Sākums

Valdības koalīciju veidojošās partijas piektdien beidzot vienojās, ka Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatā virzīs līdzšinējo LB prezidenta vietnieci Santu Purgaili.

Rīga vairs nav iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pilsēta Baltijā. Šī gada sākumā Viļņas iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 607,4 tūkstošiem. Rīgas dati šā gada sākumā vēl nav apkopoti, bet tiem ir lejupejoša tendence.

Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.

Kamēr Latvijas nodokļu maksātāji par “airBaltic” biznesa neveiksmēm tikai maksā un maksā, iemeslus nacionālās aviokompānijas ilgstošajām problēmām ar dzinējiem mēs varam uzzināt nevis no atbildīgajām amatpersonām, bet no kāda ārzemju videoblogera.

Lietuvas valsts prezidents Gitans Nausēda apgalvo, ka Valsts aizsardzības padome (VGT) ir piekritusi laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam katru gadu valsts aizsardzībai piešķirt 5–6% no IKP. Taču Lietuvā lēmums par straujo līdzekļu kāpinājumu aizsardzībai pieņemts ar ļoti lielām bažām, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".

Krievijas Aizsardzības ministrijas nolīgtie uzņēmumi, kas strādāja ar bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu komandu, mēnešiem kavē darbinieku algas. Atklāti divi šādi gadījumi, kuros simtiem darbinieku Tālo Austrumu būvlaukumos vairākus mēnešus nesaņēma naudu.

Kaut kas koordinācijā nogājis greizi – Amsterdamas policisti viesojušies Rīgā un brīdinājuši par futbola trakumiem – “nra.lv” atklāj Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

1916./1917. gada Ziemassvētku kaujas pie Rīga noteica visas cariskās Krievijas bojā eju tādā mērā, kādā latviešu strēlnieki pēc tam izkaroja Padomiju kā atriebību ne tikai caru valstij, bet vispār krieviem par nodevību.

Nav pamata brīnīties par to, ka Rīga kļūst arvien “krāsaināka”: derīga uzturēšanās atļauja patlaban ir vairāk nekā 130 000 trešo valstu pilsoņu. Īpaši daudz ir ieceļotāju no Indijas un Vidusāzijas, sevišķi – no Uzbekistānas. Tiešajos reisos no Uzbekistānas Rīgā katru nedēļu ielido vairāki simti uzbeku. Uz kāda pamata viņi šeit tiek ielaisti – nav skaidrs. Robežsardzes pārstāvji apgalvo, ka viņi iztaujājot ieceļotājus. Turpināsim pētīt šo jautājumu. Bet ir vēl kāds aspekts, par ko skaļi netiek runāts.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Baltkrievijā, situācija kopumā ir optimistiska – tuvāko 3–6 gadu laikā var pavērties logs pārmaiņām, jo karš Ukrainā tā vai citādi beigsies un tas noteikti ietekmēs Baltkrieviju, uzskata ANO īpašais ziņotājs, bijušais Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks. Viņa ieskatu par Baltkrieviju plaši atreferē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).

Lietuvas Seima biedrs Artūrs Zuoks iesniedzis likuma projektu, kurā ierosināts valsts finansējumu piešķirt tikai tām privātskolām, kuras ir reģistrētas kā bezpeļņas organizācijas. Ja šāds projekts tiks apstiprināts, bijušā konservatīvo līdera, Lietuvas ārlietu ministra Gabriela Landsberģa sievas, miljonāres Austējas bizness zaudētu milzīgas valsts dotācijas un būtu jāsamierinās tikai ar maksājumiem no skolēnu vecākiem. Tiesa, bērnu vecāki ienes iespaidīgas summas, kas ir pietiekamas ne tikai villai Grieķijā, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".

Igaunijas klimata ministre Joko Alendere noapaļoja vidējās mājsaimniecības izmaksas par Baltijas energosistēmas atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL) uz Eiropas elektrotīklu uz vienu eiro mēnesī no statistiski vidējā elektrosadales uzņēmumu klienta.

