Tuvojoties svētdien gaidāmajam referendumam par Krimas iespējamo pievienošanos Krievijai, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par pussalas ekonomisko situāciju gadījumā, ja tā nolems atdalīties no Ukrainas.
Krievijas Valsts domes deputāts Pāvels Dorohins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Maskava ir gatava piešķirt Krimai ap 40 miljardiem rubļu (790 miljoniem eiro).
Savukārt Ukrainas finanšu ministrs Oleksandrs Šlapaks pavēstījis, ka Kijeva turpinās "finansēt visus Krimas budžeta izdevumus. Krima tiks finansēta, kā ierasts".
Šādi paziņojumi par finanšu līdzekļu piešķiršanu liecina par pussalas atkarību no ārvalstu palīdzības.
Divu miljonu cilvēku apdzīvotā Krima, kuras teritorija ir mazāka par Beļģiju, 85% ūdens piegāžu un 82% nepieciešamās elektroenerģijas saņem no Ukrainas kontinentālās daļas, norāda Ukrainas enerģētikas eksperts Mihailo Gončars.
Valstij piederošais uzņēmums "Černomorņeftegaz" Melnajā jūrā gadā iegūst 1,6 miljardus kubikmetru dabasgāzes, taču ar šādu daudzumu tik tikko pietiek pašas Krimas enerģētikas vajadzību apmierināšanai.
Ja Krievija pārņems šo stratēģiski nozīmīgo reģionu, tas varētu radīt nopietnas problēmas, brīdina analītiķis.
"Krievija nevarēs nodrošināt īstermiņa Ukrainas resursu kompensāciju Krimas pussalai, jo starp Krimu un Krieviju nav infrastruktūras savienojumu," skaidro eksperts.
Arī ieplānotais tilts nebūs gatavs agrāk kā pēc pieciem gadiem.
"Krimas iedzīvotājiem jebkurā gadījumā būs sliktas sekas," ja šo pussalu anektēs Krievija, prognozē Gončars.
KUR IR TŪRISTI?
Krima padomju laikos bija ļoti iecienīts tūristu galamērķis, un arī pašlaik Krimas ekonomika ir krietni vien atkarīga no tūrisma. Ik vasaru Krimas kūrorti piesaista prāvu tūristu skaitu.
Taču tūristu vietā Krimā pašlaik redzami Krievijas karavīri un karakuģi, un sagaidāms, ka kūrortiem nāksies ciest ievērojamus zaudējumus.
"Daudzi cilvēki nolēmuši atvaļinājumā nedoties uz Krimu, jo tas ir bīstami, tur nav droši," saka labi zināmā ukraiņu ekonomikas žurnāliste Sevgila Musajeva. "Tādēļ daudzi dosies uz Turciju vai Sočiem."
"Pērn Krimā bija vairāk nekā divi miljoni tūristu, kā būs šogad? Es nevaru iztēloties," atzīst žurnāliste.
Pēc viņas domām, uzņēmumus, kuri varētu zaudēt klientus vai pat varētu būt spiesti pārtraukt savu darbību, vēl nav pārņēmusi panika.
"Viņus tikai izbrīnījusi šī situācija, viņi nespēj tam noticēt. Vakar tā bija Ukrainas teritorija, šodien tur ir daudz karavīru, pilsētas domēs, skolās ir daudz Krievijas karogu," stāsta Musajeva.
Tikmēr Krimas Attīstības fonda vadītājs Oleksijs Skoriks ir daudz pesimistiskāk noskaņots, brīdinot, ka jau tā nebūt ne spīdošā pussalas ekonomiskā situācija varētu vēl vairāk pasliktināties.
Līdzās tūrismam viena no svarīgākajām vietējās tautsaimniecības nozarēm ir lauksaimniecība, taču "tā ir ļoti atkarīga no ūdens piegādēm, un visas ūdens piegādes ir cieši saistītas ar kontinentālo daļu, tādēļ ir lielas bažas, ka piegādes varētu tikt noslēgtas, ja situācija pasliktināsies", skaidro Skoriks. "Ir nožēlojami teikt, ka gadījumā, ja nemieri turpināsies, Krimā būs jebkādas investīcijas. Krima ir zudusi teritorija ekonomiskai attīstībai."
Krimas pašpasludinātie līderi trešdien brīdināja, ka viņi varētu sākt pārņemt Ukrainai piederošos uzņēmumus, vienlaikus gan solot, ka tas neattieksies uz privātuzņēmumiem.
Tādi uzņēmumi kā "Černomorņeftegaz" un nacionālo uzņēmumu vietējās struktūrvienības "ļoti drīz tiks nodotas Krimas īpašumā", paziņojis reģionālā premjera vietnieks Rustams Temirgalijevs.
Ukraina ik gadu Krimai piešķir ap 2,8 miljardiem grivnu (ap 220 miljoniem eiro), atklāj bijušais Ukrainas ārlietu ministra vietnieks un Razumkova centra direktora vietnieks Valērijs Čalijs.
Lai gan Krievijas valsts domes deputāts Dorohins solījis, ka Maskava ir gatava piešķirt Krimai ap 40 miljardiem rubļu, "lai atbalstītu rūpniecības un ekonomikas infrastruktūras attīstību Krimā," Čalijs uzskata, ka "ar to nav pietiekami, lai uzturētu jaunu kārtību un nodrošinātu visas Krimas iedzīvotāju sociālās garantijas", tostarp pensijas un algas.
Lai gan Krimu sagaida ievērojamas grūtības, ja tā nolems atdalīties no Ukrainas un pievienoties Krievijai, pārējai Ukrainai ekonomiskā ziņā tas neviesīs nopietnas pārmaiņas.
"Krimas vietējās ekonomikas daļa Ukrainas iekšzemes kopproduktā nepārsniedz 3%, tādēļ tas pagaidām nav liels zaudējums. Taču ilgtermiņa sekas ir daudz delikātākas," piebilst Gončars.