Jo ilgāk dzīst brūce, jo lielāka rēta - kā mazināt rētu veidošanos?

Reti kurš piekritīs teicienam, ka rēta izgrezno ķermeni. Atkarībā no lieluma un atrašanās vietas tā var kļūt par kosmētisku defektu, turklāt būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti un cilvēka pašvērtējumu.

Rētas veidošanos un izskatu ietekmē katra cilvēka individuālās īpatnības, veselības stāvoklis un citi faktori: brūces plašums un dziļums, ķermeņa vieta, kur radusies brūce, kā arī ādas kopšana pēc brūces izveidošanās. Izteiktākas rētas veidojas vietās, kur kustīguma dēļ āda regulāri tiek iestiepta un tāpēc sliktāk dzīst - jo ilgāka būs dzīšana, jo izteiktāka rēta veidosies. Slikti dzīst plēstas brūces, suņa kodumi, kā arī ķīmiski un termiski apdegumi, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

“Brūču dzīšanu nelabvēlīgi ietekmē vielmaiņas traucējumi, cukura diabēts un anēmija. Hormonu aktivitātes dēļ izteiktas rētas veidojas jauniem cilvēkiem, it īpaši - uz muguras, dekoltē, plecu un krūškurvja rajonā."

Vairumā gadījumu veidojas normāla, plakana rēta, kas tikpat kā neizceļas uz ādas virsmas un nerada diskomfortu. Sākuma posmā tā var būt nedaudz sarkanīga, bet ar laiku pieņem tādu pašu krāsu kā apkārtējā āda. Tomēr iespējami vēl arī citi rētu veidi.

• Hipertrofiskā rēta ir jutīga, sārta, bieza un paceļas virs ādas virsmas. Tās apjoms palielinās aptuveni pusgada laikā, bet pamazām tā kļūst plakanāka un mazāk pamanāma.
• Keloīda rēta veidojas kā niezoši, biezi, piepacelti neregulāras formas rētaudu mezgli un bieži pārsniedz sākotnējās brūces robežas. Keloīdi var izveidoties pat vairākus mēnešus pēc brūces sadzīšanas, un hormonu ietekmē tie aktīvāk veidojas jauniem cilvēkiem un grūtniecības laikā. Šīs rētas pašas no sevis neizzūd, un tām nepieciešama speciāla ārstēšana.
• Atrofiskā rēta ir iegrimusi zem apkārtējās ādas līmeņa, ar plāniem saistaudiem, t.i., sadzijusī āda izskatās plānāka - rētas ir kā mazas bedrītes ādā. Tā parasti veidojas pēc vējbakām vai pinnēm jeb aknes.

Laiks, kad sāk veidoties jauni audi un asinsvadi, līdz pilnībā atjaunojas ādas struktūra, ilgst vairākus mēnešus, dažkārt - pat gadu. Lai pēc brūces sadzīšanas neveidotos rēta vai arī lai tā būtu pēc iespējas nemanāmāka, svarīga ir pareiza brūces aprūpe.

Seši soļi brūces apkopē:

1. Tūdaļ pēc savainojuma brūci kārtīgi jānoskalo ar tekošu, vēsu (bet ne ledaini aukstu) ūdeni. Savukārt apdegumu tādā veidā ieteicams dzesēt 10-15 minūtes. Vislabāk izmantot ūdeni no krāna, bet, ja tas nav iespējams, ieteicams liet no pudeles.
2. Var izmantot arī ziepes, bet ūdeņraža pārskābi ieteicams lietot vien tad, ja brūcē iekļuvuši netīrumi, piemēram, zeme vai smiltis. To lej uz brūces un izveidojušās putas noslauka ar tīru, mīkstu salveti.
3. Tad brūci nosusina un uzliek tai plāksteri vai apsaitē. Pārsējam noteikti jābūt no elpojoša materiāla.
4. Brūci pāris reizes dienā var apsmērēt ar speciālu gelu vai ziedi, kas veido aizsargslāni un uzlabo brūces dzīšanu, kā arī palīdz atjaunot bojāto audu funkcijas.
5. Mitrināšanai var izmantot hialuronskābi saturošus līdzekļus. Noderēs dekspantenolu, hlorheksidīnu, jodu un sudraba jonu saturošie līdzekļi, kas vienlaikus arī dezinficē. Brūci apkopj pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi dienā.
6. Pārsiešanas laikā ūdeņraža pārskābi vairs nevajadzētu izmantot, jo tā apdedzina brūces malas un kavē dzīšanu. Tās vietā labāk izvēlēties furagīna šķīdumu.

Jārūpējas, lai brūce vienmēr ir tīra, jo iekaisums palielina iespēju, ka veidosies neglīta rēta. Ja apdeguma vietā veidojas pūslīši, tos nedrīkst pārdurt, pretējā gadījumā brūcē var izveidoties infekcija. Ja ap grieztu vai skrāpētu brūci rodas apsārtums, pietūkums un cietusī vieta ir sāpīga, nepieciešama mediķa palīdzība - minētās pazīmes liecina par infekciju. Brūcei dzīstot, veidojas krevele. Kreveli nekādā gadījumā nedrīkst noplēst, jo tādā veidā brūce atkal tiks atvērta un viss dzīšanas process sāksies no jauna, turklāt šādi tajā var iekļūt infekcija. Tāpat jāņem vērā, ka,, noplēšot kreveli, pastāv lielāka iespēja, ka veidosies rēta.

Lai rēta būtu mazāk izteikta, pēc brūces sadzīšanas ieteicams lietot silikona gelus vai plāksterus, kas mīkstinās un nogludinās audus. Tāpat ieteicams dzert pietiekami daudz ūdens, lai rūpētos par ādas mitruma līmeni un elastību. Jāatceras, ka svaigas rētas būtu jāsargā no saules. Atklātās ķermeņa daļas ieteicams pārklāt ar plaša spektra saules aizsargkrēmu SPF 50. Aizsardzība pret sauli ļaus rētai ātrāk pieņemt dabisko ādas krāsu un samazinās pigmenta plankumu veidošanos.