Krievijā bērnudārzos piecgadīgiem bērniem tiek stāstīts par militārajām profesijām, doti rotaļu ieroči un ekipējums, bērni tiek ietērpti militārajās uniformās un viņiem tiek piedāvāts pārsiet ievainotos. Savukārt frontes līnijas skolās bērniem tiks mācīts, kā izdzīvot kara laikā. Skolēniem māca būvēt un vadīt dronus, rīko militāras nometnes. "Viņiem ir bezgalīgi kara plāni," tā Krievijas rīcību “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portālā "currenttime.tv" skaidro televīzijas programmu vadītāja Tatjana Lazareva.

Vispirms jāapsveic futbola kluba “RFS” futbolisti un visi mūsu līdzjutēji ar fantastisko uzvaru “Daugavas” stadionā. Uzvara ar rezultātu 1:0 pret Amsterdamas “Ajax” ir patiesi vēsturisks sasniegums. Kā jau pēc spēles atzīmēja daudzi: tas viņiem būs karmiskais sods par izrādīto necieņu pret mūsu Brīvības pieminekli.

Vakar četras Latvijas uzņēmēju organizācijas (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Finanšu nozares asociācija un Ārvalstu investoru padome) parakstīja deklarāciju, kurā apņēmās izstrādāt valdības izdevumu samazināšanas plānu.

Kādas izmaiņas šogad gaidāmas pensijās un pabalstos; kāda loma un liktenis lemts otram pensiju līmenim; vai pašreizējā pensiju sistēma ir ilgtspējīga; vai ir jēga cerēt uz vecuma pensijām šodienas divdesmitgadniekiem; kā naudas vajadzība aizsardzībai ietekmēs pensiju apmērus; cik stabila būs valdība gaidāmajās diskusijās par to, kur ņemt naudu – “nra.lv” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

22. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja doma: pašvaldībām trūkstot resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem, iespējams, būs pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms XXVIII Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2028. gadā. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Tas notikšot Salaspilī un Siguldā. Iespējams, arī citur.

Pašreizējās norises ar “airBaltic” mantu tik ļoti atgādina vēsturi – “Latvenergo” trīs miljonu nozagšanu vai shēmas ar “Latvijas kuģniecību”. Cerams, ka šie laiki ir jaunie laiki un tādas neglītības vairs nav iespējamas. Negribas ticēt, ka atkal kaut kādas lielas summas pazudīs vai izrādīsies, ka nacionālā aviokompānija ir tukša un tai vispār nav nekādas mantas, ja neskaita milzīgus parādus. Par to uztraucas “nra.lv”, un ne par ko vairāk.

Francijas prezidents atkal ierunājies par Eiropas miera uzturētājiem Ukrainā, kamēr Vācija no tādas rīcības atkal atrunājas. Baltijas valstis šajā tēmā pagaidām neiesaistās, jo mūsu spēki ir par maziem, lai vieni paši ietu palīgā Ukrainai — tomēr diskusijas kļūst arvien biežākas un nervozākas.

Lai kāda katram būtu attieksme pret jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, gandrīz visi ir vienisprātis, ka pasauli gaida pamatīgas izmaiņas. Pat tie gudrīši, kuri parasti ar “filozofisku” mieru un neslēptu augstprātību norāda: nekas nemainās, šoreiz savu “viedumu” patur pie sevis. Jautājums: kā šīs pārmaiņas ietekmēs Latviju?

"Esam gandarīti, ka pēc piecu gadu mēģinājumiem beidzot ir izcelta "airBaltic" darbinieku sāpe, kuru uzņēmuma valde un padome negrib dzirdēt. Piecu gadu laikā izmēģinājām visu – gan sociālo dialogu ar Darba inspekcijas piedalīšanos, gan kolektīvos strīdus virzījām uz tiesu, bet tiesu prakse mums Latvijā ir tāda, ka arodbiedrības neko nevar izdarīt. Tālāk laikam jāstrādā ar Tieslietu ministriju, kāpēc tas ir tā. Streiks nav pašmērķis, mērķis ir izteikt sāpi," sarunā ar "Neatkarīgo" atzina Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Viņi [dalībvalstis] var to atļauties, taču tiem jābūt 5%, nevis 2%,” norādīja Tramps. Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 43,63 miljardi eiro. Pieci procenti ir aptuveni 2,181 miljards eiro. Kur ņemt tādu naudu? Turklāt Latvijas IKP 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, samazinājās par 2,4%. Šo situāciju analizē Jānis Sārts, Māris Kučinskis, Juris Dalbiņš un Gaidis Zeibots.