Kas zirnekļu zīdam kopīgs ar bruņu vestēm? Kā virtuālās realitātes rīki var izglābt cilvēka dzīvību? Kā t-krekls var koriģēt mūsu stāju? Šie ir tikai daži no Latvijā radīto “deep-tech” jeb zinātnē bāzēto jaunuzņēmumu izstrādātajiem risinājumiem, kuriem ir potenciāls izmainīt mūsdienu un nākotnes medicīnu.
Vairāk nekā jebkad mēs varam novērtēt attīstītas un modernas veselības aprūpes pieejamību, vienlaikus arī inovatīvus atklājumus, kas ārstē, nevis tikai mazina simptomus. Turklāt Latvijas zinātnē bāzēto jaunuzņēmumu piedāvātās idejas apstiprina, ka veselības aprūpe turpmākajos gados kļūs vēl mūsdienīgāka, drošāka un efektīvāka.
Zirnekļu zīda pavediens ir elastīgāks par neilonu, smalkāks par cilvēka matu un izturīgāks par sintētisko KEVLAR® šķiedru, ko izmanto ložu necaurlaidīgajās vestēs. Zirnekļu zīds ir arī bioloģiski noārdāms, un tā sastāvs sader ar cilvēka organismu, tāpēc šo materiālu var veiksmīgi izmantot biomateriālu izstrādei medicīnas un citās jomās.
Lai izmantotu zirnekļu zīda īpašību potenciālu, zinātnieki meklē alternatīvas šā materiāla ieguvei mākslīgi. Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), sadarbojoties ar Karolinskas institūta laboratoriju Zviedrijā, īsteno projektu, kurā pēta, kā zirneklī veidojas zīds un kā šo procesu varētu atdarināt laboratorijā. Sasniedzot šo mērķi, mākslīgo zirnekļu zīdu varētu izmantot mākslīgo orgānu radīšanā un pat audu reģenerēšanā.
“Šobrīd esam pabeiguši zirnekļu zīda proteīnu iegūšanas metodes izstrādi. Turpinām darbu pie šo proteīnu ķīmiskās modificēšanas, lai tiem piešķirtu vēlamās īpašības. Sākām arī testēt mākslīgā zirnekļu zīda vērpšanas ierīces,” stāsta OSI vadošais pētnieks un šā pētījuma vadītājs Dr. Assoc. Prof. Kristaps Jaudzems.
Lai arī pandēmija ir nedaudz iekavējusi pētniecību, tā joprojām turpinās un OSI cer, ka, piesaistot nepieciešamo finansējumu, mākslīgā zirnekļu zīda klīniskie testi varētu sākties pēc dažiem gadiem.
Gan šo, gan arī nākamo Latvijā radīto inovatīvo risinājumu medicīnas jomā tuvāk varēsiet iepazīt konferencē “Deep Tech Atelier”, kas no 14. līdz 16. aprīlim norisināsies tiešsaistē un tiešraidē no Hanzas perona Rīgā.
Bieži esam dzirdējuši, ka, gatavojoties sarežģītām situācijām, veselības aprūpes profesionāļi mācībās slimnīcās un armijā izmanto manekenus vai aktierus. Medicīnas izglītības jaunuzņēmums “Exonicus” radījis digitālo traumu simulatoru “Trauma Simulator”, kas ar virtuālās realitātes brillēm ļauj mediķiem droši apgūt vienlīdz vērtīgās un nepieciešamās prasmes.
Šis treniņu simulācijas rīks piedāvā dažādus scenārijus, uz kuriem mediķiem ir vienmēr jābūt gataviem, piemēram, iekšējā asiņošana, galvas traumas, amputācijas un citus. Īpaši vērtīgs šis simulators ir tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības mācībām. “Šobrīd, sadarbojoties ar izpētes partneriem ASV, izstrādājam arī jaunus mācību scenārijus,” piebilst “Exonicus” līdzdibinātājs un vadītājs Jānis Kondrāts.
Rīgas Stradiņa universitātes un Aizsardzības ministrijas nesen veiktais pētījums apstiprina - virtuālās realitātes izmantošana medicīnas izglītībā ir tikpat efektīva kā klātienes mācības. Arvien vairāk medicīnas profesionāļu, veselības aprūpes darbinieku un studentu saredz milzīgu potenciālu šāda veida virtuālās realitātes simulatoros, turklāt “Exonicus” noslēdzis līgumu arī ar ASV Aizsardzības departamentu.
“Vigo Health” ir viens no Latvijas zinātnēs balstītājiem jaunuzņēmumiem, kas absolvējuši zinātnes komercializācijas platformas “Commercialization Reactor” akcelerācijas programmu. Uzņēmums ir izstrādājis lietotni, kas nodrošina individuāli pielāgotu digitālo rehabilitācijas programmu pēc insulta. Tā pieejama ikvienam, lietošanai mājas apstākļos.
