Valdību veidojošās partijas dod skaidru signālu, ka turpmākos gadus no politiskās dienaskārtības tiks izņemti tādi jautājumi kā politiskās nācijas veidošana un sabiedrības saliedēšana, savu viedokli aģentūrai LETA pauda 14.Saeimā neievēlētās politiskās partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs.
Politiķis pauda, ka mazākumtautību pārstāvji var "velti nestudēt" valdības deklarāciju, cerot uz kādu labas gribas žestu savā virzienā, jo tā tur neesot.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekšējā valdība esot apņēmusies paplašināt latviešu valodas apguves un zināšanu līmeņa paaugstināšanas iespējas un instrumentus, kā arī sekmēt latviešu valodas lietot prasmi, taču jaunās valdības deklarācijā tas vairs netiek piedāvāts, norādīja "Saskaņas" līderis.
Urbanovičs norādīja uz koalīcijas partiju apņemšanos veidot tādu mediju politiku un likumdošanas vidi, kas atbalsta saturu valsts valodā, un nodrošināt, ka turpmāka papildu satura krievu valodā atbalstīšana no valsts puses nenotiks, sakot, ka krievvalodīgo mediji vairs var necerēt uz valsts atbalstu Latgalē un citur Latvijā.
"Valdības deklarācija apliecina, ka valdošā koalīcija arī turpmāk kāps uz tā vecā grābekļa, augstprātīgi uzskatot, ka saliedētu sabiedrību, kas vienoti stājas pretī gan iekšējiem, gan ārējiem draudiem, var izveidot bez savstarpēja dialoga," pauda politiķis. Urbanovičs arī atzīmēja, ka Satversmes 114.pants nosaka, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. "Saskaņas" līderis uzskata, ka šo pantu valdību veidojošie politiķi ignorē, tāpēc, viņaprāt, "pret vienu pilsoņu daļu valsts izturēsies kā māte, bet pret citu - joprojām kā pamāte".
LETA jau ziņoja, ka koalīcijas veidotāji - partiju apvienības "Jaunā vienotība", partiju apvienības "Apvienotais saraksts" un Nacionālās apvienības pārstāvji - trešdien parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu.
Tāpat koalīcijas partiju pārstāvji parakstīja deklarāciju par Kariņa Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi un fiskālās disciplīnas līgumu.
Valdības deklarācijā uzsvērts, ka Kariņa valdības mērķis ir ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā un ka "stiprinot mūsu izaugsmes ceļu, ir jāturpina īstenot politiku, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību".
Lai īstenotu šo mērķi, jāpaveic uzdevumi piecās savstarpēji cieši saistītās jomās: drošībā, izglītībā, enerģētikā, konkurētspējas veicināšanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā, paredz valdības plāns.
Deklarācijā norādīts, ka cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc pašlaik "mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm".
Koalīcijas partneri fiskālās disciplīnas līgumā apņēmušies vispārējās valdības strukturālo deficītu samazināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta 2025.gadā.
