ĀM: ES nepieciešamības gadījumā jāizvērtē iespēja sniegt papildu atbalstu Ukrainai
Eiropas Savienībai (ES) ir jāturpina sniegt nepieciešamais atbalsts Ukrainai efektīvai Asociācijas līguma nosacījumu ieviešanai, tostarp nepieciešamības gadījumā jāizvērtē iespēja sniegt papildu atbalstu Ukrainai, teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ES Ārlietu padomes 18.janvāra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.
Ārlietu padomes sanāksmē plānots diskutēt par Ukrainas īstenotajām reformām, ES-Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma (DCFTA) stāšanos spēkā no šī gada 1.janvāra, kā arī par 2015.gada 18.decembrī Eiropas Komisijas (EK) publicēto noslēguma ziņojumu par Vīzu liberalizācijas rīcības plāna izpildi.
Paredzēts, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas valdības īstenoto reformu procesu un novērtēt līdz šim sasniegtos rezultātus. Ukrainas valdībai jāturpina iesāktais reformu process, īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret korupciju, kā arī likumdošanas un izstrādāto normatīvo aktu ieviešanai praksē, norādījusi ministrija.
ĀM atzīmē, ka ir svarīgi turpināt darbu pie Minskas vienošanās izpildes, tostarp meklējot risinājumu Konstitūcijas grozījumu ieviešanai. Ukrainai jāturpina progress Asociācijas līguma ieviešanā, īpašu uzmanību pievēršot DCFTA nosacījumu piemērošanai.
Savukārt ES jāturpina sniegt nepieciešamais atbalsts efektīvai līguma nosacījumu ieviešanai, tostarp nepieciešamības gadījumā jāizvērtē iespēja sniegt papildus atbalstu Ukrainai, reaģējot uz Krievijas ieviestajiem ekonomiskajiem ierobežojumiem sakarā ar DCFTA stāšanos spēkā. Pamatojoties uz EK noslēguma ziņojumu par vīzu liberalizācijas rīcības plāna izpildi, Latvija atbalsta iespējami drīzu bezvīzu režīma noteikšanu ar Ukrainu.
Ārlietu padomes sanāksmē iespējama diskusija un plānots pieņemt secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu (TAMP). Latvija kā ES dalībvalsts īsteno līdzsvarotu ārpolitiku, atbalstot TAMP. Divu valstu risinājums panākams tiešo sarunu ceļā, uzskata ministrija, kura aicina puses atsākt sarunas pēc skaidri noteiktiem parametriem, kas jau definēti laika gaitā.
Tāpat Latvija uzsver, ka pusēm jāizvairās no soļiem, kas varētu apdraudēt miera procesu. Latvija stingri nosoda jebkurus teroraktus. Noziegumu veicēji jāsauc pie atbildības, taču vienlaikus jācenšas iespējami atturēties no darbībām, kas varētu vēl vairāk saasināt situāciju, pausts Latvijas nostājā.
Sanāksmē plānota arī viedokļu apmaiņa par aktuālo situāciju Irākā, ES iespējām atbalstīt premjerministra Haidera Alabadi reformu programmu, kā arī cīņu pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts" jeb "Daesh". Latvija atbalsta starpetnisko dialogu - kurdi, sunnīti, šiīti -, kuru Irākas centrālajai valdībai, Kurdistānas reģionālajai valdībai un Irākas parlamentam ir nepieciešams veicināt, lai panāktu ilgtermiņa mieru un stabilitāti Irākā.
Latvija atbalsta ES sadarbību ar Irākas centrālo valdību, vēršoties pret esošajiem izaicinājumiem, tostarp sniedzot palīdzību sākto reformu procesā. Latvija nosoda terorismu un uzsver, ka jāturpina starptautiskās sabiedrības centieni cīņā pret "Islāma valsti" jeb "Daesh". Latvija arī plāno palielināt savu iesaisti koalīcijā, nosūtot militāros instruktorus uz Irāku.
Ārlietu padomes sanāksmē plānots arī pārrunāt aktuālo situāciju Sīrijā, Irānas un Saūda Arābijas attiecību saspīlējuma ietekmi uz situāciju reģionā, kā arī ANO Drošības padomes (DP) pieņemto rezolūciju, kas nosaka Sīrijas konflikta politiskā risinājuma ceļa karti, piešķirot lielāku lomu ANO politiskā procesa virzīšanā. Paredzams, ka notiks ES nostājas saskaņošana šī gada 4.februārī Londonā plānotajai konferencei par Sīriju.
Latvija pauž nožēlu par saspīlējumu starp Tuvo Austrumu un Līča reģiona valstīm. Latvija atzinīgi vērtē 2015.gada 18.decembrī ANO DP vienbalsīgi pieņemto pirmo "politisko" rezolūciju, kas nosaka Sīrijas konflikta politiskā risinājuma ceļa karti un pieprasa ieviest pamieru visā valsts teritorijā, piešķirot lielāku lomu ANO politiskā procesa virzīšanā.
Latvija atbalsta turpmākus starptautiskās sabiedrības centienus nodrošināt Sīrijas krīzes politisku risinājumu, par pamatu ņemot 2012.gada Ženēvas komunikē.