Daudziem neatbildēts jautājums ir: kas pēkšņi lika mainīties ASV prezidentam Donaldam Trampam. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 sacīja, ka politiskie analītiķi uzsver trīs galvenās lietas – necieņu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina, ASV ieroču varenības demonstrēšanu Irānā un izpratni, ka Putins runās tikai tad, kad saskarsies ar reālu militāru spēku.
J. Slaidiņš gan atgādināja, ka iepriekš Tramps ir teicis, ka Putins viņu cienot, bet tas varbūt nospēlēja lomu, kas liek Trampam būtiski pagriezties. Viņaprāt, otrs, kas varētu būt - redzot ASV ieroču varenību triecienos pret Irānu, zināmu lomu nospēlēja arī tas. Un trešais ir tas, ka Tramps saprot - Putins runās tikai tad, kad saskarsies ar reālu militāru spēku. Tātad, ja Ukrainai iedos ieročus, tad iespējams, ka to palīdzība Putinu varēs nosēdināt pie sarunu galda.
“Lai nu kā, bet šīs 50 mistiskās dienas, kas tika iedotas, nozīmē divus mēnešus ilgu karadarbību bez izmaiņām. Tātad varam novilkt robežu - septembra sākums, kad varbūt kaut kas mainīsies,” sacīja J. Slaidiņš.
NBS majors vērtē pozitīvi, ja ASV kaut vai pārdos ieročus Ukrainai, jo tai tie ir būtiski nepieciešami. Var minēt, kādi ieroči būs un cik spēcīgi, bet negribas skriet pa priekšu, tad redzēs, kas parādīsies. Viņaprāt, slikti varēja justies vienīgi Putins, to var just pēc viņa propagandas - ai, ai, kā tur iet vaļā, tur izskatās, ka dupši deg diezgan pamatīgi. Un uzskata, protams, ka Amerika ir ievilkta karā, jo ar ukraiņu rokām, Amerikas ieročiem tad tiks veikti triecieni pa Krieviju. Viņi saprot, ka tas tā varētu būt.
Informatīvajā telpā parādās ziņas, kurām J. Slaidiņš gan īpaši neticot, ka Tramps Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim esot prasījis, kāpēc viņš nešaujot pa Maskavu un Pēterburgu, uz ko Zelenskis atbildējis: ja dosiet ieročus, tad šausim. Pēc J. Slaidiņa domām, pagaidām par to vēl esot grūti spriest.
