Cilvēki regulāri internetā dalās ar nepatīkamu pieredzi, kas piedzīvotā kādā no Latvijas ēstuvēm. Tās var būt gan labi pazīstamas ēdināšanas ķēdes, gan mazas kafejnīcas. Kāda sieviete dalījusies ar piedzīvoto ģimenes pusdienās.
"Pusdienojot ar visu ģimeni, dēla traukā ar kotletēm atradu rāpojot kāpuru/tārpu. Oficiante pateica, ka tas nāk no salātu lapas (svaigu salātu uz traukā nebija). Pasūtīto nomainīja, bet naudu neatgrieza. Mušas lidinās virs ēdiena kaut arī durvis ir ciet. Vīra tēvam krēma deserta bija vesela zemeņu lapa," sašutusi par piedzīvoto klāsta Kristīne.
Pārtikas aprite ir viena no visstingrāk reglamentētajām uzņēmējdarbības jomām un cilvēkiem, kas kā komersanti iesaistās kādā no pārtikas aprites posmiem, ir jābūt gataviem ievērot virkni normatīvo aktu prasību - gan Eiropas Savienības regulas un lēmumus, gan Latvijas likumus un Ministru Kabineta noteikumus, norāda Pārtikas un veterinārais dienests.
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti atbildīgs ir pārtikas uzņēmums.
Lai garantētu patērētājiem drošu un nekaitīgu pārtiku, pārtikas uzņēmumiem ir jāievieš paškontroles sistēma, kas ietver katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kas ir kritiski jeb bīstami pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos.
