Covid-19 ēnā: attālinātais darbs atstājis izteikti negatīvas sekas

Attālinātais darbs, valstī noteikto ierobežojumu ietekme uz uzņēmējdarbību un kopējā ekonomiskā nestabilitāte ieviesusi būtiskas izmaiņas Latvijas uzņēmumu ikdienā.

Daudzos no tiem darbs šādos apstākļos atstājis izteikti negatīvas sekas uz emocionālo klimatu darba vietā. Personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma "DarbaGuru" martā īstenots pētījums atklāj, ka Latvijas uzņēmumos darbinieki bieži jūtas uz izdegšanas robežas, izsmelti un stresā. Dominē arī netaisnības sajūta un neziņas par nākotni izraisīts apjukums, savukārt kā pozitīvu iezīmi darbinieki min lielāku iespēju plānot savu laiku.

Pētījuma rezultāti rāda, ka apkopotajā emocionālā klimata indeksā lielā daļā uzņēmumu dominē dažādas negatīvās emocijas.

Veicot mērījumus par kopumā 10 būtiskākajām emocijām darba vietā Latvijas uzņēmumos, vislielākā disonanse starp vēlamo un esošo situāciju vērojama mērojumos par izsmeltības sajūtu jeb izdegšanu, stresa līmeni, apjukumu un netaisnības sajūtu. Turpretī kā pozitīvu aspektu daudzi nodarbinātie min pandēmijas laikā pieaugušo patstāvības līmeni: iespēju strādāt patstāvīgi, vairāk plānojot savu ikdienu un laiku.

"Darbinieki bieži strādā ilgtas darba stundas un prasības arvien pieaug. Tas var būt saistīts ar to, ka strādājam attālināti, tāpēc izplūst robeža starp darba un brīvo laiku. Tāpat problēmas nereti rada pārmaiņu un nenoteiktības izraisīts stress. Apjukuma sajūtu var radīt slikti saplānots vai organizēts darbs, kad trūkst skaidru prioritāšu, sadarbības un komunikācijas. Arī šīs problēmas var būt saistītas ar attālinātā darba un citām ar pandēmijas laiku saistītām pārmaiņām uzņēmumos," norāda "DarbaGuru" vadītāja Inga Daliba.

Salīdzinot abas respondentu grupas - vadītājus un darbiniekus, var secināt, ka paaugstināta stresa apstākļos šobrīd strādā gan vadītāji, gan darbinieki. Darbinieku vidū darbs stresa apstākļos šobrīd nereti saistīts ar informācijas trūkumu - gan par uzņēmuma un personīgo nākotni, gan darba ikdienu, tādējādi saredzami trūkumi informācijas apritē uzņēmumā, kas attālinātā darba apstākļos pieklibo.

"Darba devējiem šajos apstākļos mērķtiecīgi jāpievērš uzmanība stresu izraisošajiem faktoriem un stresa novēršanas iespējām. Tās var būt mācības par stresa kontrolēšanu un darba plānošanu, darbinieku regulāru informēšana par uzņēmuma notiekošo un atgriezeniskās saites sniegšana par darba rezultātiem. Taču kopumā emocionālo vidi darba vietā var uzlabot arī veselīgs humors un sarunas par ārpusdarba tēmām starp kolēģiem, kas šobrīd attālinātā darba apstākļos nereti iztrūkst," skaidro I.Daliba.

Pētījums atklāj arī to, ka jebkura līmeņa un nozares darbinieks visvairāk vēlas būt darba vietā novērtēti: atbildot uz jautājumu, par to, kādas emocijas visvairāk palīdzētu darbā, darbinieki visbiežāk norādīja tieši atzinību par savu darbu un rēķināšanos ar viņu viedokli. Savukārt par darbā šobrīd traucējošāko sajūtu darbinieki visbiežāk atzina tieši stresu.

Lai darbinieki būtu efektīvi un neizdegtu, strādājot paaugstināta stresa apstākļos, kāds ir arī pandēmijas laiks, vadītāja uzdevums ir sekot līdzi emocionālajam klimatam komandā. Taču, lai gan kopumā darba kultūrai Latvijas uzņēmumos ir tendence uzlaboties, uzņēmumi darbinieku emocionālajai labsajūtai nereti pievērš nepelnīti maz uzmanības, liecina "DarbaGuru" novērojumi.

"Ne katram vadītājam ir pilnībā skaidrs, kā viņa vadītā uzņēmuma darbinieki īsti jūtas. Emocionālā klimata pētījumus veic tikai retais uzņēmums, un daudzi šo apstākli nepelnīti uzskata par mazsvarīgu. Īpaši šajos apstākļos, kad vairāk uzmanības tiek veltīts uzņēmuma darbības nodrošināšanai un darbavietu saglabāšanai. Taču emocionālo klimatu ignorēt nedrīkst: pozitīvās emocijas veicina darbinieku produktivitāti. Savukārt ilgstošs stress, pārslodze, neinformētība - dominējot negācijām, darbinieki kļūst noslēgtāki, pasīvāki un mazāk ražīgi. Tas savukārt ilgtermiņā būtisku ietekmi arī uz visa uzņēmuma vai organizācijas sniegumu, veiksmīgumu un galu galā arī peļņu," skaidro I.Daliba.

Pētījums par emocionālo klimatu Latvijas uzņēmumos īstenots laikā no 2021.gada 22.februāra līdz 31.martam. Tas veikts dažāda lieluma un nozaru uzņēmumos, izmantojot starptautiskā Genos International emocionālās inteliģences rīka metodoloģiju, un ļauj noteikt uzņēmumu emocionālās inteliģences indeksu. Pētījumā piedalījās kopumā 164 respondenti - darbinieki un vadītāji Latvijas uzņēmumos un valsts un pašvaldību iestādēs.