Sabiedrības novecošanās - viena no nopietnākajam mūsdienu problēmām

Ir jaunas desmitgades sākums - pirmie dekādes gadi norit pandēmijas ēnā, un arī turpmākie gadi būs jaunu izaicinājumu un iespēju pilni.

Pasaulē strauji pieaug iedzīvotāju skaits un notiek strauja sabiedrības novecošana.

Likumsakarīgi, ka pieaug arī enerģijas patēriņš, tomēr zaļā enerģija vēl netiek līdzi ierastajiem fosilajiem kurināmajiem, tāpēc virzība uz oglekļa neitralitāti ir lēna.

Tehnoloģiju pasaulē šie izaicinājumi tiek uztverti kā jaunas iespējas, kuras līdz 2030.gadam tiks realizētas, radot plašākas iespējas veselības aprūpei un uzraudzībai individuālā līmenī, adaptējot jaunāko tehnoloģiju iespējas zaļās enerģijas ieguvei, uzglabāšanai un sadalei, un veicinot ekonomikas izaugsmi ar 5.5G palīdzību.

2030.gadā pasaulē būs jau 8,6 miljardi iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 12% būs sasnieguši 65 gadu vecumu. Vienlaikus samazinās jaunu cilvēku skaits vecumā līdz 25 gadiem, kas ir aktīvākā un inovatīvākā sabiedrības daļa. Tai pat laikā strauji palielinās arī pasaules enerģijas patēriņš, ik gadu pieaugot par 1,7%. Aizvien vairāk nekā 85% enerģijas, ko lietojam ikdienā, nāk no fosilajiem resursiem. Lai sagaidītu 2030.gadu labklājīgā sabiedrībā un ilgtspējīgā pasaulē, tehnoloģiju attīstība vajadzīga vairāk nekā jebkad.

"Šajā dekādē mēs ceram sagaidīt ievērojamus uzlabojumus sabiedrībā, ko nesīs tehnoloģiju attīstība," savā uzrunā sacīja Viljams Hju, Huawei Stratēģisko pētījumu institūta valdes direktors un prezidents.

"Lai to sasniegtu, mēs ceram apvienot spēkus ar dažādām nozarēm, mācībspēkiem, izpētes iestādēm un lietotņu izstrādātājiem, lai kopīgi cīnītos ar sabiedrības nozīmīgākajiem izaicinājumiem. Veidojot kopīgu vīziju par pasauli 2030.gadā, mēs visi varam dot savu pienesumu, lai radītu tehnoloģijas dzīves kvalitātes uzlabošanai, tīklu pilnveidošanai, skaitļošanas jaudas uzlabošanai un zaļākas enerģijas radīšanai. Tieši kopīgiem spēkiem mums ir vislielākas izredzes sagaidīt 2030.gadu zaļā un viedā pasaulē."

Sabiedrības novecošanās ir viena no nopietnākajām mūsdienu problēmām. Tā rada lielu spiedienu uz esošajām sociālā atbalsta un jo īpaši - uz veselības aprūpes sistēmām.

2030.gadā aptuveni 85% mirušo nāves iemesls tiek saistīts ar hroniskām slimībām, tomēr, pieaugot cilvēku skaitam pasaulē un arī senioru daļai sabiedrībā, veselības aprūpes sistēmas nespēs tikt galā ar aprūpi, izmantojot tikai šobrīd pieejamās metodes. Lai pret to cīnītos, tehnoloģiju nozares pētnieki un izstrādātāji aktīvi meklē aizvien jaunus risinājumus ērtākiem, precīzākiem un pieejamākiem rīkiem, ar kuriem ikviens var ikdienā sekot līdzi savam veselības stāvoklim. Tiek izstrādāti optiskie sensori, kas ļauj ikvienam mājas apstākļos daudz precīzāk mērīt asinsspiedienu un pat iegūt elektrokardiogrammas rezultātus.

