Katru gadu Latvijas iedzīvotāji kopumā saražo līdz pat 700 tūkstošiem tonnu jeb 3,5 miljonus m3 sadzīves atkritumu.
Šo atkritumu daudzums aizņemtu teju 170 tūkstošus standarta izmēra kravas mašīnu, kas, sastādītas rindā, veido ceļa garumu no Rīgas līdz Londonai.
Ja visi atkritumi nonāktu izgāztuvēs un tiktu pareizi apsaimniekoti, tā būtu pusbēda, taču reālā situācija ir sliktāka – vēl arvien liela daļa atkritumu nonāk mežos. LVM komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs atzīst: «Vēl pagājušajā gadā mums šķita, ka Cūkmens savu darbu ir padarījis un varēsim viņu laist pelnītā atpūtā, jo gan ar talkām, gan citām aktivitātēm bijām panākuši, ka meži ir praktiski iztīrīti un tagad tik atliek tos uzturēt labā kārtībā. Taču šogad atkritumu mežos atkal ir vairāk – to ir novērojuši gan apzinīgie atpūtnieki un sēņotāji, gan LVM darbinieki. To parāda arī skaitļi, proti, no LVM apsaimniekotajām atpūtas vietām ir izvests vairāk atkritumu nekā citu gadu. Tam ir gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli.
Siltā vasara palielināja atpūtnieku skaitu gan jūras krastos, gan pie ezeriem un upēm, bet rudens ar bagātīgo sēņu ražu uz mežiem aizvilināja sēņotājus. Likumsakarīgi, ka liels cilvēku daudzums rada lielus atkritumu kalnus, bet tā tam nevajadzētu būt. Manuprāt, sava ietekme ir arī tam, ka mēs, redzot būtiskos uzlabojumus iedzīvotāju izpratnē par tīru vidi, vairāk koncentrējāmies uz talku organizēšanu un neizvērsām tik plašas informatīvās kampaņas kā pirms dažiem gadiem. Acīmredzot cilvēkiem ir īsa atmiņa – ja viņiem nepārtraukti neatgādina, ka mēslot mežā ir slikti, viņi domā, ka nu jau atkal to drīkst darīt. Tā nu mums nāksies likt Cūkmenam vēl aktīvāk strādāt. Jau šogad visu vasaru tas brauca uz bērnudārziem un bērnu nometnēm, tagad dodas uz skolām. Klausoties, ko runā bērni, saprotu, ka viņi ir ieinteresēti vides saglabāšanā – viņu izpratne par vidi ir augstākā līmenī nekā pieaugušajiem un vecākajai paaudzei. Acīmredzot nāksies vairāk uzmanības veltīt tieši šiem cilvēkiem – sabiedrība ir jāaudzina un jāizglīto.»
Laikam jau taisnība ir teicienam, ka labākais skolotājs ir pātaga. Iespējams, ka situāciju varētu uzlabot bailes no soda un sabiedrības nopēluma. No bērnības gan esam mācīti, ka nosūdzēt cita grēkus ir sliktais tonis, bet šajā gadījumā tas tomēr varētu attaisnoties, tāpēc, ja redzam, ka kāds izmet atkritumus tiem neparedzētā vietā – fotografējam, filmējam un ziņojam. T. Kotovičs informē: «Likums paredz sodu par vides piemēslošanu, sākot no 50 līdz pat 100 eiro. Ja ar sabiedrības atbalstu varēsim identificēt mēslotāju, tad viņam nāksies atbildēt. Tajā pašā laikā šādas aktivitātes ļoti labi kalpo kā preventīvs pasākums – neviens taču negrib riskēt ar savu naudu un reputāciju.».
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/10/16/cukmenu-pensija-laist-nevares-mezos-atkal-valda-atkritumi