Francijas varas iestādes šodien,19.augustā, uzsākušas čigānu, kuri dzīvo nelikumīgi uzceltās nometnēs, deportāciju no valsts, vēsta BBC News.
Pirmos izsūtīs tos 79 čigānus, kuri labprātīgi piekrituši pamest Franciju. Viņiem izmaksās 300 eiro lielu pabalstu un sūtīs uz dzimteni – Rumāniju.Paredzēts līdz augusta beigām no valsts deportēt ap 700 nelegālajās būvēs dzīvojošos čigānus. Policija jau palīdzējusi nojaukt 50 nometnes, kuru iedzīvotāji izmitināti pagaidu patversmēs. Turpmāko mēnešu laikā iecerēts nojaukt kopumā 300 nelegālo būvju.
Francijas valdība apgalvo, ka apmetnes ir "avots cilvēku tirdzniecībai, šausminošiem dzīves apstākļiem, bērnu ekspluatācijai, ubagošanai, prostitūcijai un noziedzībai".
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, iedzīvotāji radikālos soļus atbalsta.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī čigānu nometņu iedzīvotāju deportācijas plānu apstiprināja pēc šī gada jūlijā Grenoblē notikušajām sadursmēm starp čigānu kopienu un policiju.
Lēmums par deportāciju izsauca asu kritiku no cilvēktiesību aizstāju puses, kuras uzskata, ka varas iestādes, lai gūtu labēji domājošo vēlētāju atbalstu, cenšas aktualizēt čigānu nometņu jautājumu.
Tomēr Francijas varas iestādes norāda, ka čigānu atgriešanās dzimtenē "pilnībā atbilst Eiropas noteikumiem, un nepārkāpj ES dalībvalstu pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties". Oficiālais Francijas Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņojis, ka ES direktīvas "tieši pieļauj ieviest ierobežojumus pārvietoties, gadījumos, ja runa ir par sabiedrisko kārtību, drošību un veselību".
Sarkozī pretinieki apgalvo, ka koncentrējot uzmanību čigānu nometnēm, viņš cenšas novērst vēlētājus no domas par korupcijas problēmas.
Pavisam Francijā dzīvo ap 15 000 Austrumeiropas čigānu. Daļa mitinās varasiestāžu apstiprinātās apmetnēs, citi - patvaļīgi ieņemtās mājās un pamestās celtnēs.