2024. gadā jauniešu īpatsvars, kas katru dienu lietoja internetu, Eiropas Savienībā (ES) svārstījās no 93% līdz gandrīz 100%, rāda ES statistikas dienesta “Eurostat” dati.
ES vidēji internetu ikdienā lieto 97% jauniešu - tātad gandrīz visi. 2024. gadā atšķirība starp jauniešu īpatsvaru un kopējo iedzīvotāju īpatsvaru, kas katru dienu lieto internetu, ir samazinājusies līdz deviņiem procentpunktiem, salīdzinot ar 23 procentpunktiem 2015. gadā. Tas liecina, ka “digitālā plaisa” starp jauniem cilvēkiem un pārējām vecuma grupām joprojām pastāv, tomēr desmit gadu laikā tā ir būtiski samazinājusies.
Tas saprotami, jo bez interneta jauno tehnoloģiju straujās attīstības laikmetā dzīve sāk kļūt aizvien apgrūtinātāka - veikt komunālos maksājumus, pirkt preces vai biļetes, uzzināt informāciju daudz vieglāk ir, verot vaļā lapu internetā, un nereti nav arī alternatīvas - tāpēc, gribi vai negribi, laikmets spiež apgūt interneta iespējas arī vecākus cilvēkus, seniorus ieskaitot.
Vidēji ES sociālajos tīklos aktīvi ir 88% jauniešu un 65% iedzīvotāju.
Latvijā 90,5% jauniešu vecumā no 16 līdz 25 gadiem ir aktīvi sociālajos tīklos - veido profilus, publicē saturu, dalās ar informāciju, komentē tādās vietnēs kā, piemēram, “Facebook”, X, “Tik Tok”, “Instagram”. Tieši tikpat (90,5%) to dara arī Austrijā, Slovēnijā un Igaunijā. Taču, ja tiek ņemti vērā visi iedzīvotāji, tad Latvijā sociālos tīklus izmanto vairāk nekā Igaunijā un vairāk nekā Lietuvā. Baltijas “čempionātā” šajā tabulā Latvija apsteidz kaimiņus!
Tiesa gan, ES mērogā gluži fenomenāli sociālo tīklu aktīvisti ir Čehijā, Kiprā un Grieķijā, kur soctīklos sēž gandrīz visi jaunieši un arī vecie cenšas turēt līdzi. Latvija te ir tikai godpilnajā 10 vietā. ES viskūtrākie ir itāļi un franči. Pļāpāšanai, bildīšu un video publicēšanai, īkšķīšu un smaidiņu ieklikšķināšanai nepastāv nekādas redzamas likumsakarības starp “vecajām” un “jaunajām” ES valstīm, starp ziemeļiem un dienvidiem, austrumiem un rietumiem - viss ir juku jukām.
Toties šādas tādas sakarības par ļaužu tradīcijām un mentalitāti var apjaust “Eurostat” datos, kas raksturo iedzīvotāju iesaisti sabiedriskās norisēs un politikā. Pašā pēdējā vietā ir Zviedrija, kur šiem nolūkiem internetu izmanto vismazāk iedzīvotāju - gan jaunieši, gan kopumā. Kā tad tā? Tik attīstīta, tik sociāli labklājīga valsts, bet tik maz “digitalizēta” sabiedriski politiskajā jomā?
Tas droši vien tāpēc, ka Zviedrijā iedzīvotāji ir iesaistīti spēcīgās arodbiedrībās, ir dažādu partiju biedri, apmeklē sapulces, forumus, kursus, sporta spēles, ko rīko šis organizācijas. Līdz ar to nav īpaši lielas nepieciešamības ar to nodarboties internetā - viss notiek “dzīvajā” un klātienē.
Latvija šajā ziņā ir septītajā vietā ES.
Grūti izskaidrot, bet ar milzīgu atrāvienu no citām ES valstīm ir Slovēnija, kur sabiedriski politiskā dzīve verd tīmeklī un kur jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem (vairāk nekā 50%) piekopj sociālpolitiskas aktivitātes internetā.
16 līdz 29 gadus vecu jauniešu dalība tiešsaistes kursos ES svārstījās no 53% Somijā līdz 8% Rumānijā. Latvija šajā ziņā ir septītā no beigām.
Taču te arī ir ko nenobrīnīties. Latvijas rādītājs ir augstāks nekā Ungārijai, Dānijai, Horvātijai, Polijai, Vācijai un Rumānijai. Tātad runa ir par dažādām pieejām - Somija dod priekšroku tiešsaistes kursiem un ir šo jomu ļoti attīstījusi, un dzīvo labi. Dānija dod priekšroku mācībām, kad uz kursiem ir jāiet, ir šo jomu ļoti attīstījusi un arī dzīvo labi.
Vēl “Eurostat” apkopojis pētījumu rezultātus par 16-29 gadus vecu jauniešu pamata digitālajām prasmēm, kas ES vidēji ir 70,7% jauniešu.
Te nav runa par prasmi atrast multenīti, ko prot jau trīsgadnieki, bet spēju efektīvi izmantot digitālās tehnoloģijas dažādos dzīves aspektos, tostarp darbā, izglītībā un personīgajās aktivitātēs. Šīs prasmes ietver spēju lietot ierīces, piekļūt informācijai tiešsaistē un interpretēt to, sazināties digitāli un izprast pamata tiešsaistes drošības praksi.
Te nu ir bēda! Latvijā šīs prasmes ir 67% jauniešu, kamēr Igaunijā šis skaitlis ir 87%, bet Lietuvā 80%.
Vislabākās digitālās prasmes ir Somijas jauniešiem (94%). Vēl lieliskas tās ir Norvēģijā (88%). Virs vidējā ES līmeņa tās ir arī Spānijā, Portugālē, Īrijā, Šveicē, Maltā, Horvātijā, Čehijā, Nīderlandē un Dānijā. Nu un Igaunijā un Lietuvā, kas apbēdina.