Mākoņpakalpojumu un mākslīgā intelekta iespējas var tikt izmantotas, lai radītu šādu datu analīzes platformu, kas ļauj pēc iespējas ātrāk pamanīt potenciālas veselības problēmas un vērsties pie speciālistiem. Tie ir pavisam reāli risinājumi, kas gaidāmi jau šajā desmitgadē, kas vienlaikus noņems rutīnas darbu slogu no mediķiem, ļaujot vairāk laika veltīt pacienta ārstēšanai, kā arī ievērojami uzlabos vecāka gadagājuma sabiedrības locekļu ikdienas veselības uzraudzību, padarot dzīves nogali mazliet vieglāku un drošāku.

Ilgtspēja un zaļā enerģija jau šobrīd ir viens no galvenajiem pasaules valstu attīstības virzieniem - tā ir viena no prioritātēm mūsu nākotnes uzlabošanā. Tomēr līdz ar izvirzītiem mērķiem par oglekļa neitralitāti rodas arī jauni izaicinājumi zaļās enerģijas ieguvē, uzglabāšanā un patēriņā. Enerģijas ieguve attīstās decentralizētā virzienā, radot daudzveidību resursu ieguvē un padarot patērētāju arī par daļēju enerģijas ražotāju, piemēram, ar individuāliem saules paneļiem. Lielāku nozīmi iegūs arī enerģijas uzglabāšanas risinājumi, kas ļaus iegūto saules, vēja un ūdens enerģiju uzglabāt un kopā ar uzlabotiem elektrotīkliem padarīs enerģijas patēriņu efektīvāku un izdevīgāku, vienlaikus ievērojami samazinot kaitīgo ietekmi uz dabu.

To visu realizēt ļaus tehnoloģiskie risinājumi. "Lielie dati, mākslīgais intelekts un mākoņpakalpojumi kļūs par neatņemamu enerģijas nozares sastāvdaļu. Ar tehnoloģiju palīdzību tiks radīti enerģijas pārvaldības, kontroles, sadales un uzglabāšanas risinājumi, kas ļaus ne vien virzīties uz mērķiem par oglekļa neitralitāti, veidojot "nulles oglekļa līmeņa" sabiedrības un pilsētas, bet arī kopumā radīt ilgtspējīgāku pasauli mums apkārt," uzsver Viljams Hju.

Tikla attīstības jautājumos 5G ir šīs desmitgades aktualitāte. Tas spēj nodrošināt simtiem miljardu savienojumu - pietiekami, lai savienotu arī 2030.gadā dzīvojošo cilvēku skaitu. Tomēr 5G nepieciešams vairāk nekā tikai ikdienas lietošanai - tas ir pamats lietu interneta (IoT) un skaitļošanas jaudas attīstībai. Lai nodrošinātu nepieciešamo savienojamību viedās pasaules attīstībai, Huawei ierosinājuši savu redzējumu nozares attīstībai, radot 5.5G konceptu. Ierasti 5G pienesums tiek apskatīts trīs scenārijos - uzlaboti mobilo platjoslu sakari (eMBB) labākam bezvadu tīklam, uzticama, zema latentuma saziņa (URLLC) nozarēm, kas prasa informācijas apmaiņu bez kavēšanās un masveida mašīntīklu komunikācijas pilnveidošana (mMTC) lietu interneta attīstībai. Tādējādi uzņēmums paredz vairāku scenāriju realizēšanu, piemēram, nodrošinot prasības gan industriālam lietu interneta pielietojumam, ļaujot aktīvāk ieviest automatizāciju ražošanā, gan paverot plašākas iespējas bezpilota transporta attīstībai, lai uzlabotu satiksmes efektivitāti un drošību visā pasaulē.

"Ejot ārpus plānotajiem trīs scenārijiem, mēs ceram pavērt plašākas iespējas 5G izmantošanai, lai jau 2030.gadā pasaule mums apkārt būtu savienota un vieda."