“Vigo Health” dibinātājs Kristaps Krafte stāsta, ka digitālā terapija nevar pilnībā aizstāt klātienes terapiju, taču var būtiski uzlabot tās efektivitāti un pieejamību, turklāt digitālās terapijas izmaksas ir daudz zemākas nekā klātienes pakalpojumam. “Tas ir svarīgi ne tikai Covid-19 apstākļos, bet arī rehabilitācijai pēc insulta kopumā - jo ātrāk sākta terapija, jo lielākas cerības uz stāvokļa uzlabošanos vai pat pilnīgu atlabšanu,” skaidro Krafte.
“Vigo Health” jau noslēguši sadarbību ar septiņām vadošajām Latvijas ārstniecības iestādēm, ir izveidojies arī pastāvīgo klientu loks. Sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitāti, uzņēmums šobrīd gatavojas pētījumam, kas vērtēs digitālās terapijas klīnisko un ekonomisko efektivitāti. Nākamais mērķis ir iekļūt valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā. "Tikai tā mēs varēsim palīdzēt iespējami vairāk cilvēkiem," tā Krafte.
Mūsdienu digitālajā laikmetā, kad cilvēki pavada arvien vairāk stundu pie datoriem, nozīmīgāks kļūst jautājums, kā saglabāt pareizu stāju. Tā ietekmē ne tikai elpošanas un gremošanas sistēmas darbību, bet arī mugurkaula veselību un, protams, mūsu izskatu. Iedvesmojoties no personīgās pieredzes, divas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes, Natālija Jermolajeva un Jekaterina Romanova nolēma radīt t-kreklus, kuru iekšpusē iestrādātas īpašas auduma joslas, kas trenē muguras muskulatūru.
Lai arī “Correcty” veidotie t-krekli nav ārstniecisko līdzekļu kategorijā, fizioterapeiti un ortopēdi, kas piedalījušies produkta izstrādē, apstiprinājuši, ka t-krekla valkāšana ilgtermiņā veicina paradumu turēt taisnu muguru. Tāpat, atšķirībā no daudziem citiem tirgū pieejamiem stājas korekcijas rīkiem, “Correcty” radītājas īpaši piedomājušas pie tā, lai produkts apvienotu gan funkcionalitāti, gan pievilcīgu dizainu.
Stāju koriģējošie t-krekli šūti tā, lai muguras un plecu daļā audums būtu mazāk elastīgs. Kad cilvēks nolaiž plecus uz priekšu, mazinās komforts un rodas dabiska vēlme iztaisnot muguru. Ar laiku pareizas stājas veidošana kļūst par ieradumu.
Katru gadu vairāk nekā 10 miljoni cilvēku visā pasaulē nonāk slimnīcā ar apdegumiem. To ārstēšana ir ne vien laikietilpīga un sāpīga, bet arī psiholoģiski smaga, jo pacientiem nereti jāsadzīvo ar nepatīkamām rētām. Latvijas “deep-tech” jaunuzņēmums “VeritaCell” radījis īpašu ķirurģisko komplektu, lai palīdzētu veselības aprūpes speciālistiem paātrināt pacientu ādas atjaunošanu dažādu traumu gadījumā.
Šajā komplektā ir vairāki medicīniski rīki, lai paņemtu pacienta veselās ādas paraugu un, izmantojot uzņēmuma zinātnieku izstrādātu metodi, iegūtu no tā iespējami vairāk šūnu. Pēc tam šīs izdalītās šūnas tiek uzklātas uz brūces jebkurā ķermeņa zonā.
Procedūra aizņem aptuveni 30 minūtes, un jau pēc divām nedēļām var redzēt, kā veidojas jaunais ādas slānis. “VeritaCell” metode paredzēta galvenokārt ādas virsējā jeb epidermas un arī dermas slāņa atjaunošanai, mazinot repigmentācijas risku.
“Šobrīd produkts joprojām ir izpētes stadijā, pandēmija ir aizkavējusi mūsu plānus. Ceram drīzumā veikt nepieciešamo izpēti, lai sāktu testus mazākā mērogā un pārietu arī uz slimnīcām. Savukārt nākotnē ceram automatizēt šūnu iegūšanu. Mūsu piedāvātā metode noteikti varētu būt nozīmīgs ieguldījums veselības aprūpes un estētiskās medicīnas attīstībā gan no ķirurgu, gan pacientu skatupunkta,” norāda “VeritaCell” līdzdibinātājs un vadītājs Arsenijs Sergejevs.
Medicīnas jomas attīstības tendences Latvijā un pasaulē ietver plašu virzienu spektru. Jaunuzņēmumi darbojas gan dažādu alternatīvo materiālu un biomateriālu izstrādē, gēnu inženierijā, tehnoloģiju un digitālo rīku izmantošanu veselības aprūpē, orgānu un ādas audzēšanā, kā arī daudzu citu risinājumu izveidē.
