Birokrātijas mazināšanas komandu varētu vadīt Siliņas parlamentārā sekretāre, jo "kā tu ieiesi citā nozarē un sāksi rakņāties pa to visu"
Rīcības grupā birokrātijas mazināšanai izskanējis priekšlikums pastāvīgās birokrātijas mazināšanas komandas vadību uzticēt Ministru prezidenta parlamentārajam sekretāram, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Pašreizējās Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) parlamentārā sekretāre ir Karina Ploka. Kronbergs gan birokrātijas mazināšanas komandas kontekstā konkrētus personvārdus nepieminēja.
Vienlaikus rīcības grupā izskanējis viedoklis, ka pastāvīgo komandu sistemātiskai birokrātijas mazināšanai varētu vadīt kāds neitrālāks cilvēks ārpus valsts pārvaldes, kuram ir pieredze gan valsts pārvaldē, gan nevalstiskajā sektorā.
Vaicāts, kuru no variantiem birokrātijas mazināšanas pastāvīgās komandas vadībai pats atbalsta, Kronbergs atbildēja, ka viņam esot dalītas domas par abiem priekšlikumiem. "Es arī atbalstīju, ka tas varētu būt parlamentārais sekretārs, jo kā tu ieiesi citā nozarē un sāksi rakņāties pa to visu? Bet, no otras puses, mēs jau redzam arī pie izdevumu pārskatīšanas, strukturālajām izmaiņām un citām lietām, ka tad, kad tev pašam kaut kas jādara, ļoti bieži ir, ka tu nevari kaut ko, ka tas nestrādās. Un varbūt tiešām komanda vai cilvēks no malas var identificēt šīs lietas un tad ekspertu vidū var veikt šo analīzi un skatīties, kā tas strādā vai nestrādā," skaidroja Valsts kancelejas direktors.
Jautāts par birokrātijas mazināšanas pastāvīgās komandas vēlamo sastāvu, Kronbergs atbildēja, ka svarīgi, lai tajā būtu gana plaši pārstāvēti dažādi sektori, tajā skaitā finanšu sektora un, iespējams, ārvalstu investoru pārstāvji. Daudzi arī gribot, lai komandā būtu politiķi, jo tādējādi būtu, no kā prasīt politisko atbildību par birokrātijas mazināšanas jautājumiem, atzīmēja Valsts kancelejas vadītājs. Vienlaikus viņš piebilda, ka gala rezultātā birokrātijas mazināšanas priekšlikumi vienalga nonāks valdībā un, visticamāk, arī Saeimā, līdz ar to galavārds piederēs politiķiem.
Kā ziņots, pastāvīgai birokrātijas mazināšanai būtu nepieciešams izveidot funkciju un rīcībpolitikas komandu ar vienu līderi, kurš sistemātiski nodarbotos ar birokrātijas mazināšanas jautājumiem pilnu laiku, otrdien žurnālistiem sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, kurš ir Valsts kancelejas vadītās Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai priekšsēdētāja vietnieks.
Rostovskis skaidroja, ka veiksmīgākā birokrātijas mazināšana ir valstīs, kur ar to nodarbojas sistemātiski. Pēc viņa teiktā, dažās lielākās valstīs tam ir pat izveidotas speciālas ministrijas.
Ministru prezidente Siliņa žurnālistiem atzina, ka ideja par šādas komandas izveidi jau kādu laiku "ir gaisā", bet vēl jāsaprot, kāds varētu būt labākais veids tās izveidei. Viņa skaidroja, ka šādā grupā darbs būtu ļoti intensīvs un grupas vadītājam tādēļ būtu jābūt brīvam no citiem pienākumiem. Tomēr augustā vai septembrī par to varētu būt lielāka skaidrība.
Viņa gan piebilda, ka gala lēmumi par birokrātijas mazināšanu joprojām būtu jāpieņem politiķiem.
Šis ierosinājums otrdien tika izklāstīts arī visiem valdības locekļiem, prezentējot Rīcības grupas informatīvo ziņojumu par birokrātijas mazināšanas pasākumu īstenošanas progresu un turpmāko rīcību.
Ministru kabinets otrdien uzdeva rīcības grupai izvērtēt līdzšinējo pieeju birokrātijas mazināšanā un sasniegtos rezultātus, kā arī sagatavot piedāvājumu par sistēmisku pieeju birokrātijas mazināšanai turpmākajos gados.
Vienlaikus Valsts kancelejai ir uzdots iekļaut rīcības grupas sastāvā Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjus, kā arī īstenot stratēģiskās komunikācijas pasākumus, lai skaidrotu sabiedrībai birokrātijas mazināšanas rezultātus.
Valsts kancelejā aģentūrai LETA pavēstīja, ka valsts pārvaldē patlaban aktīvi notiek darbs pie birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas, īstenojot gan rīcības grupas prioritāri veicamo pasākumu plānu, kurā iekļauts 21 priekšlikums, gan realizējot citus nozaru ministriju un sabiedrības grupu ierosinātos pasākumus.
Piemēram, panākta vienošanās par Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu apmaiņas pilnveidi, kam pateicoties gandrīz 4000 uzņēmumiem ik ceturksni vairs nav jāiesniedz pārskats CSP. Tas ir par 42 000 pārskatu gadā mazāk.
Tāpat Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai nodrošināta piekļuve e-veselības portālā esošajiem pacientu datiem, tostarp ārstu slēdzieniem un laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, tādējādi atvieglojot nosūtījuma sagatavošanu ārstiem un pacientus vairs neiesaistot dokumentu apritē.
Vienkāršots arī AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") sniegtais atbalsts - dati no Uzņēmumu reģistra integrēti "Altum" sistēmās, atvieglotas prasības finansējuma līdz 100 000 eiro saņemšanai. Tāpat atvieglota lielo komercsabiedrību atbalsta pieteikumu izvērtēšana, kā arī ieviesta riskos balstīta pieeja, kas paredz - jo zemāks klienta risks, jo mazāks izpētes apjoms. Proti, no klientiem tiek prasīts mazāks dokumentu apjoms un klienti tiek apkalpoti ātrāk. Lielākā daļa iestāžu arī ieviesušas vai pilnveido e-pakalpojumus uzņēmējiem.
Vienlaikus atvieglots uzņēmumu reģistrēšanas process - ievadot datus, Uzņēmumu reģistra sistēma automātiski ģenerē veidlapu. Tiek pilnveidoti arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakalpojumi, piemēram, reģistrējot jaunu transportlīdzekli, vairs nav jāiesniedz atbilstības sertifikāts papīra formātā.
