Arī Covid-19 krīzes laikā Latvijā joprojām atgriežas iedzīvotāji pēc daudzu gadu prombūtnes tādās valstīs kā Lielbritānija, Īrija vai Norvēģija, vēstīts Sintijas Ambotes materiālā Latvijas Radio.
"Tur esot, tu vienmēr būsi iebraucējs un nebūsi savējais, neskatoties uz to, cik labi tu zini valodu vai kādu darbu tur strādā. Bet, atgriežoties mājās, nav pagājis ilgs laiks, un man ir sajūta, ka es nekur neesmu bijusi, šeit apkārt ir mana valoda un ģimene ir blakus," atzīst Kitija Pilskunga.
Kitija Pilskunga Lielbritānijā pavadījusi sešus gadus un nupat augustā reemigrējusi uz Latviju. Patlaban dzīvo Kuldīgā un strādā ģimenes uzņēmumā. Lēmums pieņemts, jo Kitija vēlējās, lai meita izglītību iegūst Latvijā. Covid-19 krīze gan atgriešanos ievilkusi uz vairākiem mēnešiem.
"Bija doma atgriezties nākošgad vasarā, bet sākās Covid-19 krīze un es vairs nevarēju strādāt. Piecus mēnešus biju bez darba, un tad mums atnāca uzaicinājums uz bērnudārzu Latvijā, un mēs nolēmām, ka ir laiks atgriezties Latvijā," stāsta Pilskunga.
"Bija stress, jo es baidījos, ka varētu aizslēgt robežas atkal un vai es varēšu ar kurjeru atsūtīt mantas. Bija doma atgriezties jau vasaras sākumā, bet robežas bija ciet un nesanāca. Tad es nopirku biļeti uz augustu," atbild Pilskunga.
Piemēram, Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas dati liecina, ka šogad pagaidām Vidzemes pilsētās atgriezušās 66 ģimenes. Un reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza norāda, ka šogad atgriezušies nedaudz vairāk cilvēku nekā pērn šajā periodā, tiesa gan, daudzas ģimenes bija plānojušas šo atgriešanos jau pirms pāris gadiem.
"Cilvēki atgriežoties saka, ka ir drošāk ekoloģiski un drošāka dzīve," norāda Groza.
