Politoloģe, RSU profesore Ilga Kreituse šodien, 21.februārī, "Rīta panorāmā" komentēja saspīlējumu uz Krievijas-Ukrainas robežas, ka arī Latvijas politikas norises, gaidāmo Saeimas vēlēšanu zīmē.
Politoloģe, RSU profesore Ilga Kreituse LTV raidījumā "Rīta panorāma" komentēja politiskos procesus un notikumus pasaules politiskājā arēnā.
Komentējot saspīlējumu uz Krievijas - Ukrainas robežas, profesore spriež: "Jo ilgāk kaut kas neiegūst atrisinājumu, jo vairāk tas sarežģī situāciju un cilvēkus tas tracina. Sabiedrība saprot, ka karš 21.gadsimtā nav tas pats, kas karš Pirmajā pasaules karā vai Otrajā pasaules karā. Eiropas nostāja ir samērā vienota. Šajā situācijā, iespējams, ir labi, ka nav ļoti liela asuma, varbūt tas ir ieguvums, lai šis process kļūtu mierīgāks."
Politoloģe atzīst, ka par pašmāju politiķiem runāt ir samērā grūti, jo tuvojas Saeimas vēlēšanas.
"Politikā draugu nav, ir tikai intereses. Bet valstsvīrs domā par valsti kopumā, reizēm var būt pat saprotot, ka tas viņam var maksāt amatu vai posteni. Tas šobrīd ir ļoti svarīgi. Skatoties uz to, kas šobrīd notiek, šur tur mēs varam runāt par valstsvīru domāšanu bet diemžēl ļoti bieži parādās politiķa domāšanas tips. Man šķiet, ka šobrīd sāk vairāk vilkt uz politiķiem nekā valstsvīriem, " apgalvo Kreituse.
Profesore gaidāmo vēlēšanu kontekstā norāda, ka liela loma cilvēku informēšanā ir medijiem, minot, ka tiem ir iespēja atgādināt sabiedrībai, ko solījuši un ko no solītā izpildījuši šobrīd ievelētie deputāti.
"Runājot, par viltus ziņām, kad tiek apspriesti mehānismi, kā tiks sodīti viltus ziņu izplatītāji, varētu apspriest jautājumu, vai partija, kas sola pirms vēlēšanām, labi zinot, ka nevarēs to izpildīt, vai tā ir viltus ziņa un valsts pamatu graušana, vai tie ir vienkārši "kā var nesolīt", " retoriski vaicā Kreituse.
