Šodien ar dažādiem pasākumiem visā pasaulē tiks atzīmēta starptautiskā Zemes diena. Tās mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību tam, kā padarīt dzīvesveidu videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku.
“Redzot, ka aptuveni 40% no sadzīves atkritumu konteineru sastāva ir virtuves pārpalikumi, mēs vēlējāmies uzzināt, cik daudz cilvēku spēj atklāti sev atzīt, ka atkritumos izmet ne vien pārtiku, bet pastarpināti arī naudu. Pētījuma rezultāti ir visai satraucoši - pārtiku atkritumos izmet divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, visbiežāk dārzeņus un piena produktus, turklāt - jo turīgāki cilvēki, jo brīvāk viņi izturas pret šo resursu izšķērdēšanu. Mēs pērkam vairāk nekā varam apēst, “apaugam” ar nevajadzīgām lietām, kuras neizmantojam vai lietojam pavisam nedaudz. Pēc kāda laika tās izmetam, lai atbrīvotu vietu jaunām, ne pārāk vajadzīgām mantām, kas atkal klāsies putekļiem. Tas ir apburtais loks, no kura ir jāizlaužas. Tāpat ir nepieciešams sevi radināt pie atkritumu šķirošanas, dodot iespēju izmestajām mantām pārtapt jaunos materiālos un resursos,” uzsver “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.
Mums ir ne vien jāparūpējas par to, ko darām ar jau radītajiem atkritumiem, bet arī jāmaina ikdienas paradumi, lai samazinātu atkritumu pieaugumu.
Šos paradumus var veidot, veicot apdomīgākus pirkumus, izvēloties kvalitatīvākas preces un izstrādājumus, atsakoties no liekā iepakojuma, dodot priekšroku pārstrādājamiem materiāliem un pajautājot sev, vai man tiešām tas ir vajadzīgs. Apzināta atbilde uz jautājumu atklās, vai pakļaujamies mirkļa iegribām vai gluži pretēji - spējam veikt pārdomātus pirkumus un aizņemties nepieciešamo no kaimiņa vai īrēt.
Samazini pārtikas atkritumus:
Šķiro atkritumus, kurus var pārstrādāt jaunos materiālos un resursos:
Izvairies no lieka patēriņa un pārtēriņa:
Parūpējies par tīru vidi:
Atkritumu šķirošana ir ne vien videi ilgtspējīgāka, bet arī palīdz ietaupīt naudu
Šķirojot atkritumus, mēs ietaupām gan naudu, gan dabas resursus, palīdzam radīt jaunu vērtību, esam atbildīgi un saudzējam vidi. Tādi šķirotie atkritumi kā iepakojums, stikls un tekstils tiek savākti un pārstrādāti bez maksas. Bioloģiski noārdāmo atkritumu (pārtikas un dārza atkritumu) apsaimniekošanas maksa ir būtiski lētāka nekā nešķirotiem sadzīves atkritumiem, kamēr nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa ar katru gadu pieaug un turpinās pieaugt. Proti, ja pērn dabas resursu nodokļa likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos bija 50 eiro/tonnā, šogad tie jau ir 65 eiro/tonnā, un katru nākamo gadu cena pieaugs vēl par 15 eiro tonnā. Arī izmaksas par būvniecības atkritumu apsaimniekošanu var būtiski samazināt, ja tos rūpīgi sašķiro, piemēram, atsevišķi saliekot koksni, stiklu, ķieģeļus, flīzes un līdzīgus materiālus.
Atkritumu pārstrāde mazina vajadzību pēc pirmatnējām izejvielām - koka, grants un akmeņiem, metāla rūdas, naftas un citiem dabas resursiem, kā arī samazina ūdens un energoresursu patēriņu. Šķirotos atkritumus var pārvērst jaunos materiālos un resursos. No otrreizējām izejvielām gatavo olu iepakojumu kastes, papīra dvieļus, vienreizlietojamos papīra traukus, piezīmju blokus un klades, alumīnija, plastmasas un stikla dzērienu iepakojumu. Pārstrādātu plastmasu izmanto siltinājumam biezajās jakās un segās, jaunās mugursomās, apģērbā un neskaitāmās citās mantās, ko lietojam ikdienā. Būvniecības atkritumus pārstrādā augsnē, akmeņos, šķembās un koksnē. Riepas, kas ir bīstamie un dabai īpaši kaitīgie atkritumi, pēc pārstrādes tiek izmantotas ceļu būvē un var kļūt arī par celiņa segumu stadionos vai bērnu rotaļu laukumos. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir izejmateriāls biogāzes un komposta ražošanai.
Ikdienā šķirojot atkritumus, mēs arī samazinām atkritumu poligonu noslodzi un neradām jaunus atkritumu kalnus, kuros aprok nešķirotus un nepārstrādājamus atkritumus, kas rada vides piesārņojumu. Galu galā neuzkraujam savus atkritumus uz nākamo paaudžu pleciem.