Attālinātais darbs, valstī noteikto ierobežojumu ietekme uz uzņēmējdarbību un kopējā ekonomiskā nestabilitāte ieviesusi būtiskas izmaiņas Latvijas uzņēmumu ikdienā.
Pieaugot Baltijas un Latvijas iedzīvotāju interesei par ieguldījumiem, palielinās arī krāpnieku aktivitāte, izmantojot arvien jaunus veidus, lai iegūtu personīgo labumu.
Neraugoties uz piedzīvotajiem attālinātā darba izaicinājumiem un grūtībām, liela daļa Latvijas uzņēmumu plāno saglabāt darbiniekiem iespēju veikt darba pienākumus ārpus darba vietas arī pēc pandēmijas uzveikšanas un ierobežojumu atcelšanas.
Vasarai dārzā piestāv nesteidzīgi rīti un laiski vakari, ko baudīt ar aromātiskas tējas tasi vai glāzi limonādes. Ērtas dārza mēbeles šos jaukos brīžus var padarīt vēl tīkamākus. Kādas dārza mēbeles un pēc kādiem kritērijiem izvēlēties?
Ik gadu palielinās nodoto nederīgo medikamentu apjoms, tomēr vēl joprojām dabā nonāk dažādas vielas, kas kaitē videi un ilgtermiņā, veidojot "domino efektu", var negatīvi ietekmēt arī dzīvnieku un cilvēku veselību.
Rīt, 24. aprīlī, četrpadsmito reizi norisināsies akcija Lielā Talka. Gluži tāpat kā pagājušajā gadā, ievērojot valstī noteiktos drošības noteikumus, talkot var doties SOLO, DUO, Ģimenes lokā vai kopīgās talkās līdz 10 cilvēkiem, informē organizatori.
22. aprīlī visā Latvijā norisināsies "Lielā Talka", kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti sakopt un labiekārtot apkārtni. Talkas filozofija guvusi plašu atsaucību visā pasaulē.
Šodien ar dažādiem pasākumiem visā pasaulē tiks atzīmēta starptautiskā Zemes diena. Tās mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību tam, kā padarīt dzīvesveidu videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku.
Latvijas Pasts atjauno daudzu sociālo tīklu lietotāju iemīļoto Mātes dienas pastkaršu sūtīšanas akciju, aicinot apsveikt mammas, vecmāmiņas, māsas, draudzenes un citas tuvinieces ar īpaša dizaina pastkartēm.
Reti kurš piekritīs teicienam, ka rēta izgrezno ķermeni. Atkarībā no lieluma un atrašanās vietas tā var kļūt par kosmētisku defektu, turklāt būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti un cilvēka pašvērtējumu.
Gads ierobežojumu zīmē ir pagājis un mēs esam mainījuši ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī garderobi. Vakarkleitas, augstpapēžu kurpes, smokingus un biznesa uzvalkus izkonkurējuši ērtāki mājās valkājami apģērbi un sportiskām aktivitātēm piemēroti tērpi.
Fiziskās aktivitātes un sportošana var likt mums sajusties labāk gan fiziski, gan emocionāli, turklāt uzlabo miegu un daudzus citus organisma procesus. Taču vai zinām, kas notiek mūsu organismā, kad sportojam?
Neraugoties uz to, ka ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums Covid-19 pandēmijas laikā ir nokrities no 50 līdz 70%, vienreizējā iepakojuma apjoms pieaudzis vairāk nekā divas reizes, liecina Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" dati.
Vairāku uzdevumu vienlaicīga veikšana nenodrošina tādu pašu kognitīvo elastību jeb spēju kvalitatīvi uztvert informāciju, kā fokusēšanās tikai uz vienu lietu reizē.
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem (43%), iestājoties pavasarim un siltākam laikam, ir nolēmuši sākt vai atsākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.
Kas zirnekļu zīdam kopīgs ar bruņu vestēm? Kā virtuālās realitātes rīki var izglābt cilvēka dzīvību? Kā t-krekls var koriģēt mūsu stāju? Šie ir tikai daži no Latvijā radīto “deep-tech” jeb zinātnē bāzēto jaunuzņēmumu izstrādātajiem risinājumiem, kuriem ir potenciāls izmainīt mūsdienu un nākotnes medicīnu.