineta 3. novembra sēdē tika atbalstīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nosakot, ka maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu turpmāk tiks sadalīta pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita. Ekonomikas ministrijā skaidro: kā kritērijs ir noteikts dzīvoklī deklarēto, nevis faktiski dzīvojošo personu skaits tāpēc, ka dzīvojamās mājas pārvaldniekam nav iespējams pārliecināties par faktiski dzīvojošo personu skaitu. Kamēr katrā dzīvoklī reāli dzīvojošo cilvēku uzskaiti nav iespējams nodrošināt nekā citādi, šis atzīts par vienīgo veidu, kā iespējams aprēķināt katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamo daļu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ideālā variantā vajadzētu nosvērt katru konteineru vai pat katra atkritumu spainīša saturu, kura saturs nonāk atkritumu mašīnas vēderā, bet pagaidām tas ir nereāli.

Tāpēc, kad grozījumi stāsies spēkā, maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju tiks aprēķināta šādi:

* ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis – proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma;

* ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca – atbilstoši līgumā noteiktajam, bet līdz līguma noslēgšanai – saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašniekiem ir noteikta citāda kārtība, jo šīs telpas nav paredzētas dzīvošanai.

***

UZZIŅAI

•Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu var iepazīties MK mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40328969&mode=mk&date=20141103.

•Vienlaikus Ministru kabineta noteikumos veikti grozījumi normās par ūdens patēriņa starpības noteikšanu. Ja dzīvokļa īpašnieks ir prombūtnē un par to paziņojis dzīvojamās mājas pārvaldniekam, un prombūtnes dēļ nevar veikt ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu vai nodrošināt pārvaldniekam iespēju veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, dzīvojamās mājas pārvaldnieks nebūs tiesīgs aprēķināt ūdens patēriņa starpību šim dzīvokļa īpašniekam.