Praktiski

Pirmie pavasara saules stari, lai arī ilgi gaidīti, tomēr ir ļoti skarbi – tie nesaudzīgi izgaismo sejas un ķermeņa ādu, kas pēc rudens/ziemas sezonas kļuvusi bāla, sausa un nespodra.

Transports, izdevumi pārtikai un mājsaimniecības precēm, komunālie un īres maksājumi – tās ir dažas izmaksu kategorijas, kuras pilsētniekiem sagādā lielākās rūpes un tēriņus. Kā lai atļaujas ceļojumus, izklaidi un veidot iekrājumus? Arī dzīvojot pilsētā, ir iespējams tērēt pārdomāti, lai nauda paliktu savu sapņu un mērķu īstenošanai.

Mājas ir miera osta, kur atgriezties, ko sargāt un par kuru rūpēties. Bet kā pasargāt savu īpašumu, ja atļaujat tajā dzīvot kādam citam? Kuram jāapdrošina īzīrētais mājoklis – īpašniekam vai īrniekam? Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka īrnieku neuzmanīgas vai ļaunprātīgas rīcības sekas var izmaksāt pat vairākus tūkstošus eiro, savukārt īpašnieku zināšanas par iespējām sevi pasargāt ne vienmēr ir pietiekamas.

2019. gadā ievērojami pastiprinājusies mobilo ierīču reklāmas Trojas zirgu un stalkerprogrammatūru darbība, arvien vairāk apdraudot viedtālruņu lietotāju personas datus. Pirmajiem ir vērojams konstatēto instalācijas pakotņu skaita divciparu pieaugums, savukārt otrie ir uzbrukuši mobilo sakaru lietotājiem vismaz divas reizes biežāk nekā 2018. gadā. Uzbrukumiem bija pakļautas arī Baltijas valstis: 2019. gadā mobilo ierīču apdraudējumi uzbrukuši 7537 lietotājiem, kas ir par 7% mazāk nekā 2018. gadā. Šie ir vieni no galvenajiem konstatējumiem gadskārtējā pārskatā "Mobilo ļaunprogrammatūru attīstība".

Rīgā, Piebalgas ielā 10a, vairākdzīvokļu kaimiņmājas atkritumu konteiners ir novietots nevis šīs mājas teritorijā, bet uz ielas un ļoti tuvu privātmājas robežai. Konteinera vāks bieži netiek aizvērts, atkritumi plivinās pa gaisu, kaimiņmājas iedzīvotāji pie konteinera atstāj ne tikai to, ko var ielikt miskastē, bet visu, kas mājās lieks. Pagājušajā nedēļā pie konteinera bija sakrautas autoriepas, ko šādā veidā nedrīkst utilizēt. Kā panākt, lai konteineru, ko izmanto daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji, pārvieto šīs mājas teritorijā, nevis atstāj uz robežas ar kaimiņiem? Imants

Ik gadu, sākot no 1. marta, ir iespējams atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniedzot gada ienākuma deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Visērtāk to izdarīt elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS), jo lielākā daļa informācijas par attaisnotajiem izdevumiem nonāk deklarācijā automātiski. Arī maksājumu dokumentus, kuri apliecina attaisnotos izdevumus, tur var pievienot elektroniski.

Kressalātu dīgsti jeb, kā tagad mēdz teikt, mikrozaļumi, noteikti jāiekļauj savā ēdienkartē, gaidot pavasari. Tos var pirkt veikalā vai izaudzēt kabatlakata lieluma dārziņā uz palodzes, laiku pa laikam pievienojot kādu šķipsniņu salātiem, zupai, omletei vai uzliekot uz sviestmaizes – būs gan rotājums, gan svaigs garšas akcents.

Ir noslēgusies Nacionālā botāniskā dārza un Paulig Coffee Latvia sadarbības projekta - par kafijas biezumu izmantošanu dārzkopībā, pirmā sezona. Iegūtie rezultāti ļauj droši izmantot zinātnieku atziņas un padomus, kā pareizi pielietot kafijas biezumus – kādiem augiem piemēroti, kā cīnīties pret kaitēkļiem un nezālēm.

Pliekana dzīvošana nekad nav bijusi manā garā, tāpēc liels bija pārsteigums, kad pelēkā janvāra rītā mana roka sniedzās pēc rāma izskata grāmatas "Kārtības maģija". Pēc brīža es sēdēju bibliotēkas kafejnīcā, nespējot atrauties ne no grāmatas, ne no vēlmes izmēģināt tajā sniegtos mājas kārtošanas ieteikumus. Tas bija pirms diviem gadiem, un toreiz man nenāca ne prātā, ka kārtošana var kļūt par terapiju – tādu kā rokenrolu pašai ar sevi –, kurā dzimst spēks dzīvot tā, kā esi vēlējusies, bet allaž baidījusies, atlikusi vai samierinājusies.

Informācijas pārbagātības laikmetā cilvēki nereti mēdz apjukt. Termini «eko», «bio», «dabisks» šķiet pazīstami, taču saskaņā ar veikto aptauju* puse Baltijas iedzīvotāju neatšķir bioloģisku produktu ekomarķējuma zīmes. Vairāk nekā 2/3 vēlētos biežāk uzturā lietot bioloģiskus produktus, bet 64% atzīst, ka viņiem trūkst informācijas par šiem produktiem.

Viens no labas veselības stūrakmeņiem ir rūpes par sevi. Nav nepieciešams krasi mainīt savus paradumus, pietiks vien ar pāris darbību iekļaušanu savā ikdienā, lai justos daudz labāk.

Pārāk taisni, pārāk cirtaini, pārāk plāni, pārāk biezi, nepaklausīgi, katrs uz savu pusi – reti par ko cilvēki žēlojas tik bieži kā par saviem matiem. Daudziem vienīgais ikdienas ierocis nebeidzamajā cīņā ir šampūns, kas baro, mitrina, veicina matu augšanu, mazina galvas ādas jutīgumu, atveseļo, spēcina, nogludina, īsi sakot – dara tieši to, kas katriem matiem vajadzīgs. Kāpēc tomēr ne vienmēr izdodas izskatīties kā šampūnu reklāmās un ko darīt citādi, lai visa dzīve nebūtu viena gara “slikto matu diena”, iesaka STENDERS Attīstības ķīmiķe Jūlija Kuzņecova, komentējot piecus izplatītākos mītus par matu mazgāšanu.

Kāda īsti ir jūsu attieksme pret Valentīna dienu? Droši vien katrs pazīst kādu, kurš to kategoriski neatzīst, un kādu citu, kuram ap šo laiku jau rīta kafija pasniegta gultā, rožu pilna māja un ledusskapī visneiedomājamākā kūka sirds formā. Bet ļoti daudziem cilvēkiem, jo sevišķi tādā dzīves posmā, kad mīlas lietās valda stabilitāte, attieksmi nosaka mirkļa noskaņa: ja redzi, ka apkārt visi skraida, puķes pirkdami un romantiskas vakariņas plānodami, tad var jau ļauties impulsam un arī pagatavot kaut ko valentīndienīgu.

Kamēr aiz loga par pavasara tuvošanos liecina vien mazliet gaišākas pēcpusdienas, dārzeņu un ziedu audzētājiem laiks sarosīties! Āra darbiem dārzā gan vēl ir par agru, taču nepacietīgākie dārznieki jau februārī var veikt virkni darbu, rūpējoties par nākamo ražu. Kas būtu darāms savlaicīgi, ja vēlāk gribat baudīt pašu audzētus labumus, stāsta "K Senukai OZOLS" augu speciāliste Līna Spure.

Neatkarīgi no tā, cik gardus kārumus iespējams nopirkt veikalos, paša gatavoti našķi vienmēr piešķirs īpašu “odziņu”. Tā kā Valentīna diena asociējas ar šokolādi, rozā krāsu un romantisku noskaņu, AS “Dobeles dzirnavnieks” sadarbībā ar kulinārijas blogeri Betiju Kalēju piedāvā trīs mīlestības pilnas recepšu idejas, kā pārsteigt savu mīļoto svētkos.

Ēdienreizes tradicionāli ir laiks, kad visa ģimene kopā sēžas pie galda. Taču arvien biežāk gan vecāki, gan bērni maltīti ietur, iegrimuši televizora vai telefona ekrānā. Kāpēc šāds ieradums nav veselīgs un kā nepieļaut “zibošo ekrānu” klātbūtni ēdienreižu laikā, skaidro Rimi Bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Ik gadu ar priecīgu satraukumu interjera dizaina speciālisti un interesenti sagaida krāsu uzņēmums Pantone jau vairāk nekā 20 gadus izziņoto modernāko gada krāsu. Šogad tā ir klasiski zilā - miera, harmonijas un pašpārliecinātības krāsa. Taču tie nav vienīgie jaunumi, ar kuriem ir vērts iepazīties, ja esat nolēmuši veikt uzlabojumus sava mājokļa interjerā vai to pilnībā atjaunot, atgādina "K Senukai" iepirkšanās centra "Ozols" interjera dizainers un konsultants Jānis Krastiņš.

Sākoties jaunam gadam, kafijas dzeršanas tradīcijas pasaulē kūleni nav apmetušas. Ķīnieši ik dienas dzer aizvien vairāk kafijas, jaunieši nevis vienkārši dzer kafiju, bet piekopj veselu rituālu, savukārt somi, zviedri un islandieši joprojām izdzer visvairāk kafijas Eiropā uz vienu iedzīvotāju. Tomēr savi modes strāvojumi ietekmē arī kafijas pasauli Latvijā, stāsta "Narvesen Kafijas kluba" barista Rihards Saksons.

Receptes gardiem ēdieniem, ko pagatavot nedēļas nogalē.

Omniva 2020. gada janvārī veiktais pētījums liecina, ka dažādas ierīces (TV, dators, viedtālrunis) ik dienas lieto līdz pat 98 % bērnu vecumā no 3-11 gadiem, turklāt gandrīz puse (49 %) pie ekrāniem pavada 1-3 stundas dienā, 29 % - vairāk nekā 3 stundas dienā, bet 20 % šai nodarbei atvēl mazāk par 1 stundu dienā.

Droši vien arī jūsu virtuvē atrodama tik pierastā un tik daudzu ēdienu pagatavošanai vajadzīgā zili baltā kartupeļu cietes paciņa. Šogad «zilajai paciņai», kā to ikdienā dēvē paši ražotāji, ir 30 gadu jubileja. Dizains šajā laikā nedaudz mainījies, bet atpazīstamību joprojām nodrošina tradicionālā krāsu kombinācija.

Āzijas virtuves būtiska pamatsastāvdaļa ir ne tikai kokosriekstu piens, nūdeles, sojas mērce, bet arī dažādās garšvielas un augi, kuru pievienošana ēdienam sniedz neatkārtojamu garšu, pauž Santa Maria mazumtirdzniecības mārketinga vadītāja Latvijā Inga Auziņa.