Latvija saka nē Eiropas klimata politikai

Gaisa tirdzniecības biznesa lobētāju iecere samazināt Eiropas Savienībā siltumnīcefekta gāzu izmešus par 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu Latvijai izmaksātu kosmisku summu. Visu ieviešamo pasākumu cena pie mums pārsniegtu desmit miljardus eiro, un ir pilnīgi skaidrs, ka cīņa ar ogļskābo gāzi nav un nebūs Latvijas prioritāšu sarakstos līdz 2030. gadam.

Turklāt iedzīvotāju labklājības līmenis ir pārāk zems, lai viņi spētu apmaksāt ievērojamu izdevumu kāpumu visos tautsaimniecības sektoros, sākot no apkures un beidzot ar pārtiku.

Svarīgāks īsts bizness

Nule Milānā notikušajā ES ekonomikas un vides ministru neformālajā sanāksmē Latvija darījusi zināmu, ka Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam pašreizējā veidolā tai nav pieņemams. Galvenā iebilde – ES enerģētikas politikas mērķi nedrīkst samazināt dalībvalstu konkurētspēju. Ekonomikas ministrija provizoriski aplēsusi, ka Latvijai būtu nepieciešamas aptuveni 1,2 miljardu eiro investīcijas, lai izpildītu tikai 10% no Eiropas Komisijas piedāvātā. Neatkarīgā jau vēstīja, ka šie pasākumi apturētu lauksaimniecības attīstību, ieviestu dārgus tehnoloģiskus risinājumus siltumapgādē, apgrūtinātu rūpniecību.

Ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pēc atgriešanās no sanāksmes paziņojis, ka šādiem klimata politikas mērķiem būtu iespējams piekrist vien tad, ja dalībvalstis saņemtu kompensācijas no ES budžeta. «Jebkuram lēmumam par ambicioziem klimata mērķiem ir jābūt balstītam uz ekonomiskiem apsvērumiem, kas ņem vērā dalībvalstu nacionālās īpatnības.»

Protams, ministri un ierēdņi šobrīd nedublē zinātnieku diskusijas jautājumā par civilizācijas ietekmi uz globālo sasilšanu, jo nolieguma gadījumā sabruktu rūpīgi būvētais ogļskābās gāzes kvotu tirdzniecības bizness. Te jāpaskaidro, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā Latvijā atrodas 47 komersanti, kas darbina 67 lielākās siltumenerģijas, elektroenerģijas un rūpniecības iekārtas. Tām emisijas jāsamazina par 43% salīdzinājumā ar 2005. gada apjomu.

Pavēlēts nepurkšķēt

Pārējiem izmešu radītājiem – transportam, mazajai enerģētikai, atkritumu saimniecībai un lauksaimniecībai, kas gaisa tirdzniecības biznesā nav spiesti piedalīties, tiek prasīts emisiju samazinājums par 30%. Šāda nozaru pielīdzināšana ir absurda. Ja autobūvē ar katru gadu tiek ieviestas taupīgākas tehnoloģijas un mašīnas patiešām mazāk dūmo, tad lopkopībā ne ar kādām tehnoloģijām dzīvniekus nevar piespiest mazāk purkšķēt. Uz to sarežģītākā valodā norāda Zemkopības ministrija:

«Lai gan lauksaimniecības emisijas ir trešais nozīmīgākais emisiju avots Latvijā – 22,93% no kopējā Latvijas 2013. gada SEG emisiju apjoma –, tomēr būtiska šo emisiju daļa ir biogēnas izcelsmes, piemēram, liellopu zarnu fermentācijas procesos radušās emisijas, kas nozīmē to, ka šo emisiju samazināšanas tehnoloģiskās iespējas ir ierobežotas.»

Ministrija atzīst, ka Latvijas lauksaimniecība attīstās. Par to liecina fakts, ka 2013. gadā emisijas palielinājušās par 3,8%. Taču ražošanas apjoms aug straujāk nekā emisijas, un tas nozīmē, ka tiešas saistības starp abiem lielumiem nav. Kategorisku nē Eiropas Komisijas plānam saka zemnieki. Laukiem nepieciešams vairāk apstrādātas zemes. Un vairāk lopu. Organizācija Zemnieku saeima vēsta, ka pēc šī rādītāja esam pēdējā vietā ES.

Tāpēc arī Zemkopības ministrija diskusijās ar Briseli uzsver lauku īpašo nozīmi Latvijā: «Lauksaimniecībai Latvijā ir ne tikai būtiska ekonomiska loma (~2% no IKP), bet arī ārkārtīgi būtiska sociālā loma un ietekme uz lauku teritoriju dzīvotspējas un attīstības iespējām (nodarbinātība, apdzīvotība).»

Augs enerģētiskā nabadzība

Otra nozare, ko Eiropas Komisija apņēmusies smagi traumēt, ir siltumapgāde. Lielākā ietekme būs nevis tieši no pieļaujamo izmešu samazināšanas, bet Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas. Tā uzliek enerģijas pārveides, pārvades un sadales operatoriem par saistošu ikgadēju enerģijas ietaupījumu 1,5% apmērā no klientu gala patēriņa vai arī jāveic līdzvērtīgi maksājumi Energoefektivitātes pienākumu shēmā. Jebkurā gadījumā runa ir par lielu naudu.

Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Bērziņš prognozē, ka ietekme uz iedzīvotājiem būs nozīmīga:

«Komersantiem uzlikto pienākumu dēļ obligāti paaugstināsies maksa par centralizēto siltumenerģiju, elektroenerģiju un dabas gāzi. Tas atstās ietekmi uz pašvaldību un iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem. Lai aplēstu, cik šīs direktīvas ieviešana izmaksās Latvijas iedzīvotājiem, asociācija nolīga auditorfirmu Ernst&Young. Centrālie secinājumi ir sekojoši:

«Esošais Ekonomikas ministrijas piedāvājums energoefektivitātes direktīvas ieviešanai, paredzot lielāko daļu (65%) obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu ar Energoefektivitātes pienākumu shēmu, (EPS) var radīt būtiskas negatīvas sekas ne tikai energoapgādes uzņēmumiem, bet visai tautsaimniecībai, radot būtisku risku samazināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un palielināt Latvijas iedzīvotāju enerģētisko nabadzību.

EPS īstenošana Latvijā radīs būtisku tarifu pieaugumu. Siltumenerģijas jomā lielākā daļa uzņēmumu paredz tarifu pieaugumu par vairāk nekā 10%.»

Auditori arī piedāvā zināmu risinājumu. Lai samazinātu EPS ieviešanas slogu uz atsevišķiem energoapgādes uzņēmumiem, obligātā enerģijas taupīšana būtu nosakāma pēc iespējas plašākam komersantu lokam. Šobrīd transporta un biomasas nozares palikušas ārpus uzmanības.

Mums jāmaksā vismazāk

Galīgais lēmums par Eiropas Savienības dalībvalstīm nospraužamajiem klimata mērķiem tiks pieņemts Eiropadomē mēneša beigās. Šis būs pēdējais brīdis atgādināt, ka atšķirībā no attīstītām valstīm Latvija kā zaļākā un nabadzīgākā – vairāk absorbē, nekā rada izmešus, un uz vienu iedzīvotāju saražo tikai nedaudz virs četrām tonnām CO2 gadā. Salīdzinājumam Eiropā vidējais rādītājs ir 7–8 tonnas, bet visvairāk klimatu uzgāzē Luksemburga ar 15 tonnām. Mums par šo cīņu ar vējdzirnavām pienāktos maksāt vismazāk.