Valdošajai koalīcijai gatavojoties galīgajā lasījumā apstiprināt valsts nākamā gada budžetu, opozīcija aizvien skaļāk norāda uz solījumu par atalgojuma palielināšanu noteiktu nozaru darbiniekiem nepildīšanu.
Ierasto koalīcijas atrunāšanos, ka naudas ir tik, cik tās ir, un pašslavināšanos, ka arī nākamā gada budžets ir vērsts uz izaugsmi un sabiedrības labklājības līmeņa celšanu, opozicionāri cenšas pārtrumpot ar aicinājumiem atteikties no dažādu projektu realizēšanas un svētku vērienīgas svinēšanas, kā arī valsts budžeta deficīta palielināšanu.
Saeimas “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka budžeta deficīta audzēšanai, lai pildītu mediķiem un pedagogiem dotos solījumus, pašlaik ir īstais laiks, jo naudas pieejamība netālā nākotnē valdības parādus visticamāk devalvēs.
Jūs aicināt atteikties no vērienīgām Satversmes simtgades svinībām, lai tām paredzētos līdzekļus novirzītu veselības aprūpes sistēmai. Dažādas svinības patiešām šajos apstākļos var atlikt, bet vai atbalstāt arī tēriņu samazināšanu valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai, piemēram, finansējuma samazināšanu kampaņai, ar kuras palīdzību iecerēts panākt Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē?
Kas tur ir stratēģisks tajā mērķī? Es izsaku skepsi par šo muldēšanu. Miljonu tērēšana kāda karjerista karjeras labā diez vai ir valsts un visas sabiedrības stratēģiskais mērķis.
Man nav iebildumu, ja kāds censonis ieņem augstu amatu, bet neesmu dzirdējis, ka tas pārējai sabiedrībai nestu kādus labumus. Varbūt varat pateikt, kāds labums Latvijas sabiedrībai ir no Valda Dombrovska augstā amata Eiropas Komisijā?
Jā, viņš nevar aizsargāt Latvijas intereses, bet kāpēc arī ANO tad nebūt vienādi mīļam pret visām valstīm vai varbūt īpaši mīļam pret citām, nevis tām valstīm, kuras pārstāvi? Vai nevajadzēs ieņemt ANO vispārējo nostāju?
Neesmu pret svinībām un amatiem visādiem labiem ļaudīm, bet esmu noguris runāt par to, ka kādam ļoti svarīgam amatam - piemēram, mediķiem, sociālajiem darbiniekiem - trūkst.
Kamēr tiem un citiem trūkst, kāpēc mums vajag uzvesties, kā tas ierasts Latgalē, kad atbrauc Rīgas radi - nes ārā pēdējo no pagraba ārā, tas nekas, ka pašiem pēc tam jāiztiek ar kartupeļu mizām.
Tā nav civilizēta attieksme pret sevi, ja vēlamies, lai atpazīst un ciena, tad jāparūpējas par iekšzemē notiekošo vispirms, citādi man liekas, ka par mums smejas.
Budžeta kontekstā no opozīcijas nākuši vairāki priekšlikumi, kas akūtām vajadzībām, tajā skaitā pedagogu un medicīnas darbinieku algu palielināšanai, līdzekļus rosina smelties, palielinot jau tā lielo budžeta deficītu. Cik lielā mērā jūs atbalstāt šādas iniciatīvas?
Uz to taču mudina Eiropas Savienība un Frankfurtes lielā banka [Eiropas Centrālā banka], Latvijas galvenais baņķieris un Kariņš arī to vien runā, ka mums jāsilda ekonomika.
Starp citu, atceros, kā “nokāva” Šleseru par līdzīgu izrunāšanos iepriekšējos treknajos gados. Šajos treknajos gados ir mode uz tērēšanu, tad kāpēc lai nesacenstos ar citiem tērētājiem?
Eiro ar visu šo helikoptera naudu devalvēsies, un parāds līdz ar to arī visticamāk devalvēsies. Tādēļ nevajag atpalikt tērējoties. It īpaši, ja ir akūtas vajadzības.
Kas jums liek domāt, ka valdības kļūdas netiktu pieļautas, ja valdošā koalīcija būtu atteikusies no sarkanajām līnijām un paplašinājusi valdību veidojošo partiju sastāvu?
Bailes no tā, ka nākamais ministrs rakāsies tavās mapēs un atvilktnēs, ir tās, kas attur no nedarbiem. Savukārt, ja ir absolūti nemainīga politiskā vara, tas rada neievainojamības, neatbildības sajūtu ne tikai politiskajās aprindās, bet visās citās, kas atvasinātas no tām. Tāpēc es domāju, ka varas mainīšanas risks ir liela vērtība katrai sabiedrībai un demokrātijai.
Šāda kārtība, kuru sauc par demokrātiju, pastāv tikai tur, kur nav varas nemainīguma tradīcijas. Latvijā pa 30 gadiem vara nav mainījusies. Joprojām ir nacionāli konservatīva valdība. Bijusi dažu figūru migrācija starp istabām, bet māja palikusi viena un tā pati.
Opozīcijai šāda nemainīšanās ir tikpat kaitīga. Tas nav labi nevienam - ne pozīcijai, ne opozīcijai, bet sabiedrībai tas ir slikti. Tāpēc vajadzīgi jebkādi pasākumi, kas nodrošina to, ka ir sacensība pa visu valsti ar piedāvājumiem un piedāvātājiem.
