Krievija ar savu rīcību Ukrainā neatrisināja pilnīgi nevienu no savām nopietnajām problēmām, intervijā aģentūrai LETA un aizsardzības portālam "Defence Matters" sacīja Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
Runājot par to, kas pašlaik bez atturēšanas politikas ievērošanas aliansei vēl būtu jāīsteno, vēstnieks norādīja, ka NATO jānodrošina lielāka drošība, lai pat nejaušs incidents neizraisītu konfliktu. "Bet, runājot plašāk, man nākas secināt, ka patiesībā Krievija ar savu rīcību Ukrainā neatrisināja pilnīgi nevienu no savām nopietnajām problēmām. Krievijas lielākā problēma bija tās iekšpolitika un ekonomika, kas naftas cenu un piemēroto sankciju dēļ sāka stagnēt. Vai Krievija ar savu rīcību atrisināja savas problēmas? Nē taču! Pilnīgi pretēji - problēma tika saasināta," uzskata diplomāts.
Kā otru būtisko Krievijas problēmu Bērziņš nosauca islāma fundamentālistus un terorismu. "Vai, cīņā pret kopēju ienaidnieku atsakoties no sadarbības ar Rietumiem, Krievija palielināja savu drošību? Arī nē. Viņi tikai sarežģīja situāciju un palielināja apdraudējumu sev," pauda vēstnieks.
Viņš arī skaidroja, ka Krievija kā lielu iespēju sev redz Ķīnu, taču Ķīnai, lai kā arī Krievija to neatzītu, ir savas intereses Centrālāzijā. "Tai ir savs skatījums uz daudzām lietām, un tā ļoti labi izmanto Krievijas piedāvājumu ekonomiskajā sadarbībā. Ķīna to visu izmanto ļoti pragmatiski un savās interesēs. Es pilnīgi saprotu Ķīnu. Taču Krievija, nostājoties pret Rietumiem, faktiski zaudēja spēju balansēt," sacīja Bērziņš.
"Tagad viņiem ir tikai viena puse, pie kuras vērsties. Krievija faktiski ir atteikusies no balansa politikas. Līdz ar to Krievija beigu beigās tikai panākusi sev nelabvēlīgu variantu," pauda vēstnieks. "Bet par to lai tad spriež Krievijas vēlētāji un politiķi," piebilda Bērziņš.
Jau vēstīts, ka Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.