79 gadu vecumā Brigitas kundze ir atgriezusies savā dzimtajā zemē, Latvijā. Otrā pasaules kara laikā viņas vecāki devās bēgļu gaitās, un visu savu mūžu sieviete nodzīvojusi Austrālijā. Vecāki mācījuši – kad Latvija būs neatkarīga, ir obligāti jāatgriežas savā dzimtajā zemē. Šobrīd savu lēmumu Brigitas kundze ļoti nožēlo, vēstīts LTV raidījumā "4.studija".
Brigitas kundze Austrālijā nodzīvojusi skaistus 67 gadus, tomēr vēlēšanās atgriezties dzimtajā Latvijā bijusi tik spēcīga, ka viņas draugi un tuvākie cilvēki pat nav iebilduši pensionāres lēmumam atgriezties mājās. Lai cik pārgalvīga šī ideja būtu cilvēkam 79 gadu vecumā, viņa bija gatava šeit meklēt dzīvokli un iejusties Latvijas sabiedrībā, lai arī šeit dzīves stils, likumi, kultūra ir krasi atšķirīgi kā Austrālijā.
"Es esmu latviete, es esmu audzināta latviete visu mūžu. Mēs nekad nerunājām mājās citu valodu kā latviešu valodu. Mēs bijām audzināti: kad Latvija būs brīva, mēs būsim Latvijā. Tas bija jau iestādīts [galvā] skolā un mājās, visur. Nu kā tad nebrauksi atpakaļ uz savu zemi, ja tev tas ir mācīts?" sacīja Brigita Voitkus.
Kundze piebilda: “Ja es būtu zinājusi, ko es šodien zinu, es nekad nebūtu pārcēlusies!”
Brigita pastāstīja, ka visvairāk Latvijā viņu mulsina tas, ka trūkst informācijas. Austrālijā, piemēram, gan bankās, gan pie ārsta - informācija visur esot izvietota un pieejama.
"Tur nevajadzēja no citiem prasīt. Paņem un izlasi, ņem mājās līdzi, vienalga kā. Jūs aizejat pie ārsta, jums arī visi plaukti pilni ar dažādām informācijām, par slimībām, par palīdzībām, kas ir, ko jūs varat darīt, kur jūs varat griezties. Slimnīcās, kā jūs ejat iekšā, arī visur ir informācija. Šeit nav nekur nekas, neko neesmu redzējusi. Es jūtos... man nav neviena, kam paprasīt,” pauda Brigita.
Kundzei nepieciešamā informācija noteikti ir atrodama internetā, tomēr - viņa ar datoru pasauli ir “uz jūs”. Priecājas, ka iemācījusies izmantot “skaipa” programmu, lai sazinātos ar tuviniekiem Austrālijā.
Neveiksmīgi krītot uz apledojušas ietves, Brigita 2017. gadā lauza gūžas kaulu, un sekas izjūt vēl joprojām. Sievieti līdz sirds dziļumiem sāpinājis fakts, ka nevienam slimnīcā neesot interesējis, vai kāds par kundzi parūpēsies atlabšanas laikā, vai ir nepieciešams Sociālā dienesta atbalsts. Viņa Latvijā ir viena.
“Man pat neprasīja, vai es esmu viena pati, vai kāds gaida mani. Es nezināju, kā tikt mājās no turienes. Mani aizveda ar ātro palīdzību.
Mums Austrālijā bija pierasts, ja aizved ar ātro palīdzību, tad mājās brauc tieši tāpat, kā aizveda uz turieni, bet te jums pašam jātiek," stāstīja Brigita.
Arī, atgriežoties no slimnīcas mājās, viņai pašai bijis jāizdomā, kā ar lūzumu gūžā nonākt trešā stāva dzīvoklī. Brigitas kundze atzina - pēdējo piecu gadu laikā, kopš ir savā mīļajā Latvijā, piedzīvots pārāk daudz pazemojošu situāciju. Turklāt valsts ietur arī nodokli no kundzes pensijas, kas nopelnīta Austrālijā.
"Man jāsaka tā: kad man draugi no Austrālijas zvana un saka - "zini ko, es arī izdomāju braukt tagad dzīvot Rīgā", tad es saku - "no Dieva puses, nebrauc! Tu nebūsi priecīga, un tu ātri vien aizbrauksi atpakaļ!” teica Brigita